Jaunieši, vingriniet savu prātu!

”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (EBREJIEM 5:14)

1., 2. a) Kādā ziņā mūsu situācija ir līdzīga Efesas kristiešu situācijai? b) Kādas spējas mums palīdz pasargāt sevi no briesmām, un kā šīs spējas var attīstīt?

”RAUGAITIES nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Efeziešiem 5:15, 16.) Apustulis Pāvils uzrakstīja šos vārdus pirms divtūkstoš gadiem, un kopš tā laika ’ļauni cilvēki un krāpnieki ir stiguši arvien lielākā ļaunumā’. Mēs dzīvojam ’grūtos laikos’ jeb, kā teikts citā Bībeles izdevumā, ’briesmīgos laikos’. (2. Timotejam 3:1—5, 13, LB-26.)

² Bet briesmas, kas var gadīties ceļā, tev nekaitēs, ja tu būsi ’prātīgs un apdomīgs’. (Salamana Pamācības 1:4.) Salamana Pamācībās 2:10—12 ir sacīts: ”Gudrība ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos. Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs, lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa un neatrastos neprātīgu pļāpātāju vidū.” (LB-65r.) Bet kas jādara, lai iegūtu gudrību, labu padomu un saprātu? Ebrejiem 5:14 ir teikts: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” Prāta spējas, tāpat kā jebkuras citas spējas, tiek attīstītas, tās izmantojot. Tikko citētajā pantā Pāvils lietoja grieķu vārdu, kura tiešā nozīme ir ’trenēt’. Kas jādara, lai prāts tiktu trenēts jeb vingrināts?

Kā vingrināt savu prātu

3. Kā var likt lietā savas prāta spējas, kad jāpieņem kāds lēmums?

³ Spēja atšķirt labu no ļauna attīstās tad, ja prāta spējas tiek lietotas. Ja cilvēks pieņem lēmumus uz labu laimi, rīkojas, mirkļa emociju vadīts, vai dara kā visi, viņš ļoti reti izdara pareizu izvēli. Lai pieņemtu gudrus lēmumus, prāts jāvingrina. Pirmkārt, ir rūpīgi jāizpēta radusies situācija un jāuzzina visi fakti. Uzdod jautājumus, ja tas nepieciešams. Noskaidro, kādas ir izvēles iespējas. Salamana Pamācībās 13:16 ir teikts: ”Gudrs visu dara ar prātu.” Pēc tam centies noskaidrot, kādi Bībeles likumi vai principi jāņem vērā. (Salamana Pamācības 3:5.) Lai tas būtu iespējams, tev, protams, labi jāpārzina Bībele. Tāpēc Pāvils mudina kristiešus uzņemt ’cietu barību’ — mācīties, kāds ir patiesības ”platums, gaŗums, augstums un dziļums”. (Efeziešiem 3:18.)

4. Kāpēc ir svarīgi zināt Dieva noteiktos principus?

⁴ Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mēs esam nepilnīgi un mūsos ir nosliece uz grēku. (1. Mozus 8:21; Romiešiem 5:12.) ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga,” teikts Jeremijas 17:9. Ja mēs nevadāmies pēc Dieva noteiktajiem principiem, mēs varam piemānīt paši sevi, kaut ko sliktu uzskatot par labu tāpēc vien, ka to kāro mūsu miesa. (Salīdzināt Jesajas 5:20.) Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? — Kad Viņš turēsies pie Taviem vārdiem. No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.” (Psalms 119:9, 104.)

5. a) Kāpēc daži jaunieši aiziet pa viltus ceļiem? b) Ko darīja kāda jauniete, lai pārliecinātos, ka tas, kam viņa tic, ir patiesība?

⁵ Kāpēc daži jaunieši, kas ir uzauguši kristīgā ģimenē, aiziet pa viltus ceļiem? Varbūt tas notiek tāpēc, ka viņi nav mēģinājuši ”pārbaudīt, kas ir tas labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts”. (Romiešiem 12:2, LB-26.) Viņi kopā ar vecākiem iet uz sapulcēm un var izklāstīt Bībeles pamatmācības, bet, ja viņiem jāpamato savi uzskati vai jāpaskaidro dziļākas Dieva Rakstu patiesības, atklājas, ka viņu zināšanas ir gauži niecīgas. Šādus jauniešus ir ļoti viegli aizvest pa nepareizu ceļu. (Efeziešiem 4:14.) Ja tev ir līdzīga problēma, tev noteikti kaut kas jādara. Kāda jauna māsa atceras: ”Es daudz lasīju. Es jautāju sev: kas mani pārliecina, ka šī ir pareizā reliģija? Kā es varu zināt, ka ir Dievs, kuru sauc Jehova?”a Rūpīgi izpētījusi Rakstus, viņa pārliecinājās, ka viss, ko vecāki viņai bija mācījuši, tiešām ir patiesība. (Salīdzināt Apustuļu darbi 17:11.)

6. Kas tev jādara, lai ’pārbaudītu, kas ir patīkams’ Jehovam?

⁶ Ja tu labi zināsi Jehovas noteiktos principus, tev būs vieglāk ’pārbaudīt, kas tam Kungam patīkams’. (Efeziešiem 5:10.) Bet ko darīt, ja tu nezini, kā būtu labāk rīkoties? Lūdz Jehovam, lai viņš tevi vada. (Psalms 119:144.) Parunā ar vecākiem vai kādu garīgi nobriedušu kristieti. (Salamana Pamācības 15:22; 27:17.) Daudz labu padomu var atrast Bībelē un Sargtorņa biedrības publikācijās. (Salamana Pamācības 2:3—5.) Jo vairāk cilvēks mācās lietot savas prāta spējas, jo asāks kļūst viņa prāts.

Saprātīgs uzskats par izklaidēšanos

7., 8. a) Kā var lietot prāta spējas, kad jāizlemj, vai apmeklēt kādu pasākumu? b) Kāds ir Bībeles viedoklis par izklaidēšanos?

⁷ Pievērsīsim uzmanību dažiem konkrētiem jautājumiem un padomāsim, kā tu vari vingrināt savas prāta spējas. Piemēram, iedomāsimies, ka tevi ir uzaicinājuši uz kādu pasākumu. Tev pat ir iedots ielūgums. Tajā ir rakstīts, ka pasākumu apmeklēs daudz jauniešu, kas ir Jehovas liecinieki. Bet, lai segtu izdevumus, tiek prasīta neliela iemaksa. Vai tu iesi uz šo pasākumu?

⁸ Padomā, pirms tu pieņem lēmumu. Vispirms iegūsti nepieciešamo informāciju. Cik daudz cilvēku apmeklēs šo pasākumu? Kas būs šie cilvēki? Cikos pasākums sāksies? Cikos ir paredzēts to beigt? Kāda ir pasākuma programma? Kurš to organizēs? Palasi, kas par saviesīgiem pasākumiem un izklaidi ir rakstīts biedrības izdevumos. Šādu informāciju var atrast, piemēram, izmantojot Sargtorņa publikāciju tematisko rādītāju (Watch Tower Publications Index), šķirkļus ”Saviesīgi pasākumi” (”Social Gatherings”) un ”Izklaide” (”Entertainment”)b. Pētot šos jautājumus, tu noteikti uzzināsi, ka Jehova nenosoda to, ka cilvēki sanāk kopā, lai patīkami pavadītu laiku. Salamana Mācītāja 8:15 pat ir teikts, ka ir labi ne tikai cītīgi strādāt, bet arī ”ēst un dzert un priecāties”. Arī Jēzus Kristus apmeklēja īpašus mielastus un piedalījās kāzu svinībās. (Lūkas 5:27—29; Jāņa 2:1—10.) Saviesīgi pasākumi var būt ļoti labi.

9., 10. a) Kādu iemeslu dēļ daži pasākumi var būt riskanti? b) Kādus jautājumus var uzdot, kad jāizlemj, vai apmeklēt kādu pasākumu?

⁹ Bet slikti organizētos pasākumos var rasties dažādas problēmas. 1. Korintiešiem 10:8 mēs lasām, ka sliktas sabiedrības dēļ neuzticīgie izraēlieši nodevās netiklībai un ”krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši”. Nopietns brīdinājums ir izteikts arī Romiešiem 13:13: ”Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā.” (Salīdzināt 1. Pētera 4:3.) Protams, nav iespējams noteikt, kāds drīkst būt maksimālais viesu skaits. Tomēr praksē ir pierādījies: jo vairāk ir viesu, jo grūtāk ir kontrolēt pasākuma norisi. Nelieli, labi organizēti pasākumi ir labāki, jo tie nevar tik viegli kļūt nekontrolējami un pārvērsties par ’dzīrošanu’. (Galatiešiem 5:21.)

¹⁰ Domājot par saņemto uzaicinājumu, tev droši vien radīsies arī citi jautājumi. Piemēram: vai pasākumā būs arī pieauguši, garīgi nobrieduši kristieši? Kas ir atbildīgs par pasākuma organizēšanu? Vai pasākuma mērķis ir tuvināt dažādus kristiešus, jeb vai tas tiek organizēts, lai kāds varētu nopelnīt? Vai uz to var nākt visi bez izņēmuma? Ja pasākums notiks nedēļas nogalē, vai tas beigsies saprātīgā laikā un visi, kas to būs apmeklējuši, nākamajā dienā varēs piedalīties kristīgajā kalpošanā? Ja pasākumā tiks atskaņota mūzika un būs dejas, vai tās atbildīs kristīgām normām? (2. Korintiešiem 6:3.) Varbūt nav viegli uzdot visus šos jautājumus. Bet Salamana Pamācībās 22:3 mēs tiekam brīdināti: ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.” No riskantām situācijām var izvairīties, visu labi apdomājot.

Pārdomāti ieplānota izglītība

11. Ko jaunieši var pārdomāt, plānojot savu nākotni?

¹¹ Bībelē ir sacīts, ka apdomīgs cilvēks plāno, ko viņš darīs nākotnē. (Salamana Pamācības 21:5.) Vai jūs ar vecākiem esat apsprieduši tavus nākotnes plānus? Varbūt tu vēlies sākt pilnas slodzes kalpošanu un kļūt par pionieri? Pioniera darbs ir tas, kurš var sagādāt tev vislielāko gandarījumu. Ja tu cītīgi studē Bībeli un mācies prasmīgi sludināt, tas nozīmē, ka tu gatavojies šim interesantajam darbam. Vai tu esi padomājis arī par to, kā pelnīsi iztiku? Vai tu būsi gatavs pildīt pienākumus, kas radīsies, ja tu nākotnē izveidosi ģimeni? Lai pieņemtu nosvērtus, reālistiskus lēmumus, tev viss labi jāpārdomā.

12. a) Kā ģimenes pielāgojas ekonomiskās situācijas izmaiņām? b) Vai papildu izglītība noteikti nozīmē, ka nav iespējams kļūt par pionieri? Paskaidro.

¹² Daudzviet joprojām ir iespējams apgūt profesiju tieši darba vietā. Daudzi jaunieši mācās strādāt ģimenes uzņēmumā vai apgūst kādu profesiju pie pieaugušiem draugiem, kam ir savs uzņēmums. Citi skolā izvēlas tādus mācību priekšmetus, kas viņiem var palīdzēt vēlāk nopelnīt iztiku. Ja šādu iespēju nav, tad vecāki, rūpīgi visu apsvēruši, nodrošina saviem bērniem iespēju saņemt papildu izglītību pēc vidusskolas beigšanas. Plānot nākotni tā, lai vēlāk jaunietis varētu rūpēties par sevi, it sevišķi, lai varētu ilgstoši kalpot par pionieri, nenozīmē netiekties vispirms pēc Dieva Valstības. (Mateja 6:33.) Turklāt papildu izglītību reizēm ir iespējams apvienot ar pioniera kalpošanu. Kāda jauna Jehovas lieciniece jau ilgi bija gribējusi kalpot par pionieri. Kad viņa beidza vidusskolu, vecāki, kas arī bija pionieri, parūpējās, lai viņa turpinātu mācības. Mācību laikā viņa varēja kalpot par pionieri, un tagad viņai ir profesija, kas ļauj nopelnīt iztiku un turpināt pioniera kalpošanu.

13. Kas ģimenēm jāņem vērā, domājot par papildu izglītību?

¹³ Katrai ģimenei ir tiesības un pienākums pieņemt pašai savu lēmumu par bērnu tālāko izglītību. Ja izglītība ir izraudzīta pareizi, tā var dot lielu labumu. Tomēr izglītība var kļūt arī par slazdu. Ar kādu mērķi tu izvēlies izglītību? Vai tu gribi iemācīties pienācīgā veidā izpildīt pienākumus, kas jāpilda pieaugušiem cilvēkiem? Jeb vai tu ’meklē sev kaut ko lielu’? (Jeremijas 45:5; 2. Tesaloniķiešiem 3:10; 1. Timotejam 5:8; 6:9.) Vai būtu labi braukt mācīties tālu prom no mājām un mācību laikā dzīvot kopmītnēs? Vai tas būtu saprātīgi, ņemot vērā Pāvila brīdinājumu par to, ka ”ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus”? (1. Korintiešiem 15:33; 2. Timotejam 2:22.) Tāpat nedrīkst aizmirst, ka ”laiks ir īss”. (1. Korintiešiem 7:29.) Cik daudz laika tu veltīsi izglītībai? Vai tu tai neziedosi lielāko daļu savas jaunības? Ja tas tā būs, kā tu izpildīsi Bībelē doto norādījumu: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā.”? (Salamans Mācītājs 12:1.) Vai mācoties tev atliks pietiekami daudz laika sapulcēm, sludināšanai un personīgām Bībeles studijām, kas ir svarīgas ikvienam kristietim? (Mateja 24:14; Ebrejiem 10:24, 25.) Ja tavas prāta spējas ir labi vingrinātas, tu, kopā ar vecākiem plānojot nākotni, nepazaudēsi no redzesloka garīgos mērķus.

Tikumīgas attiecības draudzēšanās laikā

14. a) Pēc kādiem principiem jauniešiem jāvadās savstarpēju jūtu izpausmē? b) Kādu kļūdu ir pieļāvuši daudzi jaunieši?

¹⁴ Tev jāvingrina prāts, arī domājot par draudzēšanos ar pretējā dzimuma pārstāvi. Vēlēšanās izpaust savas jūtas pret cilvēku, kuru tu mīli, ir pilnīgi dabiska. Vīrietis un sieviete, par kuriem stāstīts Augstajā dziesmā, līdz zināmai robežai ļāva izpausties savām mīlestības jūtām vienam pret otru. (Augstā Dziesma 1:2; 2:6; 8:5.) Arī mūsdienās jaunietis un jauniete, kas draudzējas un droši zina, ka precēsies, varbūt uzskata, ka viņi var staigāt, sadevušies rokās, skūpstīties un apskaut viens otru. Bet atcerieties: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis.” (Salamana Pamācības 28:26.) Diemžēl daudzi jaunieši nav bijuši apdomīgi un ir nonākuši situācijās, kurās viņi ir padevušies kārdinājumam rīkoties nepareizi. Viņi nav spējuši savaldīties un ir rīkojušies nepiedienīgi, pat netikli.

15., 16. Ko var darīt jaunieši, lai saglabātu tīras attiecības draudzēšanās laikā?

¹⁵ Jaunietis un jauniete, kas draudzējas, rīkojas pareizi, ja cenšas nepieļaut situāciju, kurā viņiem varētu rasties kārdinājums rīkoties nepiedienīgi. Vislabāk būtu pavadīt laiku kopā ar citiem jauniešiem vai tikties sabiedriskās vietās. Daudzi jaunieši uz tikšanos ņem līdzi pavadoni. Nedrīkst aizmirst arī to, kas teikts Hozejas 4:11: ”Vīns.. paņem prātu.” Alkohola iedarbība var mazināt jauniešu uzmanību un pamudināt uz rīcību, kas vēlāk jānožēlo.

¹⁶ Salamana Pamācībās 13:10 ir teikts: ”Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kuŗi ļaujas sev dot kādu padomu [”kopīgi apspriežas”, NW].” Apspriedieties, kādas būs jūsu attiecības. Ņemot vērā viens otra jūtas un sirdsapziņu, pārrunājiet, kas ir pieļaujams un kas — nav. (1. Korintiešiem 13:5; 1. Tesaloniķiešiem 4:3—7; 1. Pētera 3:16.) Sākt sarunu par šiem jautājumiem nav vienkārši, taču, to darot, var izsargāties no daudzām problēmām.

Mācīti ’no pašas jaunības’

17. Kā Dāvids paļāvās uz Jehovu jau kopš jaunības, un ko no Dāvida var mācīties mūsdienu jaunieši?

¹⁷ Lai nenokļūtu Sātana lamatās, tev nepārtraukti jābūt ļoti vērīgam un reizēm — ļoti drosmīgam. Būs brīži, kad tu jutīsi, ka tevi nesaprot ne tikai vienaudži, bet arī visa pasaule. Dāvids kādā no saviem psalmiem teica Dievam: ”Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības. Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma darbus!” (Psalms 71:5, 17.)c Dāvids bija drosmīgs cilvēks. Bet kad viņš par tādu kļuva? Viņš attīstīja drosmi jau jaunībā. Jau pirms slavenās cīņas ar Goliātu Dāvids bija rīkojies ārkārtīgi drosmīgi, sargādams tēva ganāmpulku, — viņš pat bija nogalinājis lauvu un lāci. (1. Samuēla 17:34—37.) Bet Dāvids par drosmi, ko viņš bija attīstījis, pateicās Jehovam un sacīja, ka Jehova ir viņa ’drošība no pašas jaunības’. Dāvida paļaušanās uz Jehovu ļāva viņam izturēt jebkādus pārbaudījumus. Arī tu pārliecināsies, ka tad, ja tu paļausies uz Jehovu, viņš dos tev drosmi un spēku, lai tu spētu ’uzvarēt pasauli’. (1. Jāņa 5:4.)

18. Kāds aicinājums tiek izteikts dievbijīgiem jauniešiem?

¹⁸ Tūkstošiem tādu pašu jaunu cilvēku kā tu ir drosmīgi nostājušies patiesības pusē un kļuvuši par kristītiem labās vēsts sludinātājiem. Mēs pateicamies Dievam par tavu ticību un drosmi. Nezaudē apņemšanos izbēgt no tā posta, kas ir pasaulē. (2. Pētera 1:4.) Lieto savas prāta spējas, kas ir vingrinātas ar Bībeles palīdzību. Tā tu izsargāsies no daudzām nelaimēm jau tagad un nākotnē iemantosi glābšanu. Tava dzīve noteikti būs sekmīga — par to ir runāts šīs rakstu sērijas pēdējā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kā jaunietis var vingrināt savu prātu?

◻ Kas jaunietim jāpārdomā, kad viņš tiek uzaicināts uz pasākumu, ko organizē citi kristieši?

◻ Kas jāņem vērā, domājot par izglītību?

◻ Kā jaunietis un jauniete, kas draudzējas, var pasargāt sevi no netikumīgas rīcības?

[Attēls 15. lpp.]

Mācoties izpētīt dažādus jautājumus, tu vingrini savu prātu

[Attēls 16. lpp.]

Nelielus pasākumus ir viegli organizēt, un tie nemēdz kļūt nekontrolējami

[Attēls 16. lpp.]

Vecākiem jāpalīdz saviem bērniem izvēlēties, kur turpināt mācības

[Attēls 17. lpp.]

Iet uz tikšanos kopā ar citiem jauniešiem ir daudz drošāk