Kādām normām mēs varam uzticēties?

Kāds tūrists, kas pirmo reizi ceļoja pa Āfriku, reiz vēroja neparastu ainu. Ceļmalā stāvēja kāds vīrietis. Viņš bija izstiepies taisns kā stīga un ik pēc pāris minūtēm pavirzījās nedaudz uz priekšu. Pagāja ilgāks laiks, kamēr tūrists saprata, ko dara šis cilvēks. Viņš centās palikt telegrāfa staba ēnā, kas lēni pārvietojās saules kustības virzienā.

LĪDZĪGI šai ēnai nepārtraukti mainās cilvēku sabiedrība un tajā pieņemtās normas. Turpretī ”gaismas Tēvs”, Dievs Jehova, paliek nemainīgs. Pie viņa, kā rakstīja māceklis Jēkabs, ”nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas”. (Jēkaba 1:17.) Senebreju pravietis Maleahijs ir pierakstījis šādus Dieva vārdus: ”Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos.” (Maleahija 3:6.) Izraēliešiem, kas dzīvoja pravieša Jesajas laikā, Dievs teica: ”Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu.” (Jesajas 46:4.) Tas nozīmē, ka, laikam ejot, mūsu paļāvība uz Visvarenā solījumiem var palikt nemainīga.

Piemēri no bauslības

Droši un nemainīgi ir ne tikai Jehovas solījumi, bet arī viņa noteiktās normas, kuras palīdz atšķirt labu no ļauna. Bez šaubām, neviens pircējs neuzticas pārdevējam, kas lieto divus svaru komplektus, no kuriem tikai viens ir precīzs. Bībele ļauj saprast, ka šāda rīcība ir nepatīkama arī Dievam. Tajā ir teikts, ka ”nepareizi svari tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sagādā labpatiku”. (Salamana Pamācības 11:1; 20:10.) Bauslībā, ko Jehova deva izraēliešiem, bija ietverta arī šāda prasība: ”Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru. Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus; — Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.” (3. Mozus 19:35, 36.)

Paklausība šai pavēlei izraēliešiem nodrošināja ne tikai Dieva labvēlību, bet arī materiālu labklājību. Arī mūsdienās cilvēki, kas paļaujas uz Jehovu un ievēro viņa nemainīgās normas visos dzīves jautājumos, ļoti daudz iegūst. Dievs savai tautai saka: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.)

Kāpēc tikumības normas degradējas?

Bībelē ir skaidri norādīts uz tikumības normu degradēšanās iemeslu. Bībeles beigās, Atklāsmes grāmatā, ir aprakstīts kāds karš debesīs, kura sekas cilvēce izjūt joprojām. Apustulis Jānis rakstīja: ”Izcēlās kaŗš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka kaŗot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā eņģeļi.” (Atklāsmes 12:7—9.)

Norādīdams uz šī kara sekām, apustulis Jānis rakstīja: ”Tādēļ priecājieties, debesis, un kas tur mājo! Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.)

Bēdu laiks, par kuru runāts citētajā pantā, sākās 1914. gadā. Šajā gadā izcēlās Pirmais pasaules karš un beidzās laika posms, kurā pieņemtās normas ļoti atšķīrās no tām normām, kādas ir pieņemtas mūsdienās. ”1914.—1918. gada Lielais karš ir kā izdegusi zemes strēle, kas šķir tos laikus no mūsu dienām,” raksta vēsturniece Barbara Takmane. ”Iznīcinot neaptverami daudz cilvēku, kas būtu varējuši dzīvot un strādāt turpmākajos gados, sagraujot cilvēku ticību, izmainot viņu uzskatus un atstājot neizdziedināmas vilšanās rētas, tas radīja burtisku un psiholoģisku plaisu starp abiem laika posmiem.” Līdzīgu domu ir izteicis vēsturnieks Eriks Hobsboms: ”Pēc 1914. gada ir notikusi ievērojama atkāpšanās no normām, kas pirms tam bija pieņemtas attīstītās valstīs.. [..] Ir pat grūti aptvert to, cik plašos mērogos un cik strauji mēs atgriežamies pie tā, ko mūsu priekšteči, kas dzīvoja 19. gadsimtā, būtu saukuši par barbariskiem likumiem.”

Džonatans Glovers grāmatā, kas veltīta morāles vēsturei divdesmitajā gadsimtā, atzīmē, ka ”viena no mūsu laiku pazīmēm ir morāles normu izzušana”. Reliģiju noriets rietumu pasaulē grāmatas autoram liek skeptiski raudzīties uz iespēju saņemt morāles likumus no kāda ārēja avota, tomēr viņš raksta: ”Lai gan liela daļa no mums netic reliģiskām morāles normām, mums tomēr ir pamats uztraukties par to izzušanu.”

Daudziem cilvēkiem komercija, politika, reliģija un pat ģimenes locekļi un draugi ir sagādājuši tik lielu vilšanos, ka viņi nekam vairs netic. Tas ietilpst Sātana ļaunajos plānos. Viņš ir apņēmies cīnīties līdz galam un aizraut sev līdzi visus, kas cenšas dzīvot pēc Dieva normām. (Atklāsmes 12:17.)

Tomēr situācija nav bezcerīga. Apustulis Pēteris raksta: ”Mēs gaidām pēc viņa [Dieva] apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) Mēs varam pilnībā paļauties uz šo apsolījumu, jo Dievs ir spējīgs īstenot savus nodomus un viņš ir skaidri apliecinājis, ka tos īstenos. Runādams par katru vārdu, kas ”iziet no viņa mutes”, Jehova saka: ”Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” Tātad uz viņa solījumiem var droši paļauties. (Jesajas 55:11; Atklāsmes 21:4, 5.)

Ko dod Dieva normu ievērošana

Lai gan Jehovas liecinieki dzīvo pasaulē, kurā pieņemtās normas mainās un degradējas, viņi cenšas stingri turēties pie tām morāles normām, kas izklāstītas Bībelē. Šī iemesla dēļ Jehovas liecinieki daudzējādā ziņā atšķiras no lielākās sabiedrības daļas, un tas daudzos izraisa neizpratni vai nicinājumu.

Kādā Jehovas liecinieku kongresā, kas notika Londonā, telekompānijas BBC korespondents Jehovas liecinieku pārstāvim jautāja, vai liecinieki ir kristieši. Jehovas liecinieku pārstāvis atbildēja: ”Jā, noteikti ir, jo Jēzus ir mūsu paraugs. Pasaulē ir daudz egoisma, bet mēs raugāmies uz Jēzu Kristu, kas ir mūsu ceļš, patiesība un dzīvība. Mēs ticam, ka viņš ir Dieva Dēls, nevis trīsvienības daļa, tāpēc tas, kā mēs saprotam Bībeli, atšķiras no tradicionālo reliģiju priekšstatiem.”

Televīzijas raidījumu, kurā tika rādīta intervija ar Jehovas liecinieku pārstāvi, korespondents beidza šādiem vārdiem: ”Es tagad daudz labāk saprotu, kāpēc Jehovas liecinieki klauvē pie mūsu durvīm. Un es nedomāju, ka es jebkad būtu redzējis 25 000 tik labi ģērbtu un pieklājīgu cilvēku vienuviet.” Šie vārdi ir lielisks apliecinājums tam, cik saprātīgi ir dzīvot saskaņā ar Dieva nemainīgajām normām.

Tiesa, daudziem cilvēkiem nepatīk domāt, ka viņiem būtu jāievēro normas, ko ir noteicis kāds cits. Tomēr mēs aicinām jūs izlasīt Bībeli un uzzināt, kādas ir tās normas, ko ir noteicis Dievs. Neapmierinieties tikai ar virspusīgām zināšanām par Bībeli. Ir labi ņemt vērā apustuļa Pāvila aicinājumu: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Apmeklējiet Jehovas liecinieku Valstības zāli un iepazīstieties ar viņiem. Jūs redzēsiet, ka viņi paļaujas uz Bībeles solījumiem un apliecina savu paļāvību uz Dievu, cenzdamies dzīvot saskaņā ar Dieva normām.

Visi, kas ievēro Dieva nemainīgās un uzticamās normas, ļoti daudz ko iegūst. Tāpēc Dievs uzrunā ikvienu cilvēku, sacīdams: ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!” (Jesajas 48:18.)

[Attēli 5. lpp.]

Komercija, politika, reliģija un pat ģimenes locekļi daudziem cilvēkiem ir sagādājuši lielu vilšanos