Dievs gādā par tevi

MĒRIJA ir kristiete, kuras mūžs jau tuvojas piecdesmit gadu slieksnim, un savā dzīvē viņa ir pieredzējusi daudz smagu pārdzīvojumu. Vairāk nekā desmit gadu pagājis, kopš vīra neuzticības dēļ viņas laulība ir šķirta. Pēc šķiršanās Mērija ir grūti nopūlējusies, viena pati audzinādama savus četrus bērnus. Bet viņa joprojām ir viena, un dažkārt vientulība šķiet neizturama. Mērija vaicā: ”Vai tas nozīmē, ka Dievs nemaz negādā par mani un par maniem bērniem, kam nav tēva?”

Lai arī tu varbūt neesi pieredzējis līdzīgu nelaimi, tu noteikti vari just līdz Mērijas pārdzīvojumiem. Mēs visi esam sastapušies ar grūtībām, un mums, iespējams, ir gribējies precīzi zināt, kad Jehova mums palīdzēs un kā viņš to darīs. Dažkārt mēs grūtības piedzīvojam tāpēc, ka rīkojamies saskaņā ar Dieva likumiem. (Mateja 10:16—18; Apustuļu darbi 5:29.) Citreiz to cēlonis ir mūsu nepilnība, kā arī Sātana pārvaldītā pasaule, kurā mēs dzīvojam. (1. Jāņa 5:19.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.)

Ja tev nākas pārciest kādu smagu pārbaudījumu, tas tomēr nenozīmē, ka Jehova tevi ir pametis un nemaz neinteresējas par tavu labklājību. Kā tu vari būt par to pārliecināts? Kas pierāda, ka Dievs gādā par tevi?

Piemērs no vēstures

Bībelē sniegti nepārprotami pierādījumi, ka Jehova gādā par katru cilvēku personīgi. Padomā, piemēram, par Dāvidu. Jehova personīgi interesējās par šo jauno ganu un ievēroja, ka tas ir ’vīrs, kas ir pēc Viņa sirds prāta’. (1. Samuēla 13:14.) Vēlāk, kad Dāvids bija kļuvis par ķēniņu, Jehova viņam apsolīja: ”Pierādīsies, ka esmu ar tevi visur, lai kur tu ietu.” (2. Samuēla 7:9, NW.)

Vai tas nozīmēja, ka Dāvids brīnumainā veidā tika pasargāts no visām problēmām? Nē. Dāvids piedzīvoja smagus pārbaudījumus gan pirms tam, kad viņš kļuva par ķēniņu, gan arī savas valdīšanas laikā. Pirms Dāvids sāka valdīt, viņu vairākus gadus nežēlīgi vajāja asinskārais ķēniņš Sauls. Šajā laikā Dāvids rakstīja: ”Mana dzīvība norit starp lauvām.., starp cilvēkiem, kuŗu zobi ir šķēpi un bultas.” (Psalms 57:5.)

Tomēr arī šajā postā Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova rūpējas personīgi par viņu. ”Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis!” viņš lūgšanā teica Jehovam. Jā, Dāvids jutās tā, it kā Jehova būtu pierakstījis visus viņa pārbaudījumus. Pēc tam Dāvids piebilda: ”Manas asaras [esi] savācis savā [”ādas”, NW] traukāa! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” (Psalms 56:9.) Ar šiem vārdiem viņš tēlaini izteica pārliecību, ka Jehova ne tikai pārzina situāciju, kurā Dāvids atrodas, bet arī izprot tās emocijas, kādas viņš šajā situācijā pārdzīvo.

Mūža nogalē Dāvids varēja rakstīt, balstoties uz paša pieredzi: ”Tas Kungs dara drošus vīra soļus, un Viņam ir prieks par viņa ceļu. Kad viņš klūp, tas tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo tas Kungs tur viņa roku.” (Psalms 37:23, 24.) Arī tu vari būt pārliecināts: pat ja tavi pārbaudījumi ir ilgstoši un pieaugoši, Jehova ievēro un augstu novērtē tavu izturību. Lūk, ko rakstīja Pāvils: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.)

Turklāt Jehova var rīkoties tavā labā, dodams tev spēku izturēt, lai arī kādi šķēršļi būtu tavā priekšā. ”Daudz ciešanu taisnajam,” rakstīja Dāvids, ”bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (Psalms 34:20.) Patiesi, Bībele mums stāsta, ka Jehovas acis ”pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas”. (2. Laiku 16:9.)

Jehova tevi ir tuvinājis sev

Vēl viens pierādījums Jehovas personiskajai interesei par cilvēkiem ir atrodams Jēzus vārdos. ”Neviens nevar nākt pie manis,” viņš teica, ”ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Jā, Jehova palīdz cilvēkiem katram personiski saņemt tās svētības, ko sniedz Kristus upuris. Kādā veidā? Galvenokārt tas tiek darīts, sludinot Ķēniņvalsts vēsti. Tiesa, šis darbs tiek veikts, lai dotu ”liecību visām tautām”, taču labā vēsts tiek stāstīta katram cilvēkam atsevišķi. Jehovas personīgo interesi par tevi pierāda tas, ka tu atsaucies uz labo vēsti, kurā esi ieklausījies. (Mateja 24:14.)

Izmantodams svēto garu, Jehova tuvina cilvēkus savam Dēlam un cerībai uz mūžīgo dzīvi. Tā viņš palīdz ikkatram izprast garīgās patiesības un rīkoties saskaņā ar tām, lai kādi būtu cilvēka iekšējie ierobežojumi un nepilnības. Patiesi, neviens nevar saprast Dieva nodomus bez Dieva svētā gara palīdzības. (1. Korintiešiem 2:11, 12.) Kā Pāvils rakstīja tesaloniķiešiem, ”neba visi ir ticīgi”. (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) Jehova dod savu garu vienīgi tiem, kas vēlas, lai viņš tos tuvinātu sev.

Jehova tuvina sev cilvēkus tāpēc, ka viņš mīl tos katru atsevišķi un grib, lai tie varētu izglābties. Cik tas skaidri pierāda, ka Jehova gādā par cilvēkiem personiski! Jēzus teica: ”Nav jūsu debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.” (Mateja 18:14.) Jā, Dievam nozīmīgs ir ikkatrs cilvēks. Tieši tāpēc Pāvils varēja rakstīt: ”Jo viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.” (Romiešiem 2:6.) Savukārt apustulis Pēteris teica: ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams [katrs atsevišķs cilvēks], kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Jēzus veiktie brīnumi

Dieva personiskā interese par cilvēkiem aizkustinoši parādījās viņa Dēla Jēzus veiktajos brīnumos. Jēzus ļoti iejūtīgi dziedināja cilvēkus. (Marka 1:40, 41.) Tā kā Jēzus ”no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām”, šī līdzjūtība saviļņojoši attēlo Jehovas rūpes par ikkatru savu kalpu. (Jāņa 5:19.)

Padomā par vienu no Jēzus veiktajiem brīnumiem, kas aprakstīts Marka 7:31—37. Jēzus izdziedināja kādu vīrieti, kas bija nedzirdīgs un cieta no runas traucējumiem. ”Viņš to ņēma no ļaudīm savrup,” stāstīts Bībelē. Pēc tam viņš ”skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: ”Efata,” tas ir: ”Atveries.””

Kāpēc Jēzus aizveda šo cilvēku prom no ļaužu pūļa? Ja cilvēks ir nedzirdīgs un viņam turklāt vēl ir grūti parunāt, viņš droši vien varētu justies neērti ļaužu acu priekšā. Iespējams, Jēzus pamanīja nedzirdīgā vīra biklumu un tāpēc izlēma dziedināt viņu tur, kur citu nav klāt. ”Šis gadījums,” atzīmē kāds Bībeles zinātnieks, ”ļoti spilgti apliecina, ka Jēzus neuzskatīja cilvēku vienkārši par pacientu, viņš to uzskatīja par indivīdu. Šim vīrietim bija īpašas vajadzības un īpaša problēma, un Jēzus izturējās pret viņu ar visdziļāko iejūtību, saudzēdams viņa jūtas un rīkodamies tā, lai šis cilvēks varētu saprast.”

Minētais notikums parāda, ka Jēzum bija personiska interese par cilvēkiem. Tu vari būt drošs, ka viņš tikpat dziļi interesējas arī par tevi. Tiesa, viņa upuris ir mīlestības izpausme pret visu izpērkamo cilvēci. Tomēr tu vari attiecināt izpirkumu uz sevi personiski, tāpat kā to darīja Pāvils, kas rakstīja: ”[Dieva Dēls] mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20.) Turklāt Jēzus teica: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu,” — tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova tieši tāpat interesējas par katru no saviem kalpiem. (Jāņa 14:9.)

Jehova kļūst par Atalgotāju

Apgūstot zināšanas par Dievu, ir jāizpēta arī ikviena viņa personības šķautne, kas atklāta Bībelē. Vārds ”Jehova” nozīmē ’viņš izraisa to, ka top’; šis vārds norāda uz Jehovas spēju kļūt par to, par ko vien viņš vēlas būt, lai īstenotu savu gribu. Vēstures gaitā viņš ir parādījis sevi no dažādām pusēm, būdams Radītājs, Tēvs, Suverēnais Kungs, Gans, karapulku Jehova, Lūgšanu uzklausītājs, Tiesnesis, Izcilais Skolotājs, Izpircējs.b

Lai pilnībā novērtētu Dieva personvārda nozīmi, mums Jehova jāiepazīst arī kā Atalgotājs. Pāvils rakstīja: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.)

Jehova ir apsolījis mūžīgu dzīvi uz paradīzes Zemes tiem, kas tagad izvēlas kalpot viņam no visas sirds. Gaidīt šī lieliskā solījuma piepildīšanos un iztēloties sevi dzīvojam paradīzē — tā nekādā ziņā nav savtīguma vai augstprātības izpausme. Mozus ”raudzījās uz atmaksu”. (Ebrejiem 11:26.) Tāpat Pāvils dedzīgi gaidīja, kad tiks piepildīts Dieva apsolījums uzticīgajiem svaidītajiem kristiešiem. Viņš rakstīja: ”Es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 3:14.)

Arī tu vari ’raudzīties’ uz balvu, ko Jehova ir apsolījis tiem, kuri iztur līdz galam. Bez cerības uz šo balvu nav iedomājamas tavas zināšanas par Dievu, bez tās tev arī trūktu izturības kalpošanā viņam. Tāpēc pārdomā katru dienu tās svētības, ko Jehova tev ir sagatavojis. Mērija, par kuru bija stāstīts šī raksta sākumā, ir īpaši pacentusies veltīt laiku šādām pārdomām. ”Pavisam nesen,” viņa stāsta, ”es pirmo reizi mūžā aptvēru, ka Jēzus izpirkuma upuris attiecas uz mani. Es sāku izjust, ka Jehova gādā par mani personiski. Tikai nesen es patiešām tam sāku ticēt, lai gan esmu kristiete jau vairāk nekā 20 gadus.”

Studējot Bībeli un dziļi sirdī pārdomājot izlasīto, Mērija, tāpat kā miljoniem citu cilvēku, ir sapratusi, ka Jehova gādā ne tikai par savu tautu kopumā, bet arī par katru no saviem kalpotājiem personiski. Apustulis Pēteris bija tik ļoti par to pārliecināts, ka rakstīja šādus vārdus: ”Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu [Dievu], jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7.) Jā, Dievs tiešām gādā par tevi!

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Augšāmcelšana — Dieva gādības pierādījums

PĀRLIECINOŠS pierādījums Dieva interesei par katru atsevišķu cilvēku ir atrodams Bībelē, Jāņa 5:28, 29, kur teikts: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos [”atceres kapenēs”, NW], dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā.”

Interesanti atzīmēt, ka šajā vietā lietots grieķu vārds mnēmeion ’atceres kapenes’, bet nevis tafos ’kaps’. Vārds tafos saistās vienīgi ar apbedīšanu. Bet mnēmeion vedina uz domu, ka mirušā cilvēka dzīve tiek saglabāta atmiņā.

Padomā par to, kas Dievam Jehovam būs jāveic, lai varētu notikt augšāmcelšana. Lai atgrieztu dzīvē kādu cilvēku, Dievam par viņu ir jāzina itin viss — arī viņa vai viņas iedzimtās rakstura īpašības un visas atmiņas. Tikai tad šo cilvēku varētu atjaunot tieši tādu, kāds viņš ir bijis.

Protams, no cilvēku viedokļa tas ir neiespējami, bet ”Dievam visas lietas iespējamas”. (Marka 10:27.) Viņš var pat izdibināt, kas ir cilvēka sirdī. Pat ja cilvēks ir miris pirms daudziem gadsimtiem, Dieva atmiņa ir nekļūdīga, šis cilvēks no tās neizgaist. (Ījaba 14:13—15.) Tāpēc, pieminēdams Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, kas bija miruši jau pirms gadu simtiem, Jēzus varēja teikt, ka Jehova ”nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņa priekšā visi ir dzīvi”. (Lūkas 20:38.)

Miljardiem mirušo ir Dieva Jehovas atmiņā, un viņš tos atceras visos sīkumos. Cik tas ir iespaidīgs pierādījums, ka Dievs gādā par katru cilvēku personīgi!

[Attēli 7. lpp.]

Jēzus personiski interesējās par tiem, ko viņš dziedināja