Vai Ziemassvētki nav palikuši bez Kristus?

”Es nekad neesmu varējis pieņemt skaļo līksmošanos Ziemassvētkos. Man tā šķiet pilnīgā pretrunā ar Jēzus dzīvi un mācībām.” (Mohandass Gandijs.)

DAUDZI cilvēki nekādā ziņā nepiekristu Gandija viedoklim. Varbūt viņi domātu: ”Ko gan politiķis hinduists patiesībā zina par kristiešu svētkiem?” Taču jāpiebilst, ka Ziemassvētki tiek svinēti visā pasaulē un tie ir ietekmējuši visas kultūras. Katru decembri šie svētki, liekas, tiek svinēti visur.

Piemēram, Āzijā Ziemassvētkus svin aptuveni 145 miljoni cilvēku — par 40 miljoniem vairāk nekā pirms desmit gadiem. Visticamāk, Gandijs ar ”skaļo līksmošanos” domāja visu laicīgo mūsdienu Ziemassvētkos, arī drudžaino iepirkšanos, ko ikviens var novērot, un ir grūti noliegt, ka tieši šī puse svētkos iezīmējas visvairāk. Žurnālā Asiaweek bija rakstīts: ”Āzijā Ziemassvētki pārsvarā ir laicīgs notikums (galvenokārt saistīts ar mazumtirdzniecību), un to var teikt gan par svētku ugunīm Honkongā, gan milzīgajām eglēm Pekinas viesnīcu vestibilos, gan par Betlēmes ainiņām Singapūras centrā.”

Vai mūsdienu Ziemassvētkos nav aizmirsts Kristus? Kā tiek uzskatīts, jau no ceturtā gadsimta 25. decembrī tiek svinēta Jēzus dzimšana, — tas ir, no tā laika, kad Romas katoļu baznīca izvēlējās šo dienu Jēzus dzimšanas reliģiskām svinībām. Taču, pēc Amerikas Savienotajās Valstīs nesen veiktas aptaujas datiem, tikai 33 procenti aptaujāto domāja, ka Ziemassvētkos vissvarīgākais ir Kristus dzimšana.

Bet kāds ir jūsu viedoklis? Vai jums reizēm nešķiet, ka Ziemassvētkos, kad visur jāsastopas ar uzbāzīgu reklāmu, kad cilvēki steigā pērk dāvanas, rotā eglītes, rīko un apmeklē saviesīgus vakarus, izsūta apsveikuma kartītes, ir aizmirsts par Jēzu?

Daudzi uzskata, ka Ziemassvētkos var atgādināt par Kristu, noliekot mājā kādā vietā figūriņas, kas veido Jēzus piedzimšanas ainu, — tā saukto Betlēmi. Droši vien jūs tādas esat redzējis — tur ir attēlots silē gulošs mazulis Jēzus, viņam blakus stāv Marija, Jāzeps, pāris gani, ”trīs gudrie” jeb ”trīs ķēniņi”, kādi mājlopi un vēl daži cilvēki, kas vēro notiekošo. Pēc vispārēja priekšstata, Betlēmes ainiņas atgādina cilvēkiem par Ziemassvētku īsto nozīmi. Kā bija rakstīts žurnālā U.S. Catholic, ”tās sniedz labāku ieskatu notikumos nekā jebkurš evaņģēlijs, kaut arī tās uzsver šo stāstu nevēsturisko raksturu”.

Taču kā Betlēmes ainiņas var norādīt, ka notikumu apraksts evaņģēlijos nav vēsturisks? Jāatzīst, ka meistarīgi apgleznotās figūriņas Kristus dzimšanu apvij ar leģendām un piešķir tai pasaku noskaņu. Pirmo reizi šādu ainiņu izveidoja kāds mūks 13. gadsimtā, un sākotnēji tā bija ļoti vienkārša. Bet mūsu dienās, tāpat kā daudz kas cits, kas saistīts ar Ziemassvētkiem, tirgošanās ar Betlēmes ainiņām ir kļuvusi par ienesīgu nodarbošanos. Itālijas pilsētā Neapolē daudzi veikali pārdod Betlēmes ainiņām jeb presepi domātās figūriņas augu gadu. Dažas no vispieprasītākajām figūriņām attēlo nevis evaņģēlijos pieminētās personas, bet gan mūslaiku slavenības, piemēram, princesi Diānu, māti Terēzu un modes dizaineru Džanni Versači. Citviet presepi izgatavo no šokolādes, makaroniem un pat gliemežvākiem. Tas palīdz saprast, kāpēc šādās ainiņās ir grūti redzēt saistību ar vēsturi.

Bet kāpēc tad tiek apgalvots, ka Betlēmes ainiņas ”sniedz labāku ieskatu notikumos nekā jebkurš evaņģēlijs”? Vai tad apraksti evaņģēlijos neatbilst vēsturiskajai patiesībai? Pat vislielākie skeptiķi ir spiesti atzīt, ka Jēzus bija reāla, vēsturiska persona. Tātad noteikti bija arī tāds laiks, kad Jēzus bija bērns, kas piedzima kādā vietā. Tā kā, aplūkojot Betlēmes ainiņas, nevar gūt pilnīgu priekšstatu par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus dzimšanu, ir jābūt kādai citai, labākai iespējai.

Šāda iespēja pastāv. Divi cilvēki neatkarīgi viens no otra ir izveidojuši vēsturiskus aprakstus par Jēzus dzimšanu. Kāpēc gan pašam neiedziļināties tajos, ja jums dažreiz liekas, ka Ziemassvētkos Kristus lielākoties netiek ņemts vērā? Jūs atradīsiet nevis leģendas vai mītus, bet aizraujošu vēstījumu — patiesu Kristus dzimšanas aprakstu.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Malu rotājums 3.—6., 8. un 9. lappusē: Fifty Years of Soviet Art