Vai tu esi garīgi paēdis?

”Labs uzturs ir cilvēku pamatvajadzība. [..] Bez pietiekamas barības mēs mirstam.” (Food and Nutrition [Uzturs un uzturvielas].)

TIKKO minēto patiesību uzskatāmi apliecina izģinduši stāvi — vīrieši, sievietes un bērni, kuri cieš badu, tāpēc ka viņiem ir liegta šī ”cilvēku pamatvajadzība”. Ir daudz citu cilvēku, kas zināmā mērā spēj apmierināt šo vajadzību, bet tomēr nav pietiekami paēduši. Savukārt daudzi cilvēki, kas varētu ēst labi, bieži vien apmierinās ar nepilnvērtīgu uzturu, kurā ir diezgan maz īsti noderīgu barības vielu. ”Barība, šķiet, ir viens no visnepareizāk lietotajiem mūsu īpašumiem,” teikts publikācijā Healthy Eating (Veselīgs uzturs).

To pašu var teikt arī par garīgo uzturu — patiesību, kas atrodama Dieva vārdos, Bībelē. Ir cilvēki, kam nav pat paša nepieciešamākā garīgā uztura, — viņi cieš garīgu badu. Citi gluži vienkārši nevīžo izmantot garīgo barību, kas viņiem ir pieejama. Kāda ir tava situācija? Vai tu regulāri uzņem garīgo barību? Vai nevarētu būt, ka tu sev liedz garīgo uzturu? Ir svarīgi sev atbildēt godīgi uz šiem jautājumiem, jo garīgā barība mums ir nepieciešama pat vairāk nekā fiziskais uzturs. (Mateja 4:4.)

Uzturs garīgai izaugsmei

Grāmatā Food and Nutrition, kurā tiek runāts par pareiza uztura nozīmi, ir minēti trīs būtiski iemesli, kāpēc ir nepieciešama laba barība. Pirmkārt, barība mums ir vajadzīga, ”lai veicinātu augšanu un kompensētu organisma šūnu nolietošanos”. Vai tev ir zināms, ka ik dienas tavā organismā noārdās triljons šūnu, kuru vietā jānāk citām šūnām? Pareizai augšanai un organisma uzturēšanai ir nepieciešams labs uzturs.

Tas pats ir sakāms par garīgumu. Piemēram, apustulis Pāvils, rakstīdams vēstuli draudzei Efesā, uzsvēra, ka ikvienam kristietim ir nepieciešama garīgā barība, lai sasniegtu ”īsto vīra briedumu”. (Efeziešiem 4:11—13.) Ja mēs pienācīgi uzņemam spēcinošu garīgo barību, mēs vairs neesam kā nevarīgi mazuļi, kas nespēj gādāt par sevi un ir pakļauti visvisādām briesmām. (Efeziešiem 4:14.) Mēs esam pieauguši, spēcīgi cilvēki, kas spēj uzsākt cīņu par ticību, jo esam ’audzināti ticības un labās mācības vārdos’. (1. Timotejam 4:6.)

Vai to var teikt arī par tevi? Vai tu esi garīgi pieaudzis cilvēks? Jeb vai tu esi garīgs bērns, kurš ir vārīgs, pilnībā atkarīgs no citiem un nav spējīgs uzņemties visus kristieša pienākumus? Saprotams, reti kurš labprāt atzītu, ka viņš garīgā ziņā ir kā bērns, bet tomēr ir labi pašam sevi godīgi pārbaudīt. Daži ar garu svaidītie kristieši pirmajā gadsimtā bija garīgi bērni. Viņiem bija jābūt ”tiem, kas māca” — jābūt gataviem un jāvēlas mācīt citiem Dieva Rakstu patiesības —, bet apustulis Pāvils rakstīja: ”Jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajaga piena, ne cietas barības.” Ja tu vēlies garīgi augt, attīsti garīgo apetīti — tiecies pēc laba, pamatīga garīgā uztura. Neapmierinies ar garīgo mazuļu ēdienu vien. (Ebrejiem 5:12.)

Pamatīgs garīgais uzturs mums ir nepieciešams arī tādēļ, lai labotu to ļaunumu, kādu mums ik dienas nodara pārbaudījumi naidīgi noskaņotajā pasaulē. Šie pārbaudījumi mūs var garīgi novārdzināt. Bet Dievs mūsu garīgos spēkus spēj atjaunot. Pāvils teica: ”Mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšķīgais dien’ no dienas atjaunojas.” (2. Korintiešiem 4:16.) Kā lai mēs ’dienu no dienas atjaunojamies’? Daļēji tas tiek panākts, regulāri uzņemot garīgo barību no Dieva vārdiem gan personiskās, gan arī kolektīvās Svēto rakstu un bībelisku publikāciju studijās.

Uzturs garīgam spēkam

Uzturs ir nepieciešams arī ”siltuma un enerģijas ražošanai”. Ar barību mēs uzņemam ”kurināmo”, kas mūsu organismam ļauj sekmīgi darboties. Ja uzturs ir slikts, mums ir maz spēka. Dzelzs trūkums uzturā var radīt nogurumu un miegainību. Vai tu reizēm nejūties tāpat garīgā ziņā? Vai tev nerada grūtības kristīgo pienākumu pildīšana? Daži cilvēki, kas sevi uzskata par Jēzus Kristus sekotājiem, piekūst labu darīt, un viņiem trūkst izturības, lai darītu kristietim uzticētos darbus. (Jēkaba 2:17, 26.) Ja tu mani kaut ko līdzīgu savā dzīvē, ļoti iespējams, ka situāciju var mainīt, uzlabojot garīgā uztura kvalitāti vai arī uzņemot vairāk garīgās barības. (Jesajas 40:29—31; Galatiešiem 6:9.)

Neļauj sevi piemuļķot un nekļūsti paviršs garīgās barības uzņemšanā. Viens no visiedarbīgākajiem krāpšanas paņēmieniem, ko Sātans ir izmantojis gadsimtu gaitā, ir cenšanās iegalvot cilvēkiem, ka viņiem nav nekādas vajadzības lasīt Bībeli un apgūt precīzās zināšanas, kas tajā ir atrodamas. Sātans lieto sensenu paņēmienu, ko ir izmantojuši uzbrucēju karaspēki pilsētu ieņemšanā, — viņi panāca, ka pilsētas iedzīvotājiem nav pārtikas, un tad ar badu piespieda tos padoties. Bet Sātans šo paņēmienu ir attīstījis nedaudz tālāk. Viņš ar krāpšanu panāk, ka cilvēki, kas atrodas viņa ”aplenkumā”, paši badojas, kaut gan ir pieejams daudz veselīgas garīgās barības. Nav nekāds brīnums, ka tik daudzi viņa uzbrukumi izdodas! (Efeziešiem 6:10—18.)

Uzturs garīgai veselībai

Treškārt, teikts grāmatā Food and Nutrition, barība mums ir vajadzīga ”organisma veselības stāvokļa regulēšanai.. un aizsardzībai pret slimībām”. Tiesa, labums, ko pareizs uzturs dod veselības stāvoklim, nav sajūtams uzreiz. Pēc labas maltītes reti kurš cilvēks pie sevis nodomā: ”Tas nu gan nāks par labu manai sirdij (vai manām nierēm, maniem muskuļiem u.tml.).” Bet pamēģini neēst ilgāku laiku, un ietekme uz veselību kļūs redzama. Kādas būs sekas? ”Vispierastākā aina ir negatīva,” teikts kādā medicīniskā izdevumā. ”Zūd spējas augt, pretoties nenozīmīgām infekcijām, zūd enerģija vai uzņēmība.” Kādu laiku senās Izraēlas iedzīvotāju garīgais stāvoklis bija līdzīgs šādam fiziskam vājumam. Pravietis Jesaja par viņiem teica: ”Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela.” (Jesajas 1:5, 6.)

Labs garīgais uzturs mums dod enerģiju, kas nepieļauj šādu garīgu vājumu un pasargā no garīgas infekcijas sekām. Dieva sniegtās zināšanas veicina labu garīgo stāvokli, ja vien mēs tās uzņemam sevī. Jēzus Kristus norādīja, ka lielākā daļa viņa laikabiedru neko nebija iemācījušies no savu senču nolaidības garīgā uztura jautājumos. Arī viņi nevēlējās uzņemt sevī patiesības, ko Jēzus mācīja. Kādas bija sekas? Jēzus teica: ”Šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka es tos dziedinātu.” (Mateja 13:15.) Lielākā daļa no šiem cilvēkiem tā arī neizmantoja dziedinošo spēku, ko varēja dot Dieva vārdi. Viņu garīgais stāvoklis neuzlabojās. Pat ar garu svaidīto kristiešu starpā bija tādi, kas bija ’vāji un neveseli’. (1. Korintiešiem 11:30.) Domāsim par to, lai mēs nekad neizturētos ar necieņu pret Dieva sagādāto garīgo barību. (Psalms 107:20.)

Garīga saindēšanās

Garīgs bads nav vienīgais, no kā mums jāizvairās; var gadīties, ka barība, ko mēs lietojam uzturā, ir saindēta. Uzņemdami sevī mācības, kas ir ”inficētas” ar bīstamiem dēmoniskiem uzskatiem, mēs varam saindēties tikpat viegli kā tad, ja mēs ēstu sabojātu ēdienu, kurā ir kaitīgi mikroorganismi vai toksīni. (Kolosiešiem 2:8.) Ne vienmēr ir viegli pamanīt, ka pārtikas produkts ir indīgs. ”Pārtikas produkti reizēm šķiet ļoti labi, un tomēr tajos var būt patogēnas baktērijas,” teikts kādā izdevumā. Tātad būtu labi pārbaudīt, no kurienes nāk mūsu garīgā barība, paturot prātā to, ka dažas publikācijas, piemēram, atkritēju izdevumi, var būt ”inficēti” ar nebībeliskām mācībām un filozofijām. Ir pat tādi pārtikas ražotāji, kas izmanto maldinošas etiķetes, lai radītu pircējiem nepareizu priekšstatu par iepakojuma saturu. Nav ne mazāko šaubu, ka lielais krāpnieks Sātans dara to pašu. Tāpēc pārliecinies, vai tava garīgā barība nāk no droša avota, lai tu paliktu ’ticībā vesels’. (Titam 1:9, 13.)

Tomass Edamss, kāds 17. gadsimta sludinātājs, par saviem laikabiedriem izteicās šādi: ”Ar saviem zobiem viņi ir izrakuši sev kapu.” Edamsa vārdi nozīmē, ka cilvēkus nogalināja tas, ko viņi ēda. Nepieļauj, lai tevi nogalinātu tas, ko tu lieto garīgajā uzturā. Meklē labu garīgās barības avotu. ”Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize?” jautāja Dievs Jehova, kad cilvēki, kas sevi uzskatīja par viņa tautu, griezās pie viltus mācītājiem un praviešiem. ”Klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! Piegrieziet man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausait, tad atspirgs jūsu dvēsele!” (Jesajas 55:2, 3; salīdzināt Jeremijas 2:8, 13.)

Garīgas barības pārpilnība

Labas garīgās barības, bez šaubām, netrūkst. Kā Jēzus Kristus bija pravietojis, tagad viņam ir ”uzticīgais un gudrais kalps” — cilvēku grupa, kas cītīgi strādā, lai sagādātu ”barību savā laikā” visiem, kuri vien to vēlas. (Mateja 24:45.) Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova ir apsolījis: ”Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; ..mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā.” Viņš patiesībā sola sarīkot mielastu visiem, kas vēlas tajā piedalīties. ”Kungs Cebaots sarīkos.. visām tautām lepnu mielastu, — mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem.” (Jesajas 25:6; 65:13, 14.)

Tomēr der padomāt arī par šādu faktu: mēs varam nomirt aiz bada pat mielasta laikā! Ja arī visapkārt būtu daudz pārtikas, bet mēs nekā neēstu, mēs galu galā pamatīgi ciestu uzturvielu trūkuma dēļ. Salamana Pamācībās 26:15 ir šāds spilgts apraksts: ”Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes.” Bēdīga situācija! Mēs, līdzīgi šajā pantā minētajam cilvēkam, varam palaisties slinkumā un vairs nestudēt Dieva vārdus un uz Bībeli pamatotas publikācijas, kas ir paredzētas, lai mums būtu vieglāk uzņemt garīgo barību. Vai arī mūs var pārņemt tāds nogurums, ka zūd vēlēšanās gatavoties un piedalīties kristiešu draudzes sapulcēs.

Domā par savu uzturu

Mums ir daudz iemeslu pievērst uzmanību savam garīgajam uzturam. Tomēr ir jāpiebilst, ka daudzi ēd garīgo barību negribīgi un daži to neēd nemaz. Viņi var kļūt līdzīgi tiem cilvēkiem, kas neapzinās, cik svarīgi ir pareizi ēst, kamēr paši nepiedzīvo savas rīcības sekas, kad ir pagājis jau zināms laiks. Publikācijā Healthy Eating ir minēts kāds iemesls, kāpēc cilvēki reizēm izturas nevērīgi pret savu uzturu, kaut arī zina, ka pareizs uzturs ir būtisks viņu pašu dzīvībai: ”Problēma ir tā, ka [cilvēkam nepareizi ēdot] veselība nepasliktinās ātri, nav tādu tūlītēju seku kā tad, ja cilvēks neuzmanīgi šķērso ielu, uz kuras ir dzīva satiksme. Cilvēka veselība pasliktinās ļoti lēni un nemanāmi, organisms sāk mazāk pretoties infekcijām, kauli kļūst trauslāki, rētas sadzīst lēnāk un izveseļošanās pēc slimībām ir ilgāka.”

Smagākos gadījumos cilvēks var nonākt situācijā, kādā nonāca kāda jauniete, kurai bija psihogēnā anoreksija. Šī jauniete sev iegalvoja, ka viņai ir jāēd pavisam maz, ka ar viņu viss ir pilnīgā kārtībā, kaut arī organisms kļuva arvien vājāks. Galu galā viņai vispār vairs negribējās ēst. ”Šāds stāvoklis ir bīstams,” teikts kādā medicīniskā izdevumā. Kāpēc? ”Paciente droši vien nemirs bada dēļ, tomēr viņai ārkārtīgi trūkst uzturvielu un viņas organisms vairs nepretojas infekcijām, kas parasti ir nenozīmīgas.”

Kāda kristiete atzina: ”Gadiem mani mocīja fakts, ka es apzinos vajadzību regulāri gatavoties sapulcēm un studēt, bet nekādi nespēju to izdarīt.” Pēc kāda laika viņa gan izmainīja savu rīcību un sāka cītīgi studēt Dieva vārdus, bet tas notika tikai tad, kad viņa bija atskārtusi sava stāvokļa nopietnību.

Tāpēc ieklausies padomā, ko deva apustulis Pēteris. Viņš rakstīja: ”Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.” (1. Pētera 2:2.) ”Kāro” — attīsti spēcīgu vēlēšanos — uzņemt zināšanas par Dievu savā prātā un sirdī. Arī garīgi pieaugušiem cilvēkiem jāveicina šī vēlēšanās. Nepieļauj, ka garīgā barība būtu ”viens no visnepareizāk lietotajiem mūsu īpašumiem”. Ēd labi garīgā ziņā un gūsti pilnu labumu no ”veselīgu mācību” kopuma, kas mums ir dots Dieva vārdos — Bībelē. (2. Timotejam 1:13, 14.)

[Attēls 28. lpp.]

Vai tev ir jāuzlabo savs uzturs?