Teokrātiskā vadība kristīgajā laikmetā

”Pēc sava labā nodoma.. [tas apņēmies] visu apvieno[t] [”sapulcināt atkal kopā”, NW] zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes.” (EFEZIEŠIEM 1:9, 10)

1., 2. a) Kā, sākot ar 33. g. m.ē., tika pulcināts ’tas, kas debesīs’? b) Kā svaidītie kristieši kopš 1914. gada ir apliecinājuši, ka viņiem ir tāds pats gars kā Mozum un Elijam?

”TO, KAS debesīs,” Dievs sāka pulcināt mūsu ēras 33. gadā, kad piedzima ’Dieva Israēls’. (Galatiešiem 6:16; Jesajas 43:10; 1. Pētera 2:9, 10.) Pēc pirmā gadsimta m.ē. šī pulcināšana palēninājās, jo īstos kristiešus (ko Jēzus bija nosaucis par ’kviešiem’) pārmāca atkritēji — Sātana iesētā ”nezāle”. Bet, tuvojoties ”beigu laikam”, patiesais Dieva Izraēls atkal kļuva pamanāms, un 1919. gadā tas tika iecelts pārvaldīt visus Jēzus īpašumus.a (Mateja 13:24—30, 36—43; 24:45—47; Daniēla 12:4.)

² Pirmā pasaules kara laikā svaidītie kristieši veica iespaidīgus darbus, tāpat kā to bija darījuši Mozus un Elija.b (Atklāsmes 11:5, 6.) Kopš 1919. gada viņi tikpat drosmīgi kā Elija ir sludinājuši labo vēsti naidīgā pasaulē. (Mateja 24:9—14.) Un kopš 1922. gada viņi ir paziņojuši, kādi ir Jehovas spriedumi cilvēcei, tāpat kā Mozus bija licis Dieva sūtītajām mocībām nākt pār seno Ēģipti. (Atklāsmes 15:1; 16:2—17.) Šo svaidīto kristiešu atlikums mūsdienās ir kodols jaunās pasaules sabiedrībai, ko veido Jehovas liecinieki.

Vadošās padomes darbība

3. Kādi notikumi liecina, ka agrīno kristiešu draudze bija labi organizēta?

³ Jēzus svaidītie sekotāji jau no paša sākuma darbojās organizēti. Kad mācekļu skaits pieauga, tika nodibinātas vietējās draudzes un iecelti vecākie. (Titam 1:5.) Pēc 33. gada m.ē. 12 apustuļi pildīja autoritatīvas vadošās padomes funkcijas. Tā viņi bezbailīgi uzņēmās vadīt sludināšanu. (Apustuļu darbi 4:33, 35, 37; 5:18, 29.) Viņi organizēja pārtikas izdali trūcīgajiem un sūtīja Pēteri un Jāni uz Samariju apmeklēt ieinteresētos cilvēkus, par kuriem bija saņemtas ziņas. (Apustuļu darbi 6:1—6; 8:6—8, 14—17.) Barnaba atveda pie viņiem Pāvilu, lai apstiprinātu, ka šis agrākais vajātājs ir kļuvis par Jēzus sekotāju. (Apustuļu darbi 9:27; Galatiešiem 1:18, 19.) Un, kad Pēteris bija sludinājis Kornēlijam un tā mājiniekiem, viņš atgriezās Jeruzalemē un paskaidroja apustuļiem un citiem jūdu tautības brāļiem, kā svētais gars šajā gadījumā bija atklājis Dieva gribu. (Apustuļu darbi 11:1—18.)

4. Kā Pēteri mēģināja nogalināt, un kā viņa dzīvība tika izglābta?

⁴ Vēlāk vadošā padome piedzīvoja nežēlīgu uzbrukumu. Pēteris tika ieslodzīts cietumā, un tikai eņģeļa iejaukšanās izglāba viņa dzīvību. (Apustuļu darbi 12:3—11.) Šajā laikā pirmo reizi kāds, kas nebija viens no 12 apustuļiem, ieņēma ievērojamu stāvokli Jeruzalemē. Kad Pēteris bija atbrīvots no cietuma, viņš teica cilvēkiem, kas bija sapulcējušies Jāņa Marka mātes mājās: ”Pasakait to Jēkabam [Jēzus pusbrālim] un brāļiem!” (Apustuļu darbi 12:17.)

5. Kā pēc Jēkaba nāves mainījās vadošās padomes sastāvs?

⁵ Kādu laiku iepriekš, kad apustulis Jūda Iskariots bija kļuvis par nodevēju un izdarījis pašnāvību, tika saskatīta nepieciešamība nodot šī apustuļa ”uzrauga pilnvaras” kādam citam, kas bija pavadījis Jēzu viņa kalpošanas laikā un bija viņa nāves un augšāmcelšanas liecinieks. Bet, kad tika sodīts ar nāvi Jēkabs, Jāņa brālis, neviens nekļuva viņa vietā par vienu no 12 apustuļiem. (Apustuļu darbi 1:20—26; 12:1, 2.) Taču nākamā Rakstu norāde uz vadošo padomi liecina, ka šī padome tika paplašināta. Kad izcēlās strīds par to, vai nejūdiem, kas kļuvuši par Jēzus sekotājiem, ir vai nav jāpakļaujas Mozus bauslībai, šis jautājums tika nodots izskatīšanai ’apustuļiem un vecajiem Jeruzālemē’. (Apustuļu darbi 15:2, 6, 20, 22, 23; 16:4.) Kāpēc šajā laikā vadošajā padomē, kā var saprast, bija iekļauti ”vecajie”? Bībelē tas nav paskaidrots, taču labums bija acīmredzams. Jēkaba nāve un Pētera ieslodzījums bija skaidrs pierādījums, ka apustuļi kādu dienu var tikt ieslodzīti vai nogalināti. Pastāvot šādai iespējai, nepārtrauktu un kārtīgu pārraudzību varēja nodrošināt tad, ja bez apustuļiem būtu arī citi pienācīgi sagatavoti un vadošās padomes darbā pieredzējuši vecākie.

6. Kā vadošā padome turpināja darboties Jeruzalemē pat tad, kad tās sākotnējie locekļi vairs neatradās šajā pilsētā?

⁶ Kad Pāvils ap 56. gadu m.ē. nonāca Jeruzalemē, viņš ieradās pie Jēkaba, un, kā teikts Bībelē, ”visi vecaji arī bija klāt”. (Apustuļu darbi 21:18.) Kāpēc nav pieminēts, ka šajā tikšanās reizē būtu piedalījušies apustuļi? Arī tas Bībelē nav paskaidrots. Bet vēsturnieks Eisebijs vēlāk rakstīja, ka kādu laiku pirms 66. gada m.ē. ”atlikušie apustuļi, pret kuriem pastāvīgi tika kalti slepkavīgi plāni, bija spiesti atstāt Jūdeju. Bet Kristus spēkā viņi ceļoja uz visām zemēm, lai mācītu savu vēsti.” (Eusebius, 3. grāmata, V, 2. p.) Tiesa, Eisebija vārdi nav Dieva iedvesmoto Rakstu daļa, bet šie vārdi ir saskaņā ar to, kas Rakstos teikts. Piemēram, ap 62. g. m.ē. Pēteris atradās Babilonā — tālu prom no Jeruzalemes. (1. Pētera 5:13.) Tomēr mūsu ēras 56. gadā un, šķiet, līdz pat mūsu ēras 66. gadam vadošā padome nenoliedzami aktīvi darbojās Jeruzalemē.

Vadība mūsdienās

7. Kāda ievērojama atšķirība sastāva ziņā pastāv starp mūsdienu Vadošo padomi un pirmā gadsimta padomi?

⁷ Kopš 33. g. m.ē. līdz bēdām, kas nāca pār Jeruzalemi, vadošā padome acīmredzot sastāvēja no jūdu kristiešiem. Kad 56. g. m.ē. Pāvils viesojās šajā pilsētā, viņš uzzināja, ka daudzi jūdu kristieši Jeruzalemē, kaut gan tiem bija ”mūsu.. Kunga Jēzus Kristus ticība”, joprojām bija ”dedzīgi [Mozus] bauslības piekritēji”.c (Jēkaba 2:1; Apustuļu darbi 21:20—25.) Šiem jūdiem, iespējams, būtu bijis grūti iedomāties, ka vadošajā padomē varētu būt kāds no cittautiešiem. Taču mūsdienās šīs padomes sastāvā ir notikusi vēl kāda izmaiņa. Tagad visi tās locekļi ir svaidīti nejūdu kristieši, un Jehova ir bagātīgi svētījis viņu veikto pārraudzību. (Efeziešiem 2:11—15.)

8., 9. Kādas izmaiņas Vadošajā padomē ir notikušas mūsdienās?

⁸ Kopš Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania izveidošanas 1884. gadā līdz 1972. gadam šīs biedrības prezidentam bija plašas pilnvaras Jehovas organizācijā un biedrības direktoru padome tika uzskatīta par Vadošo padomi. Svētības, kas tika pieredzētas šajos gados, liecina, ka Jehovam bija pieņemama šāda kārtība. No 1972. gada līdz 1975. gadam Vadošā padome tika paplašināta — tad tajā ietilpa 18 locekļu. Kad paplašinātajai padomei, kuras locekļu vidū bija arī vairāki Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania direktori, tika piešķirtas papildu pilnvaras, šis iekārtojums vēl vairāk sāka līdzināties pirmā gadsimta paraugam.

⁹ Kopš 1975. gada daudzi no šiem 18 cilvēkiem ir beiguši savas zemes gaitas. Viņi ir uzvarējuši pasauli un ’nosēdušies pie Jēzus uz viņa goda krēsla’. (Atklāsmes 3:21.) Šī un vēl citu iemeslu dēļ patlaban Vadošajā padomē ietilpst 10 locekļu; viens no viņiem ir iekļauts padomē 1994. gadā. Vairākums no viņiem ir jau sasnieguši lielu vecumu. Taču, pildīdami savus svarīgos pienākumus, šie svaidītie brāļi saņem lielisku palīdzību. No kurienes nāk šī palīdzība? Ieskats Dieva tautas mūsdienu vēsturē palīdzēs atrast atbildi uz šo jautājumu.

Palīdzība Dieva Izraēlam

10. Kas šajās pēdējās dienās ir pievienojušies svaidītajiem, lai kopā ar tiem kalpotu Jehovam, un kā tas tika pravietots?

¹⁰ 1884. gadā gandrīz visi, kas bija pievienojušies Dieva Izraēlam, bija svaidīti kristieši. Taču pakāpeniski sāka iezīmēties kāda cita grupa, un 1935. gadā tika noskaidrots, ka tas ir Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā minētais ’lielais pulks’. Šīs grupas locekļiem ir cerība dzīvot uz zemes, tāpēc to vidū, kurus Jehova ir nolēmis sapulcināt Kristus vadībā, viņi ir ’tas, kas virs zemes’. (Efeziešiem 1:10.) Viņi ir ”citas avis” no Jēzus līdzības par avju kūtīm. (Jāņa 10:16.) Kopš 1935. gada citas avis pulcējas Jehovas organizācijā. Šie cilvēki nāk ”kā padebeši un lido kā baloži virzienā uz savām ligzdām”. (Jesajas 60:8.) Tā kā lielais pulks skaitliski pieaug, bet svaidīto grupa samazinās, jo daudzi no viņiem beidz savas zemes gaitas, ir palielinājusies pienācīgi sagatavotu citu avju nozīme kristīgajā darbībā. Kā tas izpaužas?

11. Kādas priekšrocības, kas sākumā bija tikai svaidītajiem kristiešiem, ir piešķirtas arī citām avīm?

¹¹ Plaši pasludināt Jehovas varenos darbus — tas allaž ir bijis īpašs Dieva ’svētās tautas’ pienākums. Pāvils to pielīdzināja upurēšanai templī, un Jēzus cilvēkiem, kam vēlāk bija jākļūst par ’ķēnišķīgiem priesteriem’, uzdeva sludināt un mācīt. (2. Mozus 19:5, 6; 1. Pētera 2:4, 9; Mateja 24:14; 28:19, 20; Ebrejiem 13:15, 16.) Taču 1932. gada 1. augusta Sargtornī (angļu val.) īpašs pamudinājums piedalīties šajā darbā bija adresēts cilvēku grupai, kuru pravietiski bija attēlojis Jonadabs. Patiesībā daudzas no šīm citām avīm to jau darīja. Mūsdienās gandrīz visu sludināšanu veic citas avis; tā ir ievērojama daļa no viņu ’kalpošanas [Dievam] dienām un naktīm viņa namā’. (Atklāsmes 7:15.) Jehovas tautas mūsdienu vēstures sākumposmā draudžu vecākie bija svaidītie kristieši — ”zvaigznes” Jēzus Kristus labajā rokā. (Atklāsmes 1:16, 20.) Bet 1937. gada 1. maija Sargtornī (angļu val.) tika paziņots, ka pienācīgi sagatavotas citas avis var būt par grupas kalpotājiem (vadošajiem pārraugiem). Pat tādos gadījumos, kad grupā bija svaidīti vīrieši, citas avis varēja pildīt šo pienākumu, ja svaidītajiem nebija iespējams to uzņemties. Tagad gandrīz visi draudžu vecākie ir no citu avju vidus.

12. Kādi Svētajos rakstos minēti precedenti liecina, ka ir pareizi uzticēt citām avīm svarīgus organizatoriskus pienākumus?

¹² Vai ir nepareizi uzticēt tik svarīgus pienākumus citām avīm? Nē, tas nav nepareizi — šādai rīcībai ir precedenti vēsturē. Daži cittautu prozelīti ieņēma augstus posteņus senajā Izraēlā. (2. Samuēla 23:37, 39; Jeremijas 38:7—9.) Pēc Babilonijas trimdas kvalificētiem tempļa kalpotājiem neizraēliešiem tika piešķirtas tādas kalpošanas privilēģijas templī, kādas līdz tam bija pienākušās vienīgi levītiem. (Ezras 8:15—20; Nehemijas 7:60.) Turklāt Mozus, kura tēls pārvēršanās redzējumā parādījās kopā ar Jēzu, bija pieņēmis labu padomu no midianieša Jetrus. Vēlāk Mozus bija lūdzis Jetrus dēlu Hobabu vadīt izraēliešus cauri tuksnesim. (2. Mozus 18:5, 17—24; 4. Mozus 10:29.)

13. Kādai labai priekšzīmei ir sekojuši svaidītie kristieši, pazemīgi uzticot pienākumus pienācīgi sagatavotām citām avīm?

¹³ Kad 40 klejojumu gadi tuksnesī tuvojās beigām, Mozus, zinādams, ka viņš neieies apsolītajā zemē, lūdza Jehovu izraudzīties viņam pēcteci. (4. Mozus 27:15—17.) Jehova viņam lika visas tautas priekšā iecelt par pēcteci Jozuu, un Mozus tā arī izdarīja, lai gan viņš joprojām bija fiziski stiprs un nepārtrauca kalpot Izraēlam tajā pašā brīdī. (5. Mozus 3:28; 34:5—7, 9.) Paužot līdzīgu pazemības garu, svaidītie kristieši jau tagad ir piešķīruši papildu priekšrocības pienācīgi sagatavotiem vīriešiem no citu avju vidus.

14. Kādi pravietojumi norāda uz citu avju pieaugošo nozīmi organizatoriskajos jautājumos?

¹⁴ Pravietojumos ir runāts arī par citu avju pieaugošo nozīmi organizatoriskajos jautājumos. Cakarija pravietoja, ka neizraēlieši filistieši būs ’atsevišķa cilts [”kā valdnieki”, LB-26] Jūdā’. (Cakarijas 9:6, 7.) Valdnieki bija cilšu vadoņi, tātad Cakarija teica, ka agrākie Izraēla ienaidnieki pieņems patieso pielūgsmi un kļūs kā cilšu vadoņi apsolītajā zemē. Turklāt Jehova, vērsdamies pie Dieva Izraēla, sacīja: ”Sveši ļaudis ganīs jūsu lopus, un svešzemnieki būs jūsu arāji un jūsu vīna dārznieki, bet jūs sauks par tā Kunga priesteŗiem un turēs par mūsu Dieva kalpiem.” (Jesajas 61:5, 6.) ”Sveši ļaudis” un ”svešzemnieki” ir citas avis. Viņiem ir uzticēti dažādi pienākumi, lai viņi varētu uzņemties aizvien vairāk un vairāk darba, jo svaidīto atlikuma locekļi noveco, mirst un dodas uz debesīm, lai tur, būdami ’mūsu Dieva kalpi’, Jehovas majestātiskā troņa tuvumā kalpotu par ”tā Kunga priesteŗiem” pilnā nozīmē. (1. Korintiešiem 15:50—57; Atklāsmes 4:4, 9—11; 5:9, 10.)

’Nākošā paaudze’

15. Kura kristiešu grupa šajos beigu laikos ir sasniegusi ’vecumu’, un kura grupa ir ’nākošā paaudze’?

¹⁵ Svaidīto atlikums ir dedzīgi vēlējies mācīt citas avis, kā pildīt tām uzticētos papildu pienākumus. Psalmā 71:18 teikts: ”Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.” Komentējot šo pantu, 1948. gada 15. decembra Sargtornī (angļu val.) bija norādīts, ka svaidīto kristiešu draudzes locekļi jau ir sasnieguši lielu vecumu. Tālāk bija sacīts, ka svaidītie ar prieku ”raugās nākotnē Bībeles pravietojumu gaismā un saskata jaunu paaudzi”. Uz ko attiecas šie vārdi? Sargtornī bija teikts: ”Jēzus viņus nosauca par savām ’citām avīm’.” ’Nākošā paaudze’ — tie ir cilvēki, kas dzīvos uz zemes, kad uz tās būs izveidota jauna pārvalde, kura būs pakļauta debesu Valstībai.

16. Kādas svētības ar ilgošanos gaida tie, kas pieder pie ’nākošās paaudzes’?

¹⁶ Bībelē nav skaidri pateikts, kad visi svaidītie kristieši atstās savus brāļus no šīs ’nākošās paaudzes’ un dosies projām, lai tiktu pagodināti kopā ar Jēzu Kristu. Bet svaidītie ir cieši pārliecināti, ka šis brīdis tuvojas. Notikumi, uz kuriem Jēzus norādīja savā ievērojamajā pravietojumā par ’beigu laiku’, risinās kopš 1914. gada, pierādot, ka šīs pasaules iznīcināšana ir tuvu. (Daniēla 12:4; Mateja 24:3—14; Marka 13:4—20; Lūkas 21:7—24.) Drīz Jehova nodibinās jaunu pasauli, kurā ’nākošā paaudze’ ’iemantos valstību [tās daļu uz Zemes], kas viņiem ir sataisīta no pasaules iesākuma’. (Mateja 25:34.) Viņi ar sajūsmu gaida paradīzes atjaunošanu un laiku, kad miljoniem mirušo tiks celti augšā un atgriezīsies no nāves valstības. (Atklāsmes 20:13.) Vai svaidītie būs tur klāt un sagaidīs atgriežamies augšāmceltos? 1925. gada 1. maija Sargtornī (angļu val.) bija sacīts: ”Mēs nedrīkstam patvaļīgi teikt, ko Dievs darīs un ko ne. [..] [Bet] mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka Baznīcas locekļi [svaidītie kristieši] tiks pagodināti pirms cieņas vērto senatnes cilvēku [uzticīgo pirmskristiešu laika liecinieku] augšāmcelšanas.” Līdzīgi arī, apspriežot jautājumu, vai kādi no svaidītajiem būs klāt, lai sagaidītu atgriežamies augšāmceltos, 1989. gada 1. septembra Sargtornī (angļu val.) bija sacīts: ”Tas nebūtu nepieciešams.”d

17. Kādas izcilas priekšrocības svaidīto kristiešu grupai būs tāpat kā ieceltajam ķēniņam Jēzum Kristum?

¹⁷ Tiesa, mums nav konkrēti zināms, kas notiks ar katru svaidīto kristieti. Bet Mozus un Elijas parādīšanās kopā ar Jēzu pārvēršanās redzējumā vedina uz domām, ka augšāmceltie svaidītie kristieši, kā ir sagaidāms, būs kopā ar Jēzu, kad viņš nāks godībā, lai ’ikkatram atmaksātu pēc viņa darbiem’, piespriezdams un izpildīdams savu tiesas spriedumu. Turklāt mēs atceramies Jēzus solījumu, ka svaidītie kristieši, kas ”uzvar”, kopā ar viņu Harmagedonā ’ganīs tautas ar dzelzs zizli’. Kad Jēzus nāks godībā, tie līdz ar viņu sēdēs un ’tiesās divpadsmit Israēla ciltis’. Kopā ar Jēzu viņi ’samīs sātānu apakš savām kājām’. (Mateja 16:27—17:9; 19:28; Atklāsmes 2:26, 27; 16:14, 16; Romiešiem 16:20; 1. Mozus 3:15; Psalms 2:9; 2. Tesaloniķiešiem 1:9, 10.)

18. a) Kāda ir situācija attiecībā uz Dieva nodomu sapulcināt ’to, kas debesīs, zem vienas galvas — Kristus’? b) Ko var teikt par ’tā, kas virs zemes,’ sapulcināšanu ”zem vienas galvas — Kristus”?

¹⁸ Vadīdams visu saskaņā ar savu noteikto kārtību, Jehova pakāpeniski īsteno nodomu ’visu apvienot [”sapulcināt atkal kopā”, NW] zem vienas galvas — Kristus’. Attiecībā uz ”to, kas debesīs,” viņa nodoms drīz būs piepildīts. Jēzus apvienošanās debesīs ar visiem 144 000, lai varētu notikt ”Jēra kāzas”, ir jau tuvu. Tāpēc aizvien vairāk un vairāk pieredzējušu, nobriedušu brāļu no citām avīm, kuras pārstāv ”to, kas virs zemes”, saņem atbildīgus uzdevumus, lai viņi varētu palīdzēt saviem svaidītajiem brāļiem. Kādā saviļņojošā laikā mēs dzīvojam! Cik aizraujoši ir redzēt, kā Jehovas nodoms tuvojas piepildījumam! (Efeziešiem 1:9, 10; 3:10—12; Atklāsmes 14:1; 19:7, 9.) Un cik priecīgas ir citas avis, ka tās var atbalstīt savus svaidītos brāļus, abām grupām kā ’vienam ganāmam pulkam’, pār kuru ir ”viens gans”, kopā kalpojot ķēniņa Jēzus Kristus vadībā par godu diženajam Visuma Suverēnajam valdniekam — Dievam Jehovam! (Jāņa 10:16; Filipiešiem 2:9—11.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu vari paskaidrot?

◻ Kā pirmajā gadsimtā izvērsās Dieva organizācijas darbība?

◻ Kā ir attīstījusies Vadošā padome Jehovas liecinieku mūsdienu vēsturē?

◻ Kādas Rakstu vietas liecina, ka ir pareizi piešķirt pilnvaras citām avīm Jehovas organizācijā?

◻ Kā ’tas, kas debesīs,’ un ’tas, kas virs zemes,’ ir pulcināts kopā Kristus vadībā?

[Attēls 16. lpp.]

Pat tad, kad sākotnējie vadošās padomes locekļi vairs neatradās Jeruzalemē, padome turpināja darboties šajā pilsētā

[Attēli 18. lpp.]

Nobrieduši svaidītie kristieši ir bijuši svētība Jehovas tautai

Č. Rasels (1884—1916)

Dž. Raterfords (1916—1942)

N. Nors (1942—1977)

F. Frencs (1977—1992)

M. Henšels (1992—)