Bībelē atrodamas atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgi mūsdienās
VAI Bībele mūsdienās ir aktuāla? Lai varētu atbildēt apstiprinoši, šai senajai grāmatai noteikti būtu jāpalīdz lasītājiem iegūt skaidrību par jautājumiem, kas uztrauc un interesē mūsdienu cilvēkus. Vai Bībele dod vērtīgus padomus tādās jomās, kas patiešām ir nozīmīgas mūsdienu pasaulē?
Aplūkosim divus aktuālus jautājumus un noskaidrosim, kas par tiem teikts Bībelē.
Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?
Ņemot vērā, kādi apstākļi mūsdienās valda pasaulē, bieži tiek uzdots jautājums: kāpēc Dievs pieļauj, ka cieš nevainīgi cilvēki? Šis jautājums ir pamatots, jo aizvien vairāk un vairāk cilvēku cieš tādu iemeslu dēļ kā vardarbīgi noziegumi, korupcija, genocīds, traģēdijas personiskajā dzīvē un citas nelaimes.
Piemēram, 1998. gada jūnijā Vācijas ziemeļos kāds vilciens ietriecās tiltā un bojā gāja vairāk nekā simt pasažieru. Šī asiņainā katastrofa satrieca pat pieredzējušus mediķus un ugunsdzēsējus, kas rūpējās par ievainotajiem un mirušajiem. Kāds evaņģēliskās baznīcas bīskaps vaicāja: ”Mīļais Dievs, kāpēc tam bija jānotiek?” Viņš pats uz šo jautājumu nedeva nekādu atbildi.
Kā liecina pieredze, ja nevainīgi cilvēki cieš ļaunumu, nesaņemot nekādu izskaidrojumu, kāpēc tā notiek, mēdz gadīties, ka viņus pārņem rūgtums par dzīvi. Tieši tādā situācijā var palīdzēt Bībele, jo tajā ir paskaidrots, kāpēc nevainīgi cilvēki nav pasargāti no nelaimes un ciešanām.
Kad Dievs Jehova radīja zemi un visu, kas uz tās, viņš nebija nodomājis, ka cilvēcei būs jāpiedzīvo ļaunums un ciešanas. Kā to var zināt? Uz to norāda fakts, ka, pabeidzis radīšanu, ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Pajautājiet sev: ”Ja es redzētu kaut ko ļaunu, vai es to pasludinātu par ”ļoti labu”?” Protams, nē! Līdzīgi bija arī toreiz — kad Dievs pasludināja visu par ”ļoti labu”, uz zemes nebija itin nekāda ļaunuma. Bet kad tad ļaunums parādījās, un kā tas notika?
Drīz pēc pirmo cilvēku, Ādama un Ievas, radīšanas kāda varena garīga būtne uzrunāja sievieti un apšaubīja Jehovas patiesīgumu, kā arī apstrīdēja viņa tiesības uz augstāko varu. (1. Mozus 3:1—5.) Šī būtne, Sātans Velns, vēlāk apgalvoja, ka grūtībās cilvēki nesaglabās uzticību Dievam. (Ījaba 2:1—5.) Kā Jehova rīkojās šajā situācijā? Viņš ļāva paiet laikam, lai kļūtu pilnīgi skaidrs, ka cilvēki nespēj sekmīgi veidot savu dzīvi, būdami neatkarīgi no viņa. (Jeremijas 10:23.) Ja radītas būtnes rīkojas pretēji Dieva likumiem un principiem, viņu rīcības iznākums ir grēks, kas rada apstākļus, kuros notiek dažādas nelaimes. (Salamans Mācītājs 8:9; 1. Jāņa 3:4.) Tomēr Jehova zināja, ka par spīti šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem būs cilvēki, kas paliks viņam uzticīgi.
Kopš šīs sacelšanās Ēdenē ir aizritējuši aptuveni 6000 gadi. Vai tas ir pārmērīgi ilgs laiks? Jehova būtu varējis iznīcināt Sātanu un viņa atbalstītājus jau pirms daudziem gadsimtiem. Bet vai nebija labāk pagaidīt, līdz tiek izkliedētas jebkādas iespējamās šaubas par Jehovas tiesībām uz augstāko varu un cilvēku uzticību viņam? Ja domājam par mūsdienu tiesu sistēmām, vai nav tā, ka dažkārt prāva ilgst vairākus gadus, līdz izdodas noskaidrot, kuram ir taisnība un kuram ne?
Tā kā šie jautājumi, kas saistīti ar pašu Jehovu un visu cilvēci, — jautājums par augstāko varu Visumā un par cilvēku uzticību — ir ārkārtīgi svarīgi, Dievs rīkojās ļoti gudri, ļaudams paiet laikam. Tagad mēs skaidri redzam, kas notiek, kad cilvēki atstāj bez ievērības Dieva likumus un kļūst paši sev par noteicējiem. Iznākums ir visur izplatījies ļaunums. Tieši šī iemesla dēļ šodien cieš tik daudz nevainīgu cilvēku.
Par laimi, Dieva Rakstos ir norādīts, ka ļaunums nepastāvēs mūžīgi. Drīzumā Jehova darīs galu gan pašam ļaunumam, gan tā izraisītājiem. ”Bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti,” teikts Salamana Pamācībās 2:22, ”un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.” Turpretī tie, kas ir uzticīgi Dievam, var ar cerību gaidīt tagad jau tuvo laiku, kad ”nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.)
Kā redzams, Bībelē ir saprotami izskaidrots, kāpēc nevainīgi cilvēki pieredz ciešanas. Tajā ir dots arī pārliecinošs apsolījums, ka ļaunums un ciešanas drīz beigsies. Taču, saskaroties ar pašreizējām dzīves grūtībām, mums ir nepieciešama atbilde uz vēl kādu svarīgu jautājumu.
Kāda ir dzīves jēga?
Iespējams, šajos laikos vairāk nekā jebkad agrāk cilvēki lauza galvu par to, kāda īsti ir dzīves jēga. Daudzi sev vaicā: ”Kāpēc es dzīvoju? Kā lai atrodu jēgu savai dzīvei?” Apstākļi, kas liek viņiem nonākt pie šādiem jautājumiem, mēdz būt dažādi.
Varbūt cilvēku ir satriekusi kāda personiska traģēdija. Piemēram, 1998. gada sākumā Vācijā, Bavārijā, tika nolaupīta un noslepkavota 12 gadus veca meitene. Bija pagājis gads pēc šī briesmīgā notikuma, kad meitenes māte sacīja, ka viņa katru dienu pūlas atrast kaut kādu jēgu savai dzīvei, bet viss ir velti. Jautājums par dzīves jēgu nodarbina arī daudzus jauniešus. Viņi tiecas pēc drošības, sevis piepildījuma un piederības sajūtas, bet nereti galu galā izjūt vienīgi vilšanos plaši izplatītās liekulības un negodīguma dēļ. Citi pirmām kārtām domā par savas karjeras veidošanu, bet ar laiku viņi pārliecinās, ka vara, prestižs un manta nespēj apmierināt cilvēka iekšējo vajadzību atrast pamatojumu savai eksistencei.
Lai kādi būtu iemesli, kas mudina cilvēku uzdot jautājumu par dzīves jēgu, šis jautājums prasa nopietnu un skaidru atbildi. Un arī šajā gadījumā ļoti var noderēt Bībele. Tajā paskaidrots, ka Jehova ir nodoma Dievs — visam, ko viņš dara, ir pamatots iemesls. Padomājiet par šādu jautājumu: vai jūs celtu māju bez jebkāda iemesla? Droši vien nē, jo mājas celšanā taču jāiegulda pamatīgi līdzekļi un, to būvējot, paiet mēneši vai pat gadi. Māju ceļ tādēļ, lai cēlējs pats vai kāds cits tur varētu dzīvot. Šo pašu loģisko principu var attiecināt arī uz Jehovu. Viņš neradīja zemi un visas dzīvās būtnes uz tās bez jebkāda iemesla, bez noteikta nodoma. (Salīdzināt Ebrejiem 3:4.) Ar kādu nodomu viņš ir radījis zemi?
Jesajas pravietojumā par Jehovu ir sacīts, ka viņš ir ”Dievs, kas veidoja zemi”. Un ”Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18.) Jā, kopš zeme tika radīta, Jehovas nodoms ir bijis tāds, lai tā būtu apdzīvota. Psalmā 115:16 teikts: ”Debesu debesis pieder tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.” Tātad saskaņā ar Bībeli Jehova radīja zemi tādēļ, lai uz tās dzīvotu viņam paklausīgi cilvēki, kas par to rūpētos. (1. Mozus 1:27, 28.)
Vai Ādama un Ievas sacelšanās lika Jehovam mainīt viņa nodomu? Nekādā gadījumā. Kā mēs to varam tik droši zināt? Padomājiet: Bībele tika rakstīta vairākus tūkstošus gadu pēc sacelšanās Ēdenē. Ja Dievs būtu atmetis savu sākotnējo nodomu, kāpēc Bībelē par to nekas nav teikts? Secinājums ir acīmredzams: viņa nodoms attiecībā uz zemi un cilvēci nav mainījies.
Turklāt Jehovas nodomi vienmēr tiek īstenoti. Ar pravieša Jesajas starpniecību Dievs apliecina: ”Kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:10, 11.)
Ko Dievs gaida no mums
Tātad mēs noteikti varam paļauties uz to, ka Dieva nodoms tiks īstenots un zemi mūžīgi apdzīvos viņam paklausīgi cilvēki. Ja mēs vēlamies būt starp tiem, kam tiks dāvināta iespēja mūžīgi dzīvot uz zemes, mums jādara tas, uz ko mudināja gudrais valdnieks Salamans, teikdams: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13; Jāņa 17:3.)
Lai dzīvotu saskaņā ar Jehovas nodomu attiecībā uz cilvēci, ir jāiepazīst patiesais Dievs un jāpakļaujas viņa prasībām, kas izklāstītas Svētajos rakstos. Ja mēs tagad tā rīkojamies, mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes, kur mēs nekad nepārstāsim mācīties kaut ko jaunu par Dievu un visu, ko viņš radījis. (Lūkas 23:43.) Tās patiesi ir saviļņojošas izredzes!
Daudzi, ko nodarbina jautājums par dzīves jēgu, pievēršas Bībelei un jau tagad spēj justies laimīgi. Piemēram, kāds jauns vīrietis, vārdā Alfrēds, veltīgi pūlējās atrast jēgu savai dzīvei. Reliģiju līdzdalība karos viņā izraisīja riebumu, un viņš bija sašutis par politikā valdošo liekulību un korupciju. Alfrēds devās pie Ziemeļamerikas indiāņiem cerībā iegūt apskaidrību, lai saprastu dzīves jēgu, bet piedzīvoja vilšanos un pēc kāda laika atgriezās Eiropā. Bezcerības pārņemts, viņš sāka lietot narkotikas un aizrāvās ar mežonīgu mūziku. Taču vēlāk regulāras un rūpīgas Bībeles studijas palīdzēja Alfrēdam noskaidrot, kāda ir patiesā dzīves jēga, un iegūt sirdsmieru.
Uzticams gaišums uz mūsu ceļiem
Ko mēs varam secināt par Bībeli? Vai tā mūsdienās ir noderīga? Jā, tā neapšaubāmi ir noderīga, jo šī grāmata piedāvā atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgi mūsdienu cilvēkiem. Bībelē ir izskaidrots, ka Dievs nav radījis ļaunumu, un ar tās palīdzību iespējams atrast īstu jēgu savai dzīvei. Turklāt Bībelē ir daudz stāstīts arī par citām tēmām, kas ir svarīgas mūsdienu pasaulē, piemēram, Dieva Rakstos ir aplūkoti tādi aktuāli jautājumi kā laulība, bērnu audzināšana, cilvēku attiecības un cerība mirušajiem.
Ja jūs to vēl neesat izdarījis, pacentieties rūpīgi izpētīt to, kas rakstīts Bībelē. Pārliecinājies par tās padomu un norādījumu patieso vērtību, jūs, iespējams, būsiet vienisprātis ar psalmu sacerētāju, kas griezās pēc vadības pie Dieva Jehovas un dziedāja: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.)
[Attēls 6. lpp.]
Vai jūs zināt, kāpēc Dievs pieļauj nevainīgu cilvēku ciešanas?
[Attēls 7. lpp.]
Jūs varat dzīvot jēgpilnu dzīvi