Vai ziņas par ķēniņa Salamana bagātību ir pārspīlētas?

”Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti un sešdesmit seši talenti zelta.” (1. Ķēniņu 10:14.)

SASKAŅĀ ar šo Bībeles pantu, ķēniņš Salamans viena vienīga gada laikā saņēma vairāk nekā 25 tonnas zelta! Mūsdienās šis zelta daudzums tiktu novērtēts par 240 000 000 dolāru. Tas ir gandrīz divreiz vairāk zelta nekā tika iegūts visā pasaulē 1800. gadā. Vai tas ir iespējams? Ko liecina arheoloģiskie pierādījumi? Tie ļauj domāt, ka Bībeles ziņas par Salamana bagātību noteikti ir ticamas. Žurnālā Biblical Archaeology Review teikts:

◻ Ēģiptes valdnieks Tutmoss III (otrais gadu tūkstotis p.m.ē.) uzdāvināja Amona-Ra templim Karnakā aptuveni 13,5 tonnas zelta piederumu — un tā bija tikai daļa no dāvanas.

◻ Ēģiptiešu uzraksti vēsta par dāvanām — kopumā apmēram 383 tonnām zelta un sudraba —, ko valdnieks Osorkons I (pirmā gadu tūkstoša p.m.ē. sākums) uzdāvināja dieviem.

Turklāt grāmatā Classical Greece (Klasiskā Grieķija) no sērijas Great Ages of Man stāstīts:

◻ Pangaju raktuves Trāķijā ik gadus deva valdniekam Filipam II (359.—336. g. p.m.ē.) vairāk nekā 37 tonnas zelta.

◻ Kad Filipa dēls Aleksandrs Lielais (336.—323. g. p.m.ē.) iekaroja Sūzas, Persijas impērijas galvaspilsētu, tur tika atrastas zeltlietas, kuru kopējais svars krietni pārsniedza 1000 tonnu. (The New Encyclopædia Britannica.)

Tātad Bībeles apraksts par ķēniņa Salamana bagātību nav neticams. Neaizmirsti arī, ka Salamans savas dzīves laikā bija ”visvarenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā”. (1. Ķēniņu 10:23.)

Kā Salamans izmantoja savu bagātību? Viņa tronis bija pārklāts ar ”tīru zeltu”, viņa dzeramie trauki bija ”no zelta”, un viņam piederēja 200 lieli vairogi un 300 mazi vairogi no ”kalta zelta”. (1. Ķēniņu 10:16—21.) Vēl svarīgāk bija tas, ka Salamana zelts tika izmantots Jehovas templī Jeruzalemē. Tempļa lukturi un svētie trauki, kā dakšas, kausi, krūzes un bļodas, bija izgatavoti no zelta un sudraba. 4,5 metrus augstās ķerubu statujas vissvētākajā vietā, kvēpināmais altāris un pat visa nama iekšpuse bija apzeltīti. (1. Ķēniņu 6:20—22; 7:48—50; 1. Laiku 28:17.)

Ko var teikt par templi, kas pārklāts ar zeltu? Interesanti, ka šāda zelta izmantošana senajā pasaulē nebija nekas neparasts. Žurnālā Biblical Archaeology Review atzīmēts, ka Ēģiptes faraons Amenhoteps III ”pagodināja lielo dievu Amonu ar templi Tēbās, kurš bija ”viscaur apzeltīts, tā grīda bija rotāta ar sudrabu, [un] visi portāli ar elektrumu”” — zelta un sudraba sakausējumu. Savukārt Asīrijas valdnieks Asarhadons (septītais gadsimts p.m.ē.) pārklāja ar zeltu Ašura svētnīcas durvis un sienas. Babilonijas valdnieks Nabonīds (sestais gadsimts p.m.ē.) rakstīja par Sina templi Haranā: ”Es ietērpu tā sienas zeltā un sudrabā, un liku tām mirdzēt kā saulei.”

Tātad vēsturiskās liecības vedina uz domām, ka Bībeles apraksts par ķēniņa Salamana bagātību nepavisam nav pārspīlēts.