Evaņģēliji. Patiesība vai mīts?

DAUDZĀS pasaules zemēs vēstījums par Jēzu no Nācaretes — jaunu cilvēku, kas pārveidoja cilvēces vēstures gaitu, — ir kultūras un sabiedriskās dzīves pamatu pamats. Tas ietilpst gan tradicionālajā izglītības sistēmā, gan cilvēka audzināšanā vispār. Daudzi uzskata, ka no evaņģēlijiem ir nākušas nenovecojošas atziņas un parunas. Piemēram: ”Jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē!” (Mateja 5:37.) Daudzas pamācības, ko jums ir devuši vecāki, — vienalga, vai viņi sevi ir uzskatījuši par kristiešiem vai ne, — droši vien nāk tieši no evaņģēlijiem.

Daudziem miljoniem ticīgo, kas no visas sirds centušies sekot Kristum, evaņģēliji ir ļāvuši iepazīt cilvēku, par kuru viņi ir gatavi ciest pārestības un mirt. Daudziem cilvēkiem evaņģēliji ir kļuvuši par drosmes, spēka, ticības un cerības avotu. Jūs droši vien piekritīsiet, ka pierādījumiem, kas liktu nosaukt evaņģēlijus par tukšu izdomājumu, jābūt ļoti pārliecinošiem. Tā kā evaņģēliji ir tik spēcīgi ietekmējuši cilvēku uzskatus un dzīvesveidu, katram, kas apšauba to autentiskumu, jāpamato savs uzskats ar patiesi neapstrīdamiem faktiem.

Mēs jums piedāvājam padomāt par dažiem interesantiem jautājumiem, ko var uzdot, runājot par evaņģēlijiem. Pievērsiet uzmanību, ko par šiem jautājumiem domā cilvēki, kas ir iedziļinājušies evaņģēlijos. Interesanti ir tas, ka daži no viņiem sevi neuzskata par kristiešiem. Pārdomājot faktus, jūs varēsiet izdarīt savus secinājumus par evaņģēlijiem.

JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM

◆ Vai evaņģēliji ir veikls izdomājums?

Jēzus semināra dibinātājs Roberts Fanks apgalvo, ka ”Matejs, Marks, Lūka un Jānis iztēloja Mesiju tā, lai viņš atbilstu kristiešu mācībai, kas izveidojās pēc Jēzus nāves”. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tad, kad tika sarakstīti evaņģēliji, vēl bija dzīvi daudzi cilvēki, kas paši bija dzirdējuši Jēzus vārdus, redzējuši viņa darbus un tikušies ar Jēzu pēc viņa augšāmcelšanās. Šie cilvēki neapvainoja evaņģēliju autorus krāpšanā.

Par Jēzus nāvi un augšāmcelšanu ir stāstīts ne tikai evaņģēlijos, bet arī apustuļa Pāvila pirmajā kanoniskajā vēstulē Korintas kristiešiem. Pāvils rakstīja: ”Es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem, un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem, un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem. Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuŗiem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši. Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.” (1. Korintiešiem 15:3—8.) Tātad ar Jēzus dzīvi saistītos faktus varēja apstiprināt daudzi aculiecinieki.

Kristiešu grieķu rakstos nekas neliecina par faktu safabricēšanu, ko evaņģēliju autoriem pārmet mūsdienu kritiķi. Izdomājumi parādījās vēlāk, otrajā gadsimtā. Vēstījumi, kas neatbilda Svēto rakstu saturam, izplatījās pēc tam, kad kristiešu kopienās, kas bija atsvešinājušās no apustuliskās draudzes, sākās atkrišana no īstās kristīgās mācības. (Apustuļu darbi 20:28—30.)

◆ Vai evaņģēliji ir leģendas?

Rakstnieks un kritiķis K. Lūiss uzskata, ka evaņģēlijus ir grūti nosaukt par leģendām. ”Es kā literatūras vēsturnieks esmu nonācis pie stingras pārliecības: lai nu kas būtu evaņģēliji, leģendas tās noteikti nav,” viņš rakstīja. ”Tajos nav izdomas, kāda ir raksturīga leģendām. [..] Par lielāko daļu Jēzus dzīves mēs neko nezinām, un cilvēki, kas vēlētos radīt leģendu, noteikti nebūtu to pieļāvuši.” Interesantu atziņu ir izteicis pazīstamais vēsturnieks H. Velss, kas sevi neuzskatīja par Kristus sekotāju. Viņš rakstīja, ka ”visi četri evaņģēliji.. saskan, atklājot ļoti konkrētu personību; tie.. pārliecina ar savu reālistiskumu”.

Padomājiet par to, kā ir aprakstīta Jēzus tikšanās ar mācekļiem pēc augšāmcelšanās. Ja kāds gribētu radīt leģendu, viņš droši vien attēlotu Jēzu, kas atgriežas ļoti iespaidīgā veidā, saka neaizmirstamu runu vai parādās mācekļiem visā savā spožumā un godībā. Bet evaņģēlijos Jēzus tikšanās ar mācekļiem ir aprakstīta ļoti vienkārši. Jēzus, saticis viņus, jautā: ”Bērni, vai jums ir kas ko ēst?” (Jāņa 21:5.) Bībeles pētnieks Gregs Īsterbruks raksta: ”Šādas epizodes liek domāt par patiesu stāstījumu, nevis mītu sacerēšanu.”

Uzskatu, ka evaņģēliji ir leģendas, liek apšaubīt arī stingrās mācīšanās metodes, pie kurām turējās rabīni un kuras bija populāras tad, kad tika sarakstīti evaņģēliji. Viens no galvenajiem mācīšanas principiem bija pastāvīga un precīza atkārtošana. Ievērojot šo principu, Jēzus vārdi un darbi tika nevis izpušķoti, bet, gluži otrādi, atstāstīti ļoti precīzi.

◆ Ja evaņģēliji ir leģendas, vai tie varēja rasties tik drīz pēc Jēzus nāves?

Pierādījumi ļauj secināt, ka evaņģēliji ir sarakstīti laikā starp 41. un 98. gadu. Jēzus mira 33. gadā. Tas nozīmē, ka vēstījumi par viņa dzīvi bija uzrakstīti neilgi pēc viņa kalpošanas beigām. Šis apstāklis liek nopietni apšaubīt apgalvojumu, ka evaņģēliji ir leģendas. Lai izveidotos leģendas, ir nepieciešams ilgāks laiks. Piemēram, var minēt Homēra Iliādu un Odiseju. Daži speciālisti uzskata, ka šo varoņeposu teksts ir veidojies vairāku gadsimtu garumā. Ar evaņģēlijiem bija citādi.

Vēsturnieks Vills Djūrents grāmatā Caesar and Christ (Ķeizars un Kristus) rakstīja: ”Ja daži vienkārši cilvēki.. būtu izdomājuši tik spēcīgu un pievilcīgu personību, tik augstu ētiku un tik iedvesmojošu cilvēku brālības redzējumu, tas būtu daudz neticamāks brīnums par visiem evaņģēlijos pierakstītajiem brīnumiem. Bībeles kritika divu gadsimtu garumā nav būtiski mainījusi priekšstatu par Kristus dzīvi, personību un mācībām — tas joprojām ir pietiekami skaidrs un ļauj iepazīt visaizraujošāko rietumu civilizācijas vēstures sastāvdaļu.”

◆ Vai evaņģēliju teksts tika labots un papildināts pēc agrīno kristiešu vajadzībām?

Daži kritiķi apgalvo, ka agrīno kristiešu mērķi prasīja, lai evaņģēliju rakstītāji pārveidotu un papildinātu vēstījumu par Jēzus dzīvi. Tomēr, rūpīgi izpētot evaņģēlijus, kļūst skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis. Ja pirmā gadsimta kristieši ir pārveidojuši stāstījumu par Jēzu, tad kāpēc evaņģēlijos ir atstāti nelabvēlīgi izteikumi par jūdiem un cittautiešiem?

Piemēram, Mateja 6:5—7 ir citēti Jēzus vārdi: ”Kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūŗos stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi es jums saku: tiem jau ir sava alga.” Šajos vārdos izskan nepārprotams jūdu reliģisko vadītāju nosodījums. Bet tālāk Jēzus teica: ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” Citējot šādus Jēzus vārdus, evaņģēliju autoru mērķis noteikti nebija piekritēju vervēšana. Viņi gluži vienkārši rakstīja to, ko Jēzus Kristus bija teicis.

Līdzīgs piemērs ir evaņģēliju vēstījums par sievietēm, kas devās uz Jēzus kapu un atklāja, ka tas ir tukšs. (Marka 16:1—8.) Gregs Īsterbruks atzīmē, ka ”senatnē Tuvo Austrumu sabiedrībā sieviešu liecības tika uzskatītas par absolūti neuzticamām, piemēram: ja liecināja divi vīrieši, ar to pilnīgi pietika, lai apsūdzētu sievieti laulības pārkāpšanā, bet, ja liecības sniedza sieviete, tad vīrietis netika uzskatīts par vainīgu”. Minētajā gadījumā arī Jēzus mācekļi neticēja sieviešu vārdiem. (Lūkas 24:11.) Ir ļoti grūti saprast, kāpēc būtu jāizdomā šāds stāsts.

Kristiešu vēstulēs un Apustuļu darbu grāmatā nav līdzību, un tas apliecina, ka līdzības, kas lasāmas evaņģēlijos, ir stāstījis Jēzus, nevis izdomājuši viņa mācekļi. Turklāt, rūpīgi salīdzinot vēstules un evaņģēlijus, kļūst skaidrs, ka Jēzum netika piedēvēti vārdi, ko bija teicis Pāvils vai kāds cits no mācekļiem, kuri rakstīja Kristiešu grieķu rakstus. Ja agrīnie kristieši būtu to darījuši, evaņģēlijos noteikti varētu lasīt kaut ko no tā, kas ir minēts vēstulēs. Tā kā evaņģēlijos nekas tamlīdzīgs nav lasāms, mēs ar pārliecību varam teikt, ka tajos ir autentiskas ziņas, kas nākušas no pirmavotiem.

◆ Vai evaņģēlijos ir pretrunas?

Kritiķi allaž ir apgalvojuši, ka evaņģēlijos esot daudz pretrunu. Vēsturnieks V. Djūrents bija nolēmis apskatīt evaņģēlijus ļoti objektīvi — tikai kā vēsturiskas liecības. Izpētījis evaņģēlijus, V. Djūrents atzina, ka tajos ir teksti, kas šķiet pretrunīgi, tomēr viņš norādīja, ka ”pretrunīgas ir nenozīmīgas detaļas, nevis būtiski fakti; pašos pamatos sinoptiskie evaņģēliji saskan ārkārtīgi precīzi un veido vienotu Kristus personības atainojumu”.

Daudzas no šķietamajām pretrunām evaņģēlijos ir vienkārši izskaidrojamas. Piemēram, Mateja 8:5 ir minēts kāds virsnieks, kas nāca pie Jēzus un lūdza, lai tas izdziedina viņa kalpu. Bet Lūkas 7:3 ir sacīts, ka virsnieks ”nosūtīja pie viņa jūdu vecajos un viņu lūdza, lai nāktu viņa kalpu dziedināt”. Virsnieks bija sūtījis pie Jēzus vecajos kā savus pārstāvjus. Matejs šo situāciju aprakstīja tā, it kā virsnieks pats būtu lūdzis Jēzu, jo jūdu vecajie ar lūgumu pie Jēzus griezās viņa uzdevumā. Šis ir tikai viens piemērs, kas parāda, ka šķietamās pretrunas evaņģēlijos ir izskaidrojamas.

Bet ko var sacīt par Bībeles kritiķu apgalvojumiem, ka evaņģēliji neatbilstot vēsturiski patiesa vēstījuma kritērijiem? V. Djūrents par to izteicās šādi: ”Aizrāvušies ar saviem atklājumiem, Bībeles kritiķi Jauno derību pakļauj autentiskuma pārbaudei, kas ir tik stingra, ka pēc tās kritērijiem savs simts senatnes diženo — kā, piemēram, Hammurapi, Dāvids un Sokrats — kļūtu par leģendu varoņiem. Kaut arī evaņģēliju autoriem bija aizspriedumi un savi teoloģiskie priekšstati, viņi piemin daudzus faktus, ko leģendu sacerētāji būtu noklusējuši, tādus kā apustuļu sāncensība par ievērojamu vietu Valstībā, bēgšana pēc Jēzus aresta, Pētera liegšanās.. Lasot šādus vēstījumus, nerodas ne mazāko šaubu, ka tiek stāstīts par reāliem cilvēkiem.”

◆ Vai mūsdienu kristietība pārstāv to Jēzu, par kuru stāstīts evaņģēlijos?

Jēzus semināra dalībnieki norāda, ka evaņģēliju pētījumi, ko viņi ir veikuši, ”ir brīvi no baznīcas koncilu diktāta”. Bet, kā atzina vēsturnieks H. Velss, starp Jēzus mācībām, kas izklāstītas evaņģēlijos, un kristīgo baznīcu uzskatiem ir milzīga atšķirība. Viņš rakstīja: ”Nekas neliecina, ka Jēzus apustuļi kaut ko būtu dzirdējuši par Trīsvienību, vismaz no viņa paša noteikti ne. [..] Viņš nebilda ne vārda arī par to, ka viņa māte Marija būtu jāpielūdz līdzīgi debesu valdniecei Izīdai. Viss, ko mēs uzskatām par kristīgās pielūgsmes un rituālu būtisku sastāvdaļu, viņam bija pilnīgi svešs.” Tāpēc par evaņģēliju patiesumu nevar spriest pēc kristīgo baznīcu mācībām.

KĀDS IR JŪSU SECINĀJUMS?

Kāds ir jūsu viedoklis pēc iepazīšanās ar minētajiem faktiem? Vai jums šķiet, ka pastāv reāli, pārliecinoši pierādījumi, kas evaņģēlijus liek uzskatīt par tukšiem izdomājumiem? Daudzi cilvēki uzskata, ka argumenti, kas it kā liek apšaubīt evaņģēliju autentiskumu, nav pārliecinoši. Lai izveidotu savu priekšstatu par evaņģēlijiem, ir labi apskatīt tos bez aizspriedumiem. (Apustuļu darbi 17:11.) Redzot, cik konsekventi, atklāti un precīzi evaņģēlijos ir raksturota Jēzus personība, jūs droši vien secināsiet, ka evaņģēliji noteikti nav pasaku krājums.a

Iedziļinoties Bībelē un izmantojot tajā dotos padomus, jūs varat panākt pozitīvas izmaiņas savā dzīvē. (Jāņa 6:68.) Sevišķi noderīgi ir Jēzus vārdi, kas citēti evaņģēlijos. Turklāt no evaņģēlijiem jūs uzzināsiet par brīnišķīgo nākotni, kas gaida visu paklausīgo cilvēci. (Jāņa 3:16; 17:3, 17.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Autentiska vēstījuma pazīmes

PIRMS vairākiem gadiem kāds austrāliešu scenārists, kas kādreiz bija kritizējis Bībeli, atzina: ”Pirmo reizi savā mūžā es izdarīju to, kas ir reportiera pirmais pienākums, — pārbaudīju faktus. [..] Es biju satriekts, jo tas, ko es [evaņģēlijos] izlasīju, nebija leģendas un tas nebija naturālistisks izdomājums. Tas bija normāls notikumu atstāsts. Tie bija vēstījumi par notikumiem, ko rakstītāji bija redzējuši paši vai dzirdējuši no lieciniekiem.. Ir noteiktas pazīmes, kas liecina par notikumu atstāstu, un evaņģēlijos šīs pazīmes ir atrodamas.”

Pie līdzīgas atziņas bija nonācis E. Bleikloks, klasiskās literatūras profesors no Oklendas universitātes. Viņš sacīja: ”Es uzskatu, ka esmu vēsturnieks. Klasikas darbus es apskatu no vēsturiskā viedokļa. Un es varu droši apgalvot, ka liecības par Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos ir autentiskākas par daudziem senās vēstures faktiem.”

[Karte/Attēli 8., 9. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

FENIĶIJA

GALILEJA

Jordāna

JŪDEJA

[Attēli]

”Liecības par Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos ir autentiskākas par daudziem senās vēstures faktiem.” PROFESORS E. BLEIKLOKS

[Norāde par autortiesībām]

Kartes fonā veidotas, par pamatu ņemot kartes, kuru autortiesības pieder Pictorial Archive (Near Eastern History) Est. and Survey of Israel.