Viņi ir pasaulē, bet nav no pasaules

”Tā kā jūs neesat no pasaules, ..pasaule jūs ienīst.” (JĀŅA 15:19)

1. Kādas ir kristiešu attiecības ar pasauli, bet kāda ir pasaules attieksme pret viņiem?

PĒDĒJO nakti būdams kopā ar saviem mācekļiem, Jēzus tiem sacīja: ”Jūs neesat no pasaules.” Par kādu pasauli viņš runāja? Vai gan agrāk viņš nebija teicis: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”? (Jāņa 3:16.) Mācekļi neapšaubāmi piederēja pie šīs pasaules, jo viņi bija pirmie, kas ticēja Jēzum, iegūstot cerību dzīvot mūžīgi. Kāpēc tad Jēzus teica, ka mācekļi ir nošķirti no pasaules? Un kāpēc viņš teica: ”Tā kā jūs neesat no pasaules, ..tad pasaule jūs ienīst.”? (Jāņa 15:19.)

2., 3. a) Pie kādas ”pasaules” kristieši nedrīkstēja piederēt? b) Kas Bībelē teikts par ”pasauli”, pie kuras kristieši nepieder?

² Atbilde ir tāda, ka Bībelē vārds ”pasaule” (grieķiski kosmos) ir lietots atšķirīgos veidos. Kā tika paskaidrots iepriekšējā rakstā, dažreiz Bībelē ”pasaule” nozīmē cilvēci vispār. Tā ir pasaule, ko mīlēja Dievs un par ko nomira Jēzus. Taču grāmatā The Oxford History of Christianity ir teikts: ”Kristīgajā lietojumā ”pasaule” apzīmē arī kaut ko atsvešinātu no Dieva un naidīgu Dievam.” Kā tas var būt? Katoļu autors Rolāns Minerā savā grāmatā Les chrétiens et le monde (Kristieši un pasaule) raksta: ”Tātad pasaule, ja par to runā sliktā nozīmē, ir.. sfēra, kur darbojas Dievam naidīgas varas un kas faktiski ir Sātanam pakļauta ienaidnieku impērija, jo tā pretojas uzvarām vainagotajai Kristus valdīšanai.” Šī ”pasaule” ir no Dieva atsvešināto cilvēku kopums. Patiesie kristieši nepieder pie šīs pasaules, un tā viņus ienīst.

³ Pirmā gadsimta nogalē Jānis domāja tieši par šo pasauli, kad viņš rakstīja: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:15, 16.) Jānis rakstīja arī šādus vārdus: ”Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (1. Jāņa 5:19.) Un Jēzus teica, ka Sātans ir ”šīs pasaules valdnieks”. (Jāņa 12:31; 16:11.)

Lielvalstu veidošanās

4. Kā radās lielvalstis?

⁴ No Dieva atsvešinātā cilvēku pasaule, kas pastāv tagad, sāka veidoties neilgi pēc Noas laika plūdiem, kad daudzi Noas pēcnācēji pārstāja pielūgt Dievu Jehovu. Sākumā īpaši izcēlās tāda spēcīga personība kā Nimrods, pilsētbūvnieks un ”varens medinieks tā Kunga priekšā [”kas pretojās Jehovam”, NW]”. (1. Mozus 10:8—12.) Tolaik ievērojama pasaules daļa bija sadalīta pilsētvalstiņās, kas laiku pa laikam veidoja koalīcijas un karoja savā starpā. (1. Mozus 14:1—9.) Dažas pilsētvalstis pakļāva sev citas un kļuva par reģionālas nozīmes valstīm. Savukārt dažas no šīm valstīm vēlāk pārtapa pasaules nozīmes lielvalstīs.

5., 6. a) Par kurām septiņām lielvalstīm ir runāts vēsturisko notikumu aprakstos Bībelē? b) Kā šīs lielvalstis ir simboliski attēlotas, un kas tām dod varu?

⁵ Sekojot Nimroda priekšzīmei, lielvalstu valdnieki nepielūdza Jehovu, un šis fakts izpaudās viņu nežēlīgajos, varmācīgajos darbos. Svētajos rakstos lielvalstis ir simboliski attēlotas kā zvēri, un Bībelē ir minētas sešas lielvalstis, kas gadsimtu gaitā būtiski ietekmēja Jehovas tautu. Tās ir Ēģipte, Asīrija, Babilonija, Mēdija un Persija, Grieķija, Roma. Turklāt bija pravietots, ka pēc Romas parādīsies septītā lielvalsts. (Daniēla 7:3—7; 8:3—7, 20, 21; Atklāsmes 17:9, 10.) Tā izrādījās angļu un amerikāņu lielvalsts, kurā ietilpa Britu impērija un tās sabiedrotās — Amerikas Savienotās Valstis, kas laika gaitā ir pārspējušas Lielbritāniju varā. Britu impērija sāka veidoties pēc tam, kad bija pilnīgi izzudušas pēdējās Romas impērijas paliekas.a

⁶ Septiņas lielvalstis, kas nomaina cita citu, Atklāsmes grāmatā ir simboliski attēlotas kā septiņgalvu zvēra galvas; šis zvērs izkāpj no nemierīgās cilvēces jūras. (Jesajas 17:12, 13; 57:20, 21; Atklāsmes 13:1.) Kas piešķir varu šim zvēram valdniekam? Bībelē ir lasāma atbilde: ”Pūķis deva tam savu spēku, savu troni un lielu varu.” (Atklāsmes 13:2.) Pūķis nav neviens cits kā Sātans Velns. (Lūkas 4:5, 6; Atklāsmes 12:9.)

Tuvojas Dieva Valstības vara

7. Uz ko kristieši cer, un kā šī cerība ietekmē viņu attieksmi pret pasaules valdībām?

⁷ Gandrīz 2000 gadus kristieši ir lūguši: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Jehovas liecinieki zina, ka vienīgi Dieva Valstība var nodibināt patiesu mieru uz zemes. Būdami cītīgi Bībeles pravietojumu pētnieki, viņi ir pārliecināti, ka drīz Dievs atbildēs uz šo lūgšanu un Valstība tuvā nākotnē pārņems vadību pār visu, kas notiek uz zemes. (Daniēla 2:44.) Tā kā Jehovas liecinieki ir uzticīgi šai Valstībai, viņi ieņem neitrālu nostāju pret to, ko dara pasaules valdības.

8. Kāda ir valdību attieksme pret Dieva Valstības varu, kā pravietots 2. psalmā?

⁸ Ir valstis, kas apgalvo, ka ievērojot reliģiskus principus. Taču patiesībā tās neņem vērā faktu, ka Jehova ir Visuma Pavēlnieks un ka viņš ir kronējis Jēzu par debesu Ķēniņu, piešķirdams tam varu pār zemi. (Daniēla 4:14; Atklāsmes 11:15.) Pravietiskā psalmā ir teikts: ”Zemes ķēniņi saceļas, un valdnieki savās apspriedēs vēršas pret to Kungu un Viņa svaidīto [Jēzu]: ”Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!”” (Psalms 2:2, 3.) Valdības negrib pieņemt Dieva ”važas” un ”saistekļus”, kas ierobežotu viņu nacionālās suverenitātes izpausmes. Tāpēc Jehova saka Jēzum, savam izraudzītajam Ķēniņam: ”Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību. Tu tos satrieksi ar dzelzs vāli, kā podnieka traukus tu tos sadauzīsi!” (Psalms 2:8, 9.) Tomēr cilvēku pasaule, kuras labā nomira Jēzus, netiks pilnībā ’satriekta’. (Jāņa 3:17.)

Sargāties no ’zvēra zīmes’

9., 10. a) Kāds brīdinājums ir ietverts Atklāsmes grāmatā? b) Ko simbolizē ’zvēra zīmes’ nēsāšana? c) Kādas zīmes Dieva kalpi ir ar mieru saņemt?

⁹ Atklāsmē, ko saņēma apustulis Jānis, bija ietverts brīdinājums, ka no Dieva atsvešinātā cilvēku pasaule neilgi pirms sava gala izvirzīs arvien lielākas prasības, cenšoties panākt, lai ”visi lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres, lai neviens nevarētu ne pirkt ne pārdot, kam nav šās zīmes”. (Atklāsmes 13:16, 17.) Ko tas nozīmē? Zīme uz labās rokas ir piemērots aktīva atbalsta simbols. Bet ko var teikt par zīmi uz pieres? Darbā The Expositor’s Greek Testament ir sacīts: ”Tā ir visai tēlaina norāde uz paradumu iezīmēt karavīrus un vergus ar viegli pamanāmu tetovējumu vai degzīmi.. vai — vēl trāpīgāk — uz reliģisko paradumu nēsāt kāda dieva vārdu talismana veidā.” Daudzi cilvēki ar saviem vārdiem un rīcību pārnestā nozīmē nēsā šo zīmi, līdz ar to parādot, ka viņi ir ”zvēra” ”vergi” vai ”karavīri”. (Atklāsmes 13:3, 4.) Par šo cilvēku nākotni vārdnīcā Theological Dictionary of the New Testament ir teikts: ”Dieva ienaidnieki ļauj uzspiest sev uz pieres un vienas rokas zvēra [zīmi], noslēpumaino skaitli, kas satur tā vārdu. Šāda rīcība viņiem paver lieliskas iespējas gūt ekonomiskus un komerciālus panākumus, taču izraisa Dieva dusmas un liedz viņiem nonākt tūkstošgadu valstībā. Atkl. 13:16; 14:9; 20:4.”

¹⁰ Ir vajadzīga arvien lielāka un lielāka drosme un izturība, lai stātos pretī spiedienam pieņemt ”zīmi”. (Atklāsmes 14:9—12.) Taču Dieva kalpiem ir šāds spēks, un tāpēc citi viņus bieži ienīst un nomelno. (Jāņa 15:18—20; 17:14, 15.) Dieva kalpi nevis nēsā zvēra zīmi, bet, kā teica Jesaja, simboliski raksta uz savas rokas: ”Pieder Jehovam.” (Jesajas 44:5, NW.) Turklāt, tā kā viņi ”sūdzas un skumst” par negantībām, ko dara reliģiskie atkritēji, uz savas pieres viņi saņem simbolisku zīmi, kas rāda, ka viņi ir cienīgi, lai tiktu pasargāti Jehovas tiesas spriedumu izpildes laikā. (Ecēhiēla 9:1—7.)

11. Kas cilvēku valdībām ļauj valdīt līdz tam laikam, kad Dieva Valstība pārņems varu pār zemi?

¹¹ Dievs ļauj cilvēku valdībām valdīt, kamēr Kristus debesu Valstībai būs pienācis laiks visā pilnībā pārņemt varu pār zemi. Uz to, ka Dievs pieļauj valstu pastāvēšanu, savā grāmatā The State in the New Testament (Valsts Jaunajā Derībā) norāda profesors Oskars Kulmens. Viņš raksta: ”Komplicētais jēdziens par valsts ”provizorisko” dabu ļauj saprast, kāpēc pirmo kristiešu attieksme pret valsti nav vienmēr vienāda, bet šķiet pretrunīga. Es uzsveru, ka tā tikai šķiet. Pietiek minēt Romiešiem 13:1 — ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda..” — kopā ar Atklāsmes 13. nodaļu: valsts kā zvērs no bezdibeņa.”

”Zvērs” un ”ķeizars”

12. Kā izpaužas Jehovas liecinieku līdzsvarotā attieksme pret cilvēku valdībām?

¹² Būtu nepareizi secināt, ka visi cilvēki, kas pieder pie valdībām, darbojas Sātana interesēs. Daudzi ir apliecinājuši savu principiālo nostāju, piemēram, prokonsuls Sergijs Pauls, kas Bībelē nosaukts par ’gudru vīru’. (Apustuļu darbi 13:7.) Daži valdnieki ir drosmīgi aizstāvējuši minoritāšu tiesības, vadīdamies pēc savas sirdsapziņas, ko ir devis Dievs, pat ja šie valdnieki nav pazinuši Jehovu un viņa nodomus. (Romiešiem 2:14, 15.) Atcerieties, ka Bībelē vārds ”pasaule” ir lietots divos pretējos veidos: tas apzīmē cilvēci, ko Dievs mīl un kas jāmīl arī mums, kā arī cilvēku sabiedrību, kura ir atsvešinājusies no Jehovas, kuras dievs ir Sātans un no kuras mums jābūt nošķirtiem. (Jāņa 1:9, 10; 17:14; 2. Korintiešiem 4:4; Jēkaba 4:4.) Tāpēc Jehovas kalpotājiem ir līdzsvarota attieksme pret cilvēku valdīšanu. Mēs esam neitrāli politiskos jautājumos, jo kalpojam par Dieva Valstības sūtņiem vai pārstāvjiem un mūsu dzīve ir veltīta Dievam. (2. Korintiešiem 5:20.) Taču mēs apzinīgi pakļaujamies tiem, kam ir vara.

13. a) Kāds ir Jehovas viedoklis par cilvēku valdībām? b) Cik lielā mērā kristieši paklausa cilvēku valdībām?

¹³ Šāda līdzsvarota nostāja atspoguļo paša Dieva Jehovas viedokli. Kad lielvalstis vai pat nelielas valstiņas ļaunprātīgi izmanto savu varu, apspiež savas tautas vai vajā tos, kas pielūdz Dievu, tās noteikti ir pelnījušas, ka tiek pravietiski attēlotas kā mežonīgi zvēri. (Daniēla 7:19—21; Atklāsmes 11:7.) Turpretī tad, kad nacionālās valdības rīkojas saskaņā ar Dieva gribu, taisnīgi nodrošinādamas likumu ievērošanu un kārtību, viņš tās uzskata par saviem ’kalpiem’. (Romiešiem 13:6.) Jehova grib, lai viņa tauta cienītu cilvēku valdības un pakļautos tām, taču šī pakļaušanās nav neierobežota. Ja cilvēki liek Dieva kalpiem darīt kaut ko tādu, ko Dieva likumi aizliedz, vai arī aizliedz kaut ko tādu, ko Dievs saviem kalpiem liek darīt, tad Dieva kalpi ieņem tādu pašu nostāju kā apustuļi, proti: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

14. Kā kristiešu pakļaušanos cilvēku valdībām skaidro Jēzus? Kā to dara Pāvils?

¹⁴ Jēzus norādīja, ka viņa sekotājiem būs pienākumi gan pret valdībām, gan pret Dievu, kad viņš teica: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja 22:21.) Apustulis Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. [..] Bet ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešami tai paklausīt nevien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas.” (Romiešiem 13:1, 4—6.) No mūsu ēras pirmā gadsimta līdz pat šim brīdim kristiešiem ir bijis jāņem vērā valsts izvirzītās prasības. Viņiem ir bijis jāizšķir, vai šo prasību ievērošana būtu atkāpšanās no viņu pielūgsmes principiem, vai arī prasības ir likumīgas un tām ir apzinīgi jāpakļaujas.

Apzinīgi pilsoņi

15. Kā izpaužas fakts, ka Jehovas liecinieki apzinīgi dod ķeizaram to, kas ķeizaram pienākas?

¹⁵ Politiskās ’varas, kas valda,’ ir Dieva ’kalpones’, kad tās darbojas Dieva pieļautajās robežās, piemēram, liek lietā savu varu, ”lai sodītu ļaundaŗus, bet atalgotu tos, kas dara labu”. (1. Pētera 2:13, 14.) Jehovas kalpotāji apzinīgi dod ķeizaram to, ko tas likumīgi pieprasa, un maksā nodokļus, kā arī tādā mērā, cik to ļauj viņu pēc Bībeles mācītā sirdsapziņa, ”paklausa valdībām un varām [un] ir gatavi uz katru labu darbu”. (Titam 3:1.) Pie ’labiem darbiem’ pieder palīdzības sniegšana apkārtējiem, piemēram, katastrofu gadījumos. Daudzi cilvēki ir apliecinājuši, ka Jehovas liecinieki šādās situācijās ir bijuši iejūtīgi pret citiem. (Galatiešiem 6:10.)

16. Kādus labus darbus Jehovas liecinieki apzinīgi veic valdību un atsevišķu cilvēku interesēs?

¹⁶ Jehovas liecinieki mīl citus cilvēkus un uzskata, ka vislabākais darbs, ko viņi var veikt, ir palīdzēt cilvēkiem iegūt precīzas zināšanas par Dieva nodomu izveidot taisnīgas ”jaunas debesis un jaunu zemi”. (2. Pētera 3:13.) Tā kā Jehovas liecinieki māca citiem Bībeles augstos morāles principus un paši dzīvo saskaņā ar tiem, viņi labvēlīgi ietekmē cilvēku sabiedrību un daudzus attur no pārkāpumu izdarīšanas. Jehovas kalpotāji ievēro likumus un godā valdības locekļus, amatpersonas, tiesnešus un pilsētu varas iestāžu pārstāvjus, izrādot cieņu tiem, ”kam nākas cieņa”. (Romiešiem 13:7.) Vecāki, kas ir Jehovas liecinieki, labprāt sadarbojas ar savu bērnu skolotājiem un palīdz bērniem labi mācīties, lai tie vēlāk spētu paši apgādāt sevi un nebūtu par nastu sabiedrībai. (1. Tesaloniķiešiem 4:11, 12.) Savās draudzēs Jehovas liecinieki vēršas pret rasu aizspriedumiem un dažādu sociālo slāņu nevienlīdzību; nopietnu uzmanību viņi pievērš ģimenes saišu stiprināšanai. (Apustuļu darbi 10:34, 35; Kolosiešiem 3:18—21.) Tā Jehovas liecinieki ar savu rīcību pierāda, ka apvainojumi, it kā viņi esot noskaņoti pret ģimeni vai nepalīdzot sabiedrībai, nav patiesi. Līdz ar to piepildās apustuļa Pētera vārdi: ”Tāda ir Dieva griba, ka jūs labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu.” (1. Pētera 2:15.)

17. Kā kristieši var arī turpmāk ’izturēties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes’?

¹⁷ Tātad, kaut arī patiesie Kristus sekotāji ”nav no pasaules”, viņi tomēr dzīvo pasaulē — cilvēku sabiedrībā — un viņiem joprojām ’jāizturas gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes’. (Jāņa 17:16; Kolosiešiem 4:5.) Kamēr Jehova ļaus valdošajām varām būt viņa kalponēm, mēs izrādīsim tām pienācīgu cieņu. (Romiešiem 13:1—4.) Palikdami neitrāli politiskā ziņā, mēs lūdzam par ”valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā”, īpaši tad, kad tiem jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt pielūgsmes brīvību. Mēs turpināsim to darīt, ”lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā” un lai tiktu izglābti visdažādākie cilvēki. (1. Timotejam 2:1—4.)

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Pie kādas ”pasaules” kristieši pieder, un pie kādas ”pasaules” viņi nedrīkst piederēt?

◻ Ko simbolizē ’zvēra zīme’ uz cilvēka rokas vai pieres, un kādas zīmes ir Jehovas uzticīgajiem kalpiem?

◻ Kāda līdzsvarota attieksme patiesajiem kristiešiem ir pret cilvēku valdībām?

◻ Kādi ir daži veidi, kā Jehovas liecinieki sekmē cilvēku sabiedrības labklājību?

[Attēli 16. lpp.]

Bībelē cilvēku valdības simboliski attēlotas gan kā Dieva kalps, gan kā zvērs

[Attēls 17. lpp.]

Ar mīlestību rūpēdamies par citiem, Jehovas liecinieki darbojas sabiedrības interesēs