Sauls — Kungam izredzēts trauks

SAULS no Tarsas bija nežēlīgs Kristus mācekļu vajātājs. Bet Kungs viņam bija paredzējis citādu nākotni. Saulam bija jākļūst par izcilu tās mācības sludinātāju, kurai viņš tik ļoti bija pretojies. Jēzus sacīja: ”Viņš [Sauls] man ir izredzēts ierocis [”trauks”, JD] nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Apustuļu darbi 9:15.)

Sauls agrāk bija ”varmāka”, bet viņa dzīve pilnīgi izmainījās, kad viņam tika parādīta žēlastība un viņš kļuva par Kunga Jēzus Kristus ’izredzēto trauku’. (1. Timotejam 1:12, 13.) Degsme, kas bija rosinājusi Saulu piedalīties Stefana nomētāšanā ar akmeņiem un citos uzbrukumos Jēzus mācekļiem, tika ievirzīta pilnīgi citā gultnē, kad Sauls kļuva par kristīgo apustuli Pāvilu. Jēzus, bez šaubām, bija saskatījis Saulā labas īpašības. Kādas īpašības tās varēja būt? Kas bija Sauls? Kā viņa izcelsme izrādījās noderīga patiesās pielūgsmes izplatīšanā? Vai mēs varam kaut ko mācīties no viņa pieredzētā?

Saula izcelsme

Kad neilgi pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem tika nogalināts Stefans, Sauls bija ”jauneklis”. Kad viņš rakstīja Filemonam (ap 60./61. g.), viņš bija ’vecs’ vīrs. (Apustuļu darbi 7:58; Filemonam 9, LB-26.) Zinātnieki uzskata, ka senatnē par ”jaunekli” acīmredzot sauca vīrieti vecumā no 24 līdz 40 gadiem, bet oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ’vecs’, tika attiecināts uz vīrieti 50 līdz 56 gadu vecumā. Tātad Sauls, iespējams, bija dzimis tikai dažus gadus pēc tam, kad bija dzimis Jēzus.

Tajā laikā ebreji dzīvoja daudzās pasaules malās. Citu valstu uzbrukumi, verdzība, izsūtīšana, tirdzniecība un labprātīga aizceļošana bija to iemeslu vidū, kāpēc ebreji no Jūdejas bija izklīduši pa visu pasauli. Lai gan Saula vecāki bija diasporas ebreji, viņš uzsvēra, ka tie ievēroja bauslību, — Sauls sacīja, ka viņš ir ”astoņu dienu vecumā apgraizīts, no Israēļa tautas, Benjamīna cilts, ebrējs no ebrējiem, bauslības lietās farizējs”. Saulam bija tāds pats ebreju vārds, kāds bija ievērojamam viņa cilts pārstāvim — pirmajam Izraēlas ķēniņam. Tā kā Sauls bija romietis no dzimšanas, viņam bija arī latīņu vārds Pauls, kas latviešu Bībelē atveidots kā Pāvils. (Filipiešiem 3:5; Apustuļu darbi 13:21; 22:25—29.)

No tā, ka Sauls bija dzimis romietis, var secināt: viens no Saula priekštečiem bija ieguvis šo augstu vērtēto pilsonību. Kādā veidā? Pastāvēja vairākas iespējas. Pilsonību varēja ne tikai mantot — to varēja arī piešķirt atsevišķiem cilvēkiem un pat veselām grupām vai nu par īpašiem nopelniem, vai politiskā izdevīguma dēļ, vai arī par kādu izcilu, valsts labā paveiktu darbu. Vergs, kas bija varējis izpirkties brīvībā no romieša vai ko Romas pilsonis bija atlaidis brīvībā, arī kļuva par romieti. Pilsonību ieguva arī veterāni — demobilizētie romiešu leģiona karavīri. Tāpat Romas koloniju vietējie iedzīvotāji ar laiku varēja kļūt par pilsoņiem. Esot bijuši periodi, kad pilsonību varēja nopirkt par krietnu naudas summu. Tas, kā Saula vecāki bija ieguvuši Romas pilsonību, nav precīzi zināms.

Bet ir zināms, ka Sauls bija nācis no Tarsas — Romas provinces Kilikijas (tagadējās Turcijas dienvidi) ievērojamākās pilsētas un galvaspilsētas. Lai gan tajā apvidū bija diezgan liela ebreju kopiena, Sauls, tur dzīvodams, noteikti bija saskāries arī ar pārējo tautu kultūru. Tarsa bija liela un bagāta pilsēta, kas tiek pieminēta kā hellēniskās jeb grieķu izglītības centrs. Saskaņā ar aprēķiniem pirmajā gadsimtā tajā dzīvoja 300 000 līdz 500 000 cilvēku. Tā bija rosīgas tirdzniecības vieta, jo caur to gāja galvenais ceļš no Mazāzijas uz Sīriju un Mezopotāmiju. Tarsas uzplaukumu bija veicinājusi tirdzniecība un apkārtējā līdzenuma auglīgā zeme, kurā galvenokārt tika audzēti graudaugi, vīnogulāji un lini. Tarsā bija attīstīta arī tekstilražošana — tur auda kazas vilnas audumus, no kuriem gatavoja teltis.

Saula izglītība

Sauls jeb Pāvils pats rūpējās par savām materiālajām vajadzībām un misionāra ceļojumos uzturēja sevi, taisīdams teltis. (Apustuļu darbi 18:2, 3; 20:34.) Telšu taisītāja amats viņa dzimtajā pilsētā Tarsā bija ļoti izplatīts. Iespējams, šo amatu Sauls bērnībā un pusaudža gados bija iemācījies no tēva.

Misionāra darbā ārkārtīgi vērtīgas izrādījās arī valodu zināšanas un īpaši noderēja grieķu valodas prasme, jo tajā runāja visā Romas impērijā. (Apustuļu darbi 21:37—22:2.) Saula darbu pētnieki apgalvo, ka viņa grieķu valodas zināšanas bijušas izcilas. Vārdu krājums viņa darbos nav ņemts no klasiskās grieķu valodas vai no literatūras darbiem, bet līdzinās tam, kas lietots Septuagintā — Ebreju rakstu tulkojumā grieķu valodā, kuru viņš bieži citēja vai pārstāstīja. Šī iemesla dēļ vairāki zinātnieki uzskata, ka vismaz pamatizglītību — turklāt labu — Sauls bija saņēmis grieķu valodā, iespējams, mācīdamies kādā ebreju skolā. ”Senatnē laba izglītība, īpaši izglītība grieķu valodā, nebija iegūstama par velti, jo mācoties obligāti bija vajadzīgs zināms materiāls atbalsts,” raksta zinātnieks Mārtins Hengelis. Tātad izglītība, kādu bija ieguvis Sauls, liecina, ka viņa vecāki bija ievērojami cilvēki.

Acīmredzot tad, kad Saulam nebija vairāk par 13 gadiem, viņš turpināja mācības Jeruzalemē, kas atradās apmēram 840 kilometru attālumā no viņa mājām. Viņš izglītojās ”pie Gamaliēla kājām” — tas bija slavens un ļoti cienījams farizeju tradīciju skolotājs. (Apustuļu darbi 22:3; 23:6.) Šādas studijas, kas mūsdienās atbilstu mācībām universitātē, deva iespēju jūdaismā iemantot nozīmīgu stāvokli.a

Spējas, kas tika lietderīgi izmantotas

Sauls bija dzimis ebreju ģimenē, kas dzīvoja grieķu un romiešu pilsētā, tāpēc var teikt, ka viņš piederēja trijām pasaulēm. Tā kā Sauls bija saskāries ar dažādu tautu pārstāvjiem un prata vairākas valodas, tad viņam neapšaubāmi bija vieglāk ’visiem tapt par visu’. (1. Korintiešiem 9:19—23.) Vēlāk Romas pilsonība viņam deva iespēju likumīgā ceļā aizstāvēt savu kalpošanu un stāstīt labo vēsti Romas impērijas valdniekam. (Apustuļu darbi 16:37—40; 25:11, 12.) Protams, augšā celtajam Jēzum bija zināma gan Saula izcelsme un izglītība, gan rakstura iezīmes, jo Jēzus sacīja Ananijam: ”Ej, jo viņš man ir izredzēts ierocis [”trauks”, JD] nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo es viņam rādīšu, cik daudz viņam mana vārda dēļ jācieš.” (Apustuļu darbi 9:13—16.) Kad Saula dedzība bija ievirzīta pareizā gultnē, tā ļoti noderēja, lai vēsti par Valstību darītu zināmu ļaudīm tālās zemēs.

Notikums ar Saulu, kad Jēzus viņu izraudzījās īpašam uzdevumam, ir unikāls kristietības vēsturē. Bet visiem kristiešiem mūsdienās ir kādas īpašības vai spējas, ko var teicami izmantot labās vēsts izplatīšanā. Kad Sauls bija sapratis, ko Jēzus no viņa vēlējās, viņš nepretojās. Viņš Valstības interesēs darīja visu, kas bija viņa spēkos. Vai arī jūs tā darāt?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 30. lpp.]

Kā reģistrēja un apstiprināja Romas pilsonību

Romas pilsoņu likumīgā laulībā dzimušo bērnu reģistrāciju ieviesa Augusts ar diviem likumiem, kas stājās spēkā attiecīgi 4. un 9. gadā m.ē. Bērni bija jāreģistrē 30 dienu laikā pēc dzimšanas. Provincēs tēviem bija jāpaziņo noteiktam maģistrātam, ka bērns ir dzimis laulībā un ka tas ir Romas pilsonis, un maģistrāts to ierakstīja pilsoņu sarakstā. Tika pierakstīti vecāku vārdi, bērna dzimums, vārds un dzimšanas datums. Bet pat tad, kad šie likumi vēl nebija izdoti, visās Romas municipijās, kolonijās un prefektūrās ik pēc pieciem gadiem pilsoņu saraksti tika atjaunoti ar tautas skaitīšanas palīdzību.

Tāpēc cilvēki varēja apliecināt savu pilsonību, atsaukdamies uz sarakstiem, kuri tika uzglabāti arhīvos. No šiem sarakstiem varēja iegūt oficiālas kopijas diptiha veidā — diptihs bija divas nelielas, savā starpā savienotas koka tāfeles. Pēc dažu zinātnieku domām, Pāvils, apgalvodams, ka ir romietis, varēja uzrādīt tieši tādu rakstveida apstiprinājumu saviem vārdiem. (Apustuļu darbi 16:37; 22:25—29; 25:11.) Tā kā romiešu pilsonība tika uzskatīta par kaut ko gandrīz svētu un tā kā pilsonība deva cilvēkam daudz priekšrocību, tad šādu dokumentu viltošana bija ārkārtīgi smags noziegums. Par to draudēja nāves sods.

[Norāde par autortiesībām]

Historic Costume in Pictures/Dover Publications, Inc., New York

[Papildmateriāls/Attēls 31. lpp.]

Saula romiešu vārds

Katram romietim bija vismaz trīs vārdi. Viņam bija personas vārds, dzimtas vārds (tas norādīja uz viņa dzimtu jeb gēns) un saimes vārds. Tas ir redzams slavenā Gaja Jūlija Cēzara vārdā. Bībelē nav minēti pilni romiešu vārdi, bet laicīgi avoti norāda, ka, piemēram, Agripa bija Marks Jūlijs Agripa. Galliona pilnais vārds bija Lūkijs Jūnijs Gallions. (Apustuļu darbi 18:12; 25:13.) Svētajos rakstos vairāki cilvēki, kam bija trīs vārdi, ir nosaukti pēdējos divos vārdos: Poncijs Pilāts (attēlā redzams uzraksts), Sergijs Pauls, Klaudijs Lizijs un Porcijs Fēsts. (Apustuļu darbi 4:27; 13:7; 23:26; 24:27.)

Nav iespējams precīzi noteikt, vai Pāvils bija Saula personas vārds vai saimes vārds. Nebija nekas neparasts, ka ģimenes un paziņu lokā cilvēks tika saukts vēl kādā vārdā. Šim nolūkam tika izmantoti arī neromiešu vārdi, piemēram, Sauls. ”[Sauls] nebija romiešu vārds,” uzskata kāds zinātnieks, ”bet, ļoti ticams, tas bija romiešu pilsonim dots pavārds — sīgnum.” Tajās vietās, kur cilvēki runāja daudzās valodās, ikviens, vadoties pēc situācijas, varēja izvēlēties, kuru vārdu lietot.

[Norāde par autortiesībām]

Photograph by Israel Museum, ©Israel Antiquities Authority