Dzīvo saskaņā ar savu svinīgo laulību solījumu!

KĀZU diena ir tiešām priecīga diena. Bet tas ir arī ļoti nopietns notikums. Līgava un līgavainis šajā dienā dod svinīgu solījumu, kas ietekmēs visu viņu turpmāko dzīvi. Kāzu viesi, kas ir klāt laulībās, ir šī svinīgā solījuma liecinieki, taču galvenais liecinieks ir Dievs Jehova.

Bībelē nav izvirzīta prasība rīkot laulību ceremoniju pēc kādiem noteiktiem priekšrakstiem. Tomēr, atzīstot laulību par Dieva iekārtojumu, tā pēc tradīcijas tiek svinīgi apstiprināta ar laulību solījumu reliģiskas ceremonijas laikā. Jau gadiem ilgi Jehovas liecinieki izmanto šādu svinīgo laulību solījumu: ”Es, ..., ņemu tevi, ..., par savu sievu/vīru un apņemos tevi mīlēt un lolot (līgava: un dziļi cienīt), vadoties pēc Dieva likumiem, kas ir izklāstīti Svētajos rakstos un attiecas uz vīriem kristiešiem/sievām kristietēm, tik ilgi, cik vien mēs abi saskaņā ar Dieva izveidoto laulības iekārtojumu dzīvosim kopā uz Zemes.”a

Viela pārdomām

Ja tu esi nodomājis precēties, būtu ļoti noderīgi pārdomāt šī svinīgā solījuma dziļāko nozīmi pirms kāzu dienas. Salamans teica: ”Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā.” (Salamans Mācītājs 5:1.) Bet ja tu jau esi precējies? Arī tad tu vari gūt labumu, pārdomājot, cik svarīgs ir šis svinīgais solījums, ko tu esi devis Jehovas priekšā. Vai tu dzīvo saskaņā ar to? Kristiešiem ir ļoti nopietna attieksme pret saviem solījumiem. Salamans tālāk sacīja: ”Ko tu esi apsolījis, to pildi! Labāk ir vispārīgi nekādu īpašu solījumu nedot nekā solīt un nepildīt. Neatļauji savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās.” (Salamans Mācītājs 5:3—5.)

Rūpīgi apdomājis svinīgo laulību solījumu vārdu pa vārdam, tu noteikti izpratīsi to dziļāk.

”Es, ..., ņemu tevi.” Ar šiem vārdiem sākas svinīgais solījums. Tie norāda, ka tu uzņemies personīgu atbildību par savu lēmumu precēties.

Saskaņā ar Svētajiem rakstiem, no kristiešiem netiek prasīts, lai viņi noteikti precētos. Jēzus Kristus pats bija neprecējies, un viņš ieteica neprecēties arī citiem, ”kas to spēj saprast”. (Mateja 19:10—12.) Taču lielākā daļa Jēzus apustuļu bija precēti vīri. (Lūkas 4:38; 1. Korintiešiem 9:5.) Ir skaidrs, ka lēmumu doties vai nedoties laulībā pieņem katrs personiski. Nevienam cilvēkam nav uz Rakstiem balstītu tiesību spiest kādu precēties.

Tātad tu esi atbildīgs par savu izvēli stāties laulībā. Visticamāk, tu pats esi izvēlējies, ar ko tu precēsies. Kad tu dod svinīgo laulību solījumu, teikdams: ”Es ņemu tevi,..,” — tu ņem jeb pieņem šo cilvēku ne tikai ar visiem viņa vai viņas tikumiem, bet arī ar visiem trūkumiem.

Ar laiku tu droši vien pamanīsi savā laulātajā draugā gluži negaidītas rakstura iezīmes. Reižu reizēm būs jāpiedzīvo vilšanās. Bībelē teikts, ka ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Tāpēc tev varbūt kaut kas sevī ir jāmaina, lai pielāgotos savam dzīvesbiedram. Tas, iespējams, nav viegli izdarāms, un dažkārt tu vari justies bezspēcīgs. Taču atceries: svinīgais laulību solījums ir dots Jehovas klātbūtnē. Viņš var tev palīdzēt gūt sekmes.

”Par savu sievu/vīru.” Pašu pirmo laulību laikā, kad Ieva tika dota par sievu Ādamam, Dievs Jehova teica, ka ”tie kļūs par vienu miesu”. (1. Mozus 2:24; Mateja 19:4—6.) Tāpēc laulība ir visciešākā saikne, kāda vien var būt starp diviem cilvēkiem. Šajā savienībā izveidojas jauna radniecība. Tu pieņem kādu, lai viņš vai viņa kļūtu par tavu vīru vai sievu. Šīs saites nelīdzinās nevienām citām. Rīcība, kas nenodara nekādu lielo ļaunumu attiecībās ar citiem cilvēkiem, var dziļi iedragāt tavas attiecības ar dzīvesbiedru.

Piemēram, apsver Bībeles padomu, kas pierakstīts Efeziešiem 4:26. Šajā Rakstu vietā ir teikts: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.” Tu varbūt ne vienmēr esi atrisinājis savas domstarpības ar draugiem un radiniekiem tik drīz, kā tas bija jāizdara. Bet tavs dzīvesbiedrs tev ir tuvāks nekā jebkurš radinieks vai draugs. Ja tu neatrisini domstarpības ar savu dzīvesbiedru īsā laikā, tad jūsu īpašā tuvība var būt apdraudēta.

Vai tu pieļauj, lai nesaskaņas jūsu starpā pieaug un kļūst par pastāvīga īgnuma un dusmu avotu? Vai nesaprašanās un saspīlētas attiecības ilgst vairākas dienas pēc kārtas? Lai dzīvotu saskaņā ar savu svinīgo laulību solījumu, pēc domstarpību rašanās neļauj pat vienai dienai paiet, nesalīdzis mieru ar savu dzīvesbiedru. Tas nozīmē, ka tev ir jāpiedod un jāaizmirst otra nodarījumi, kā arī jāatzīst pašam savas kļūdas un trūkumi. (Psalms 51:7; Lūkas 17:3, 4.)

”Tevi mīlēt.” Topošais vīrs svinīgi sola ”mīlēt un lolot” savu līgavu. Šajā mīlestībā iekļaujas arī tās romantiskās mīlestības jūtas, kas droši vien ir savedušas viņus abus kopā. Bet ar romantisku iemīlēšanos vien ir par maz. Tā mīlestība, ko kristietis vai kristiete sola savam nākamajam dzīvesbiedram, ir dziļāka un daudzveidīgāka.

Efeziešiem 5:25 teikts: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi.” Jēzus mīlestība pret draudzi noteikti nav tāda pati kā romantiskās mīlestības jūtas starp vīrieti un sievieti. Vārdi ”mīliet” un ”mīlējis”, kas lietoti šajā Rakstu vietā, oriģinālā ir atvasināti no vārda agapē, kurš nozīmē uz principiem balstītu mīlestību. Ar šiem vārdiem Bībele vīriem pavēl parādīt ilgstošu, nelokāmu un noturīgu mīlestību pret sievām.

Šī mīlestība nav vienkārši tādas emocijas, ko varētu raksturot ar vārdiem: ”Es mīlu tevi tāpēc, ka tu mīli mani.” Vīrs rūpējas par sievas labklājību vairāk nekā pats par savējo; līdzīgi izpaužas arī sievas mīlestība pret vīru. (Filipiešiem 2:4.) Attīstīdams dziļu mīlestību pret savu dzīvesbiedru, tu varēsi dzīvot saskaņā ar savu svinīgo laulību solījumu.

”Lolot.” Kā teikts kādā vārdnīcā, ”lolot” nozīmē ’uzskatīt par dārgu; izjust un paust maigas jūtas pret kādu’. Tavai mīlestībai ir jāizpaužas gan vārdos, gan darbos! Sievai jo īpaši ir nepieciešams pastāvīgi saņemt vīra mīlestības apliecinājumus. Varbūt vīrs labi rūpējas par viņas materiālajām vajadzībām, bet ar to vien nepietiek. Dažkārt precētas sievas, kam nekad netrūkst pārtikas un kas dzīvo labi iekārtotās mājās, tomēr ir bezgala nelaimīgas, tāpēc ka dzīvesbiedri izturas pret viņām nevērīgi vai pat viņas ignorē.

Turpretī sievai, kas zina, ka viņa tiek mīlēta un lolota, noteikti ir pamats būt laimīgai. Protams, par vīru var teikt to pašu. Patiesu mīlestību padziļina neviltoti maigu jūtu apliecinājumi. Salamana Augstajā Dziesmā iemīlējies gans izsaucas: ”Cik skaista ir tava mīlestība [”mīlestības apliecinājumi”, NW], mana māsa, mana mīļā līgava! Tava mīlestība [”mīlestības apliecinājumi”, NW] ir tīkamāka par vīnu, un tava ziežu smarža pārspēj visas pārējās spēcīgās [smaržas]!” (Augstā Dziesma 4:10.)

”Un dziļi cienīt.” Visos laikos ir bijuši tādi vīrieši, kas ir izturējušies pret sievietēm nežēlīgi un viņas pazemojuši. Kā teikts žurnālā World Health, pat mūsdienās ”varmācība pret sievietēm ir sastopama visās zemēs un visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos. Daudzās sabiedrībās valda uzskats, ka vīram ir tiesības sist savu sievu.” Vairākums vīriešu, iespējams, tā neizturas pret sievietēm. Tomēr liela daļa vīriešu, šķiet, neizrāda patiesu interesi par tiem jautājumiem, kas nodarbina sievietes. Iznākumā daudzām sievietēm ir izveidojusies negatīva attieksme pret vīriešiem. Dažas sievas mēdz teikt: ”Es mīlu savu vīru, bet es vienkārši nespēju viņu cienīt!”

Taču Dievs Jehova augstu vērtē sievieti, kas cenšas cienīt savu vīru, — pat ja vīrs reižu reizēm neattaisno viņas cerības. Šāda sieviete atzīst, ka vīram ir Dieva uzticēts uzdevums jeb vieta ģimenē. (1. Korintiešiem 11:3; Efeziešiem 5:23.) Tāpēc dziļa cieņa pret vīru ir daļa no viņas kalpošanas Jehovam, un šajā cieņā izpaužas viņas paklausība Dievam. Dievs neatstāj neievērotu dievbijīgu sieviešu paklausību. (Efeziešiem 5:33; 1. Pētera 3:1—6; salīdzināt Ebrejiem 6:10.)

Cieņai laulāto draugu starpā jābūt abpusējai, un tā ir jānopelna, nevis vienkārši jāgaida vai pat jāpieprasa. Piemēram, dzēlīgai vai aizvainojošai runai nav vietas laulības iekārtojumā. Tu neparādītu ne mīlestību, ne cieņu, ja izteiktu nicinošas piezīmes par savu vīru vai sievu. Neko labu nevar panākt, stāstot citiem par dzīvesbiedra vājībām un apspriežot tās publiski. Pat tavi joki var atspoguļot lielu necieņu pret dzīvesbiedru. Vārdi no Efeziešiem 4:29, 32 attiecas gan uz vīriem, gan uz sievām. Šajos Bībeles pantos ir teikts: ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ.. ..esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi.”

”Vadoties pēc Dieva likumiem, kas ir izklāstīti Svētajos rakstos.” Dievs vēlas, lai mums būtu rīcības un izvēles brīvība. Viņš mūs neapgrūtina ar neskaitāmiem likumiem, kas regulētu laulības dzīvi. Tomēr viņš mūsu pašu labā ir devis vairākus galvenos norādījumus šajā jomā.

Mūsdienās ir publicēts ārkārtīgi daudz dažādu materiālu par laulības dzīvi, un daudziem cilvēkiem par to ir savs personīgais uzskats. Taču esi uzmanīgs! Lielākā daļa no mūsdienās pieejamās informācijas par laulību ir pretrunā ar Bībeli.

Ņem vērā arī to, ka apstākļi katram laulātajam pārim ir citādi. Savā ziņā laulāti pāri līdzinās sniegpārslām: pa gabalu tie visi varbūt izskatās vienādi, bet patiesībā ikviens no tiem ir neatkārtojams, atšķirīgs no visiem citiem. Tādas attiecības, kādas ir izveidojušās tavas personības saskarē ar tava dzīvesbiedra personību, nav nevienam citam laulātajam pārim visā pasaulē. Tāpēc nesteidzies pārņemt citu personīgos uzskatus. Neviens no cilvēku piedāvātajiem ieteikumiem nav izmantojams itin visās laulībās!

Turpretī visi Bībeles norādījumi ir pareizi un derīgi. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai.” (2. Timotejam 3:16; Psalms 119:151.) Ja tu lasi Bībeli un ievēro tās mācības ikdienas dzīvē, tu spēsi dzīvot saskaņā ar savu svinīgo laulību solījumu. (Psalms 119:105.)

”Tik ilgi, cik vien mēs abi.. dzīvosim kopā uz Zemes.” Šie vārdi norāda uz ilgstošu kopību. Dievs ir noteicis, ka ”vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai”. (1. Mozus 2:24.) Jehova vēlas, lai jūs abi būtu kopā. Kalpojiet Dievam kopā. Studējiet viņa Rakstus kopā. Atvēliet laiku kopīgām pastaigām un kopīgām ēdienreizēm, pasēdiet kopā. Priecājieties par dzīvi kopā!

Daži dzīvesbiedri cenšas katru dienu atlicināt kādu brīdi, lai vienkārši parunātos viens ar otru. Pat pēc ilgiem kopdzīves gadiem šāda tuvība ir ārkārtīgi nepieciešama, lai laulība būtu laimīga.

”Saskaņā ar Dieva izveidoto laulības iekārtojumu.” Laulība ir dāvana, ko devis Dievs Jehova — laulības iekārtojuma nodibinātājs. (Salamana Pamācības 19:14.) Ja netiek ievēroti viņa dotie principi, tad ir apdraudēta ne tikai jūsu ģimenes laime, bet arī jūsu attiecības ar Radītāju. Turpretī, ja vīrs un sieva veido labas attiecības ar Jehovu, pakļaujoties viņa noteiktajai kārtībai, tad viņi dzīvos mierā gan ar citiem cilvēkiem, gan viens ar otru. (Salamana Pamācības 16:7.)

Nekad neaizmirsti, ka Jehova ir tava svinīgā laulību solījuma galvenais liecinieks! Dzīvo arvien saskaņā ar šo svinīgo solījumu, tad tava laulība nesīs godu un slavu Dievam Jehovam!

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Laulāti pāri savā ziņā līdzinās sniegpārslām. Pa gabalu tie visi varbūt šķiet vienādi, bet patiesībā ikviens no tiem ir unikāls un neatkārtojams

[Norāde par autortiesībām]

Snow Crystals/Dover