Vai gavēšana ir novecojis paradums?

”KOPŠ pusaudzes gadiem es gavēju katru pirmdienu,” saka Mrudulabena, pārtikusi 78 gadus veca indiete. Gavēšana ir daļa no viņas reliģijas; viņai tas ir bijis veids, kā nodrošināt sev sekmīgu laulību, veselību saviem bērniem, kā arī aizsardzību savam vīram. Tagad šī sieviete ir atraitne, un viņa turpina pirmdienās gavēt, lai saglabātu labu veselību un nodrošinātu labklājību saviem bērniem. Tāpat kā viņa, lielākā daļa hinduistu sieviešu visu mūžu regulāri gavē.

Prakašs, komersants vidējos gados, kurš dzīvo Indijā, Bombejas priekšpilsētā Mumbajā, stāsta, ka viņš gavē ik gadus savana (shravan) mēneša pirmdienās. Pēc hinduistu kalendāra tas ir mēnesis ar īpašu reliģisku nozīmi. Prakašs paskaidro: ”Sākumā es to darīju reliģisku iemeslu dēļ, bet tagad man ir vēl papildu stimuls — rūpes par veselību. Tā kā savans sakrīt ar lietus perioda beigām, gavēšana manam organismam dod iespēju attīrīties no šim periodam raksturīgajām slimībām.”

Daži uzskata, ka atturēšanās no ēdiena cilvēkam nāk par labu gan fiziskā, gan intelektuālā, gan garīgā ziņā. Piemēram, enciklopēdijā Grolier International Encyclopedia teikts: ”Jaunākie zinātniskie pētījumi vedina uz domām, ka badošanās, iespējams, ir veselīga un, ja tai nododas ar apdomu, tā var paaugstināt domāšanas skaidrību un saasināt uztveres spējas.” Stāsta, ka grieķu filozofs Platons mēdza neēst desmit un vairāk dienas pēc kārtas, savukārt matemātiķis Pitagors esot licis saviem skolniekiem atturēties no ēšanas, pirms viņš sāka tos mācīt.

Daži gavē, zināmu laiku pilnīgi atturoties no ēdiena un ūdens, turpretī citi gavēšanas laikā dzer šķidrumu. Daudzi par gavēšanu uzskata noteiktu ēdienreižu izlaišanu vai atturēšanos no kādiem īpašiem produktiem. Taču ilgstoša, nekontrolēta badošanās var būt bīstama. Žurnālists Paruls Šets stāsta: kad organisms ir patērējis savus ogļhidrātu krājumus, tas sāk pārvērst glikozē vispirms muskuļu olbaltumvielas un pēc tam ķeras pie tauku rezerves. Taukiem pārvēršoties glikozē, atbrīvojas toksiskas vielas, ko sauc par ketonvielām. Kad ketonvielas uzkrājas, tās nokļūst smadzenēs un izraisa traucējumus centrālajā nervu sistēmā. ”Šajā brīdī badošanās var kļūt bīstama,” saka Šets. ”Jūs var pārņemt apjukums, jums var zust orientācijas spējas, un var notikt kaut kas vēl ļaunāks. [..] [Badošanās var izraisīt] komu un galu galā nāvi.”

Līdzeklis un rituāls

Badošanās ir izmantota par ietekmīgu līdzekli politisku un sociālu mērķu sasniegšanai. Ievērojams cilvēks, kas sekmīgi lietoja šo ieroci, bija Mohandass Gandijs Indijā. Gandijs, kuru tik augstu vērtēja simtiem miljonu cilvēku, badojās, lai spēcīgi ietekmētu Indijas hinduistu masas. Aprakstīdams, ko viņam izdevās panākt ar savu badošanos, kuras mērķis bija atrisināt darba konfliktu starp fabriku strādniekiem un fabrikantiem, Gandijs teica: ”Gala iznākumā visos apkārtējos cilvēkos tika radīts labas gribas noskaņojums. Fabrikas īpašnieku sirdis bija aizkustinātas.. Streiks tika pārtraukts, kad es biju badojies tikai trīs dienas.” Dienvidāfrikas Republikas prezidents Nelsons Mandela tajā laikā, kad viņš vēl bija politieslodzītais, piedalījās piecu dienu ilgā bada streikā.

Tomēr vairākums cilvēku, kas regulāri atturas no ēšanas, to dara reliģisku iemeslu dēļ. Hinduismā gavēšana ir nozīmīgs rituāls. Kā teikts grāmatā Fast and Festivals of India (Gavēnis un svētki Indijā), noteiktās dienās ”tiek ievērots pilnīgs gavēnis.., netiek dzerts pat ūdens. Gan vīrieši, gan sievietes ievēro stingru gavēni, ..lai nodrošinātu laimi un pārticību, kā arī saņemtu piedošanu par pārkāpumiem un grēkiem.”

Gavēšana plaši tiek praktizēta džainismā. Preses izdevumā The Sunday Times of India Review ziņots: ”Bombejā [Mumbajā] kāds džainu muni [gudrais] 201 dienu pēc kārtas dzēra tikai divas glāzes vārīta ūdens dienā. Viņš nokritās svarā par 33 kg.” Daži pat gavē tik ilgi, līdz nomirst bada nāvē, būdami pārliecināti, ka tā viņi iegūs glābšanu.

Pieaugušajiem, kas visumā ievēro islama tradīcijas, ir obligāti jāgavē ramadāna mēnesī. Visu mēnesi no saules lēkta līdz saules rietam viņi nedrīkst ne ēst, ne dzert. Visiem, kas gavēņa laikā ir slimi vai atrodas ceļojumā, ir jāatgūst nokavētais, gavējot atbilstošu dienu skaitu citā laikā. Savukārt kristīgajā pasaulē dažiem gavēšanas laiks ir Lielais gavēnis, 40 dienu periods pirms Lieldienām, un daudzas reliģiskas grupas gavē vēl citās īpašās dienās.

Gavēšana nekādā ziņā nav atmiris paradums. Tā kā gavēnis ir iekļauts tik daudzās reliģijās, mēs varam jautāt: vai Dievs prasa ievērot gavēni? Vai ir tādas situācijas, kad kristieši varētu nolemt gavēt? Vai tas var dot kādu labumu? Nākamajā rakstā tiks apspriesti šie jautājumi.

[Attēls 3. lpp.]

Džainismā gavēšana tiek uzskatīta par paņēmienu, kā sasniegt dvēseles glābšanu

[Attēls 4. lpp.]

Mohandass Gandijs izmantoja badošanos par ietekmīgu līdzekli politisku un sociālu mērķu sasniegšanai

[Attēls 4. lpp.]

Islamā ir obligāts gavēnis ramadāna mēnesī

[Norāde par autortiesībām]

Garo Nalbandian