Lasītāju jautājumi

Dažu pēdējo gadu pārskati liecina, ka nedaudz ir palielinājies to cilvēku skaits, kas Atceres vakarā iebauda simbolus. Vai tas norāda, ka pēdējā laikā daudzi tiek svaidīti ar svēto garu?

Ir pamatots iemesls domāt, ka visi 144 000 svaidīto kristiešu bija sapulcēti jau pirms vairākiem gadu desmitiem.

Apustuļu darbos 2:1—4 mēs lasām par pirmajiem šīs skaita ziņā ierobežotās grupas locekļiem: ”Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”

Vēlāk Jehova izvēlējās arī citus un svaidīja tos ar savu svēto garu. Pašos pirmajos kristietības pastāvēšanas gados svaidīto pulkam tika pievienoti tūkstošiem cilvēku. Mūsdienās Atceres vakara svinību gaitā orators parasti pievērš uzmanību apustuļa Pāvila vārdiem Vēstulē Romiešiem 8:15—17, kur teikts, ka svaidītie ’saņem dievbērnības garu’. Pāvils arī piebilst: svētais gars, ko saņēmuši svaidītie, ’apliecina viņu garam, ka viņi ir Dieva bērni, Kristus līdzmantinieki’. Cilvēki, kas patiešām ir saņēmuši svaidījumu ar garu, ir par to nešaubīgi pārliecināti. Šī pārliecība nebalstās tikai uz cilvēka vēlēšanos, tas arī nav emocionāla un nepamatota pašnovērtējuma rezultāts.

Mēs saprotam, ka debesu aicinājums ir bijis spēkā gadsimtiem ilgi, lai gan tā saucamajos ”tumšajos viduslaikos”, iespējams, bija tādi periodi, kad svaidīto skaits bija ļoti mazs.a Pēc tam kad pagājušā gadsimta beigās tika atjaunota patiesā kristietība, vēl vairāk cilvēku tika aicināti un izraudzīti. Taču, šķiet, šī gadsimta 30. gadu vidū visi 144 000 būtībā bija jau sapulcināti. Tāpēc sāka iezīmēties uzticīgu kristiešu grupa, kam ir cerība dzīvot uz Zemes. Jēzus viņus nosauca par ’citām avīm’, kas pielūgsmē apvienojas ar svaidītajiem kristiešiem un kopā ar tiem veido vienu atzinīgi novērtētu ganāmpulku. (Jāņa 10:14—16.)

Pēdējos gadu desmitos reģistrētie fakti atspoguļo gan debesu aicinājuma beigšanos, gan Jehovas svētību ’lielajam ļaužu pulkam’, kas aizvien pieaug un kam ir cerība palikt dzīvam ’lielajās bēdās’. (Atklāsmes 7:9, 14.) Piemēram, 1935. gadā Atceres vakara svinības apmeklēja 63 146 cilvēki, no tiem 52 465 iebaudīja simbolus, apliecinādami, ka uzskata sevi par piederīgiem svaidīto pulkam. Trīsdesmit gadus vēlāk, 1965. gadā, apmeklētāju skaits sasniedza 1 933 089, bet simbolus iebaudīja tikai 11 550 cilvēki. Vēl pēc 30 gadiem, 1995. gadā, bija jau 13 147 201 apmeklētājs, taču vairs tikai 8645 iebaudīja maizi un vīnu. (1. Korintiešiem 11:23—26.) Nepārprotami, gadiem ejot, ir krasi samazinājies to cilvēku skaits, kas apliecina savu piederību pie atlikuma, — 1935. gadā tādu bija aptuveni 52 400, 1965. gadā 11 500, 1995. gadā 8600. Taču tie, kam ir cerība dzīvot uz Zemes, ir tikuši svētīti, un viņu skaits ir ievērojami audzis.

Pēdējais no publicētajiem ziņojumiem par Atceres vakaru ir 1995. gada pārskats, un no tā ir redzams, ka šajā gadā simbolus iebaudīja par 28 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, kaut gan salīdzinājumā ar kopējo apmeklētāju daudzumu viņu skaits relatīvi patiešām ir samazinājies. Ņemot vērā visus apstākļus, nav nekāda iemesla uztraukties, ka simbolus nolemj iebaudīt nedaudz vairāk cilvēku nekā agrāk. Gadu gaitā ir bijuši gadījumi, kad daži cilvēki, pat tādi, kas pavisam nesen kristīti, pēkšņi ir sākuši to darīt. Lielākoties viņi pēc kāda laika ir atzinuši, ka tā ir bijusi kļūda. Daži ir sapratuši, ka viņi iebaudījuši simbolus, emocionāli reaģējot uz fizisku vai garīgu sasprindzinājumu. Galu galā viņi ir pārliecinājušies, ka patiesībā nav aicināti debesu dzīvei. Šie cilvēki ir lūguši, lai Dievs izturētos pret viņiem ar žēlsirdību un izpratni. Un viņi turpina kalpot Dievam, būdami krietni, lojāli kristieši, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz Zemes.

Nevienam no mums nav jāraizējas, ja kāds sāk iebaudīt simbolus vai arī pārstāj to darīt. Nav mūsu uzdevums noteikt, vai kāds cilvēks patiešām ir svaidīts ar svēto garu un aicināts debesu dzīvei vai ne. Atceries Jēzus pārliecinošo apgalvojumu: ”Es esmu labais gans; es pazīstu savas avis.” Jehova tikpat nekļūdīgi pazīst tos, ko viņš izraudzījies par saviem garīgajiem dēliem. Ir pamatots iemesls domāt, ka svaidīto skaits arī turpmāk samazināsies, jo viņu zemes gaitas beidzas gan dziļa vecuma, gan neparedzētu nejaušību dēļ. Taču, gluži tāpat kā tie, kas patiešām svaidīti ar garu un pierādījuši savu uzticību līdz nāvei, cer saņemt dzīvības vainagu, arī citas avis, kas mazgājušas savas drēbes Jēra asinīs, var cerēt pārdzīvot tuvojošās lielās bēdas. (2. Timotejam 4:6—8; Atklāsmes 2:10.)

[Zemsvītras piezīme]