Patiesā kristietība pieņemas spēkā
”Dieva vārds vareni auga un nostiprinājās.” (APUSTUĻU DARBI 19:20, JD)
1. Kā kristietība izplatījās mūsu ēras pirmajā gadsimtā?
SVĒTĀ gara spēkā agrīnie kristieši sludināja Dieva vārdu ar neapslāpējamu dedzību. Kāds vēsturnieks rakstīja, ka ”kristietība romiešu pasaulē izplatījās apbrīnojami ātri. Ap 100. gadu gandrīz visās provincēs, kas atradās Vidusjūras piekrastē, bija izveidojušās kristiešu kopienas.”
2. Ko Sātans darīja, lai mazinātu evaņģēlija spēku, un kā tas bija pravietots?
2 Tā kā Sātanam Velnam neizdevās apstādināt agrīnos kristiešus, viņš evaņģēlija spēka mazināšanai nolēma izmantot atkrišanu. Jēzus to bija paredzējis savā līdzībā par kviešiem un nezālēm. (Mateja 13:24—30, 36—43.) Arī apustulis Pēteris bija brīdinājis, ka parādīsies viltus mācītāji, kas draudzē ienesīs aplamas posta mācības. (2. Pētera 2:1—3.) Savukārt apustulis Pāvils ļoti konkrēti norādīja, ka pirms Jehovas dienas ir gaidāma atkrišana. (2. Tesaloniķiešiem 2:1—3.)
3. Kas notika pēc apustuļu nāves?
3 Pēc apustuļu nāves evaņģēliju aizēnoja pagāniskas mācības un filozofijas. Kā bija pravietots, viltus mācītāji sagrozīja un piesārņoja patiesības vēsti un ar laiku patieso kristiešu draudzi nomāca viltus kristietība. Radās garīdznieku kārta, kas nevēlējās, lai Bībele nonāktu vienkāršo ļaužu rokās. To cilvēku skaits, kas sevi sauca par kristiešiem, ievērojami palielinājās, taču viņu pielūgsme nebija tīra. Lai gan kristietība izplatījās, ieguva lielu varu un spēcīgi ietekmēja rietumu kultūru, tā nesaņēma Dieva svētības un to nevadīja Dieva gars.
4. Kāpēc Sātanam neizdevās izjaukt Dieva nodomu?
4 Tomēr Sātana centieni izjaukt Jehovas nodomu bija lemti neveiksmei. Pat visdrūmākajos atkrišanas laikos bija cilvēki, kurus varēja saukt par patiesiem kristiešiem. Bībeles grāmatu pārrakstītāji strādāja ar vislielāko rūpību, tāpēc Bībeles teksts kopumā palika neskarts, kaut arī Bībeles mācības sagrozīja daudzi, kas uzdevās par tiesīgiem tās skaidrot. Hieronims, Tindals un citi drosmīgi cilvēki tulkoja un izplatīja Dieva vārdu. Miljoniem cilvēku radās iespēja uzzināt Bībeles vēsti un saskarties ar kristietību.
5. Ko pravietis Daniēls rakstīja par sapratnes vairošanos?
5 Daniēla grāmatā bija pravietots, ka pienāks laiks, kad ”atziņas vairosies”. Tas ir noticis ”pēdējā beigu laikā”, kurā mēs dzīvojam. (Daniēla 12:4.) Cilvēkiem, kas mīl patiesību, svētais gars ir palīdzējis vairot sapratni par patieso Dievu un viņa nodomiem. Pat pēc tik daudziem gadsimtiem, kuru laikā ir izplatījušās atkritēju mācības, Dieva vārds tomēr pieņemas spēkā. Visā pasaulē tiek sludināts evaņģēlijs un cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja dzīvot brīnišķīgā jaunā pasaulē. (Psalms 37:11.) Ir interesanti pievērst uzmanību tam, kā Dieva vārds ir audzis un izplatījies mūsdienās.
Dieva vārda izplatīšanās mūsdienās
6. Ko Bībeles pētnieki bija sapratuši līdz 1914. gadam?
6 Deviņpadsmitā gadsimta beigās Bībeles patiesības ietekmē izveidojās pirmā nelielā Bībeles pētnieku grupa. Līdz 1914. gadam bija ievērojami vairojusies Bībeles pētnieku sapratne par Svētajiem rakstiem. Viņi bija ieguvuši ļoti vērtīgas atziņas par Dieva nodomiem. Viņus bija dziļi ietekmējusi Jehovas mīlestība, par kuru liecināja tas, ka Jehova bija sūtījis uz zemi savu Dēlu un devis cilvēkiem iespēju cerēt uz mūžīgu dzīvi. Viņi bija uzzinājuši Dieva vārdu un iepazinuši viņa personību. Tāpat viņi bija sapratuši, ka ir beigušies ”tautu laiki” un ka drīzā nākotnē cilvēce pieredzēs Dieva Valstības nodrošinātās svētības. (Lūkas 21:24.) Tā bija iepriecinoša vēsts. Zināšanas, ko bija ieguvuši Dieva kalpi, bija jāpiedāvā cilvēkiem visā pasaulē, jo no tām bija atkarīga cilvēku dzīvība.
7. Kā mūsdienās ir izplatījusies Bībeles vēsts?
7 Jehova svētīja ar garu svaidītos kristiešus, kuru toreiz bija diezgan maz. Tagad patieso kristiešu skaits jau ir pārsniedzis sešus miljonus. Dieva vārds ir izplatījies arī teritoriālā ziņā — Jehovas liecinieki darbojas 235 zemēs. Turklāt Bībeles patiesība ir ievērojami nostiprinājusies, to nav varējuši aizkavēt ne reliģiski, ne arī kādi citi šķēršļi. Sludināšana visā pasaulē nepārprotami apliecina, ka mēs dzīvojam Jēzus klātbūtnes un valdīšanas laikā. (Mateja 24:3, 14, NW.)
8. Ko cilvēki ir teikuši par Jehovas liecinieku skaitlisko pieaugumu?
8 Daudzi cilvēki par Jehovas tautas izaugsmi mūsdienās ir teikuši vārdus, kas ir ļoti līdzīgi tiem, ko vēsturnieki ir rakstījuši par kristietības izplatīšanos mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Piemēram divi autori no ASV kādā publikācijā atzīmēja: ”Pēdējo 75 gadu laikā Jehovas liecinieki ir pieredzējuši neparastu skaitlisku pieaugumu.., un tas ir noticis visas pasaules mērogā.” Kādas Austrumāfrikas valsts laikrakstā bija teikts, ka Jehovas liecinieki ir ”viena no visātrāk augošajām reliģijām pasaulē, kas iemantojusi daudzu cilvēku cieņu un visā pasaulē pazīstama ar savu stingro turēšanos pie Bībeles mācībām”. Arī kādā konservatīvā katoļu žurnālā, kas tiek izdots vienā no Eiropas zemēm, reiz tika minēts ”Jehovas liecinieku iespaidīgais skaitliskais pieaugums”. Kas ir veicinājis šo pieaugumu?
Svētā gara darbība mūsdienās
9. a) Kāpēc Dieva vārds mūsdienās izplatās? b) Kā Jehova ”velk” cilvēkus pie sevis?
9 Galvenais iemesls, kāpēc Dieva vārds izplatās, ir tas, ka mūsdienās iespaidīgi darbojas Jehovas gars, tāpat kā tas bija mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Tas nozīmē, ka Dievs aicina pie sevis labvēlīgi noskaņotos cilvēkus, ietekmējot viņu sirdi. Sūtīdams sludināt savus lieciniekus, Jehova aicina pie sevis pazemīgus un paklausīgus cilvēkus — ”pašu dārgāko no tautām”. (Hagaja 2:6, 7.)
10. Kādi cilvēki ir uzklausījuši Dieva vārdu?
10 Svētais gars ir ne tikai palīdzējis Dieva kalpiem izplatīt Dieva vārdu pa visu zemeslodi, bet arī pamudinājis visdažādākos cilvēkus atsaukties uz labo vēsti. Cilvēki, kas ir uzklausījuši Dieva vārdu, nāk ”no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām”. (Atklāsmes 5:9; 7:9, 10.) Starp viņiem ir gan bagāti, gan trūcīgi cilvēki, gan izglītoti, gan lasītnepratēji. Vieni ir dzirdējuši Dieva vārdu kara vai nežēlīgu vajāšanu laikā, citi — miera un labklājības apstākļos. Vienalga, kādām valdībām viņi bijuši pakļauti, kādā sabiedrībā uzauguši, vai viņi atradušies ieslodzījumā vai dzīvojuši greznās savrupmājās — viņi visi ir atsaukušies uz labo vēsti.
11. Kā svētais gars ietekmē Dieva kalpus, un starp ko mūsdienās ir redzama atšķirība?
11 Kaut arī Dieva kalpi ir tik ļoti dažādi, viņi dzīvo mierā un saskaņā. (Psalms 133:1—3.) Arī tas apliecina, ka cilvēkus, kas kalpo Dievam, vada svētais gars. Dieva gars ietekmē cilvēkus ļoti labvēlīgi, palīdzot viņiem veidot mīlestību, prieku, mieru, labestību un citas brīnišķīgas īpašības. (Galatiešiem 5:22.) Mēs redzam, kā piepildās pravietiskie vārdi, ko tālā pagātnē teica Maleahijs: ”Jums.. būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” (Maleahija 3:18.)
Dieva vārds nostiprinās dedzīgo sludinātāju dzīvē
12. Ko Jehovas liecinieki domā par evaņģēlija izplatīšanu, un kādai cilvēku reakcijai viņi ir gatavi?
12 Jehovas liecinieki ir nevis pasīvi baznīcas apmeklētāji, bet aktīvi evaņģēlija sludinātāji. Sekojot agrīno kristiešu priekšzīmei, viņi labprāt pilda Dieva gribu, palīdzot cilvēkiem uzzināt par Dieva Valstību. Jehovas liecinieki ir Dieva darba biedri, kas, pakļaujoties svētā gara vadībai, aicina cilvēkus kļūt par Dieva kalpiem. Viņu rīcībā atspoguļojas Jehovas žēlsirdība un mīlestība pret neticīgo pasauli. Jehovas liecinieki turpina darbu, lai gan daudzi cilvēki ir vienaldzīgi, smejas par viņiem vai pat vajā viņus. Jēzus brīdināja savus sekotājus, ka cilvēki reaģēs dažādi, kad tiem tiks sludināts evaņģēlijs. Viņš sacīja: ”Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20.)
13. Kas Jehovas lieciniekiem ir tāds, kā trūkst kristīgajā pasaulē?
13 Līdzība starp Jehovas lieciniekiem un tiem cilvēkiem, kas pieņēma kristietību mūsu ēras pirmajā gadsimtā, ir labi redzama. Bet tikpat labi pamanāma ir atšķirība starp Jehovas lieciniekiem un mūsdienu kristīgo pasauli. Kāds teologs, kas rakstīja par agrīno kristiešu dedzību sludināšanā, ar nožēlu piebilda: ”Ja mūsdienu baznīcas dzīvē netiks panāktas izmaiņas, kas evaņģēlija sludināšanu atkal liks uzskatīt par saistošu ikvienam kristietim un nodrošinās tādu dzīvesveidu, kas ir pārāks par visu, ko var panākt neticīgie, mums ir maz izredžu sasniegt jebkādu progresu.” Jehovas lieciniekiem ir pārpilnām visa tā, kā tik ļoti trūkst kristīgajai pasaulei. Viņiem ir dzīva un patiesa ticība. Šī ticība ir pamatota uz Bībeles patiesību, kuru viņi vēlas pastāstīt visiem cilvēkiem, kas ir gatavi to uzklausīt. (1. Timotejam 2:3, 4.)
14. Kāda bija Jēzus attieksme pret viņam uzticēto uzdevumu, un kāda nostāja ir viņa mācekļiem mūsdienās?
14 Jēzus ļoti nopietni izturējās pret viņam uzticēto uzdevumu — tas bija galvenais viņa dzīvē. Pilātam viņš teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Dieva kalpi ir tādās pašās domās. Tā kā Bībeles patiesība ir viņu sirdī, viņi cenšas to pastāstīt pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Lai to izdarītu, viņiem reizēm jāliek lietā izdoma un atjautība.
15. Kādus atjautīgus paņēmienus ir izmantojuši labās vēsts sludinātāji?
15 Kādā Dienvidamerikas zemē Jehovas liecinieki mēdza doties lejup pa vienu no Amazones pietekām, lai sludinātu cilvēkiem, kas dzīvo upes krastos. 1995. gadā, kad sākās nemieri, civiliedzīvotājiem tika aizliegts ceļot pa šo upi. Tā kā Jehovas liecinieki nevēlējās atstāt ieinteresētos cilvēkus bez bībeliskajiem izdevumiem, viņi nolēma tos sūtīt lejup pa straumi. Liecinieki rakstīja vēstules un tad tās kopā ar Sargtorņa un Atmostieties! eksemplāriem lika tukšās plastmasas pudelēs. Literatūras sūtīšana pa upi turpinājās četrarpus gadus, kamēr bija spēkā aizliegums ceļot pa to. Cilvēki, kas dzīvoja upes krastos, bija ļoti pateicīgi par saņemtajiem sūtījumiem. Kad kāda sieviete, kas pirms aizlieguma bija sākusi studēt Bībeli, atkal satika Jehovas lieciniekus, viņa krita tiem ap kaklu un ar asarām acīs teica: ”Es jau domāju, ka mēs nekad vairs nesatiksimies. Bet, kad es sāku saņemt pudeles ar žurnāliem, es sapratu, ka jūs mani neesat aizmirsuši.” Arī citi cilvēki, kas dzīvo upes krastos, teica, ka viņi ir bieži lasījuši žurnālus. Daudzās vietās bija izveidojušās ”pasta nodaļas” — ūdens virpuļi, kuros straume sanesa dažādus priekšmetus. Pie šiem virpuļiem bieži ieradās ieinteresētie cilvēki, kas vēlējās noskaidrot, vai viņiem nav atpeldējis kāds sūtījums.
16. Kādas iespējas mums var rasties, ja mēs esam gatavi palīdzēt cilvēkiem?
16 Evaņģēlija sludināšanu vada un atbalsta Dievs Jehova un viņa varenie eņģeļi. (Atklāsmes 14:6.) Tāpēc vien, ka sludinātāji ir gatavi palīdzēt cilvēkiem, viņiem var rasties negaidītas iespējas gatavot jaunus mācekļus. Kenijas galvaspilsētā Nairobi divas kristietes nupat bija beigušas sludināt savā teritorijā, kad pie viņām pienāca kāda jauna sieviete un satrauktā balsī teica: ”Es biju lūgusi Dievu, lai varētu satikt tādus cilvēkus kā jūs.” Sieviete lūdza Jehovas liecinieces doties pie viņas uz mājām, un tajā pašā dienā ar viņu tika sāktas Bībeles nodarbības. Kāpēc šī sieviete tik ļoti bija vēlējusies runāt ar Jehovas lieciniecēm? Pirms pāris nedēļām bija miris viņas bērns, un, kad viņa bija ieraudzījusi kādam zēnam rokā bukletu ”Kāda cerība pastāv mīļajiem aizgājējiem?”, viņa ļoti vēlējās to dabūt. Bet zēns negribēja atdot bukletu un norādīja sievietei uz lieciniecēm, kas viņam to bija iedevušas. Bībeles nodarbībās jaunā sieviete ātri apguva Bībeles zināšanas, un viņai bija vieglāk pārciest bēdas, ko sagādāja bērna nāve.
Dieva mīlestības spēks
17.—19. Kā izpirkuma upuris liecina par Jehovas mīlestību pret cilvēkiem?
17 Dieva vārda izplatīšanās visā pasaulē ir cieši saistīta arī ar Jēzus Kristus izpirkuma upuri. Izpirkuma upuris, tāpat kā sludināšana, ir pierādījums, ka Jehova mīl visus cilvēkus. Apustulis Jānis, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.)
18 Padomājiet, kāda mīlestība izpaudās izpirkuma upurī, ko deva Jehova! Neskaitāmus gadu tūkstošus viņš bija kopā ar savu mīļoto vienpiedzimušo Dēlu, ”Dieva radības sākumu”. (Atklāsmes 3:14.) Jēzus ļoti mīlēja savu Tēvu, tāpat kā Jehova mīlēja savu Dēlu, ”pirms pasaule bija radīta”. (Jāņa 14:31; 17:24.) Lai cilvēki varētu iemantot mūžīgu dzīvi, Jehova pieļāva, ka viņa mīļotais Dēls tiek nogalināts. Tā viņš apliecināja savu lielo mīlestību pret cilvēkiem.
19 Jāņa 3:17 ir teikts, ka ”Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta”. Jehova uzticēja savam Dēlam glābt, nevis nosodīt vai tiesāt cilvēci. Uz to norādīja arī Pēteris, sacīdams, ka Dievs ”negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.)
20. Kā glābšana ir saistīta ar evaņģēlija sludināšanu?
20 Jehova ir daudz darījis, lai nodrošinātu likumīgu glābšanas pamatu, un viņš vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku to izmantotu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” (Romiešiem 10:13, 14.)
21. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret iespēju sludināt labo vēsti?
21 Iespēja piedalīties sludināšanā, kas tiek veikta visā pasaulē, neapšaubāmi ir liels dārgums. Sludināšana un mācekļu gatavošana nav viegls darbs, bet tas, ka Jehovas kalpi uzticīgi dzīvo saskaņā ar patiesību un stāsta labo vēsti citiem cilvēkiem, Jehovam noteikti sagādā daudz prieka. Vienalga, kādi ir mūsu dzīves apstākļi un iespējas, ļausim, lai mīlestība un Dieva gars mūs mudina aktīvi iesaistīties šajā darbā. Un neaizmirsīsim, ka tas, ko mēs redzam notiekam visā pasaulē, skaidri pierāda, ka Dievs Jehova drīzumā izpildīs savu solījumu izveidot ”jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.)
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc atkrišana neapstādināja evaņģēlija sludināšanu?
• Kā Dieva vārds ir izplatījies mūsdienās?
• Kā mūsdienās darbojas Dieva gars?
• Kā izpirkuma upuris ir saistīts ar evaņģēlija sludināšanu?
[Diagramma/Attēls 16. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Valstības sludinātāju skaitliskais pieaugums 20. gadsimtā
Vidējais sludinātāju skaits (miljonos)
6,0
5,5
5,0
4,5
4,0
3,5
3,0
2,5
2,0
1,5
1,0
0,5
1900. 1910. 1920. 1930. 1940. 1950. 1960. 1970. 1980. 1990. 2000.
[Attēli 15. lpp.]
HIERONIMS
V. TINDALS
J. GŪTENBERGS
J. HUSS
[Norāde par autortiesībām]
J. Gūtenbergs un J. Huss no grāmatas The Story of Liberty, 1878
[Attēls 15. lpp.]
Bībeles pētnieki, kas sludināja evaņģēliju 20. gadsimta 20. gados
[Attēli 16., 17. lpp.]
Cilvēki visā pasaulē uzklausa labo vēsti
[Attēls 18. lpp.]
Jēzus Kristus izpirkuma upuris, tāpat kā sludināšana, liecina par Dieva mīlestību