Kāpēc mums jābūt modriem

MODRĪBA reizēm var būt dzīvības vai nāves jautājums. To apliecina notikumi, kas saistīti ar diviem vulkānu izvirdumiem.

Karību jūras salā Martinikā 1902. gada 8. maijā notika vulkāna Monpelē izvirdums, kas bija vistraģiskākais šajā gadsimtā. Senpjērā — pilsētā, kas atrodas vulkāna pakājē, — dzīvoja 30 000 cilvēku, bet izglābās tikai nedaudzi no viņiem.

Filipīnās 1991. gada jūnijā eksplodēja Pinatubo kalns, un šis izvirdums laikam ir bijis visspēcīgākais mūsu gadsimtā. Lai gan apkārtne, kurā notika izvirdums, bija biezi apdzīvota, bojā gāja 900 cilvēku. Tūkstošiem dzīvību tika izglābts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, cilvēki bija modri, un, otrkārt, viņi uzklausīja brīdinājumus par draudošajām briesmām.

Aktīva rīcība

Pinatubo vulkāns pēc vairāku gadsimtu ilgas klusēšanas atdzīvojās 1991. gada aprīlī. No vulkāna konusa sāka izdalīties tvaiki un sēra dioksīds. Vietējie iedzīvotāji juta vairākus apakšzemes grūdienus, un kalna virsotnē parādījās draudīgs sastingušas lavas kupols. Zinātnieki no Filipīnu Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūta uzmanīgi vēroja vulkānu un laikus pārliecināja varas pārstāvjus, ka jāevakuē 35 000 cilvēku no apkārtējām pilsētām un ciemiem.

Cilvēki, protams, ne visai vēlas pamest mājas bez pamatota iemesla, taču Pinatubo gadījumā cilvēku nevēlēšanās rīkoties strauji mazinājās, kad viņi bija noskatījušies videofilmu par briesmām, kādas rada vulkāna izvirdums. Masveida evakuācija sākās tieši laikā. Divas dienas vēlāk spēcīgs sprādziens izsvieda atmosfērā astoņus kubikkilometrus lielu pelnu mākoni. Vēlāk laharas (dubļu straumes) nogalināja vairākus simtus cilvēku. Taču tūkstošiem cilvēku izglābās, jo tika brīdināti par briesmām un attiecīgi rīkojās.

Izglābšanās no cilvēku izraisītas nelaimes

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā savas mājas bija jāpamet kristiešiem, kas dzīvoja Jeruzalemē. Aizbēgot no Jeruzalemes 66. gadā, viņi paglābās no bojāejas, kas 70. gadā piemeklēja pilsētas iedzīvotājus un daudzus tūkstošus ebreju, kuri bija ieradušies uz Pasā svētkiem. Mūriem apņemtajā pilsētā svētkus svinēja vairāk nekā miljons cilvēku, un viņi visi nonāca romiešu aplenkumā, no kura izbēgt nebija iespējams. Bads, savstarpēja cīņa par varu un romiešu neatlaidīgie uzbrukumi prasīja vairāk nekā miljonu dzīvību.

Par postu, kas sekoja ebreju dumpim pret romiešiem, bija paziņots jau iepriekš. Vairākus gadu desmitus pirms šīs traģēdijas Jēzus Kristus bija pravietojis, ka Jeruzaleme tiks ielenkta. Viņš teica: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā.” (Lūkas 21:20, 21.) Jēzus deva skaidrus norādījumus, un viņa sekotāji tos izpildīja.

Cēzarejas Eisebijs — vēsturnieks, kas dzīvoja ceturtajā gadsimtā, — rakstīja, ka kristieši Jūdejā ņēma vērā Jēzus brīdinājumu. Kad romieši 66. gadā pārtrauca pirmo aplenkumu, daudzi ebreju tautības kristieši pārcēlās uz dzīvi pagānu pilsētā Pellā, kas atradās blakus provincē — Perejā. Tāpēc, ka kristieši bija modri un ņēma vērā Jēzus brīdinājumu, viņi nenonāca aplenkumā, ko vēsturnieki ir nosaukuši par vienu no drausmīgākajiem cilvēces vēsturē.

Arī mūsdienās ir nepieciešama modrība un aktīva rīcība. Nākamajā rakstā tiks minēti iemesli, kāpēc tās ir nepieciešamas.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Godo-Foto, West Stock