Dieva Valstība — vai tu to saproti?
”Kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot.” (MATEJA 13:23)
1. Kādi ir daži izplatīti priekšstati par ”debesu valstību”?
VAI tu esi sapratis, kas ir Dieva Valstība? Gadsimtu gaitā priekšstati par ”debesu valstību” ir bijuši ļoti dažādi. Mūsdienās dažu baznīcu locekļu vidū ir izplatīts uzskats, ka Valstība ir kaut kas tāds, ko Dievs liek cilvēka sirdī, kad tas pievēršas ticībai. Ir arī tādi, kas domā, ka tā ir vieta, kur pēc nāves nonāk labie cilvēki, lai baudītu mūžīgu svētlaimi. Citi apgalvo, ka Valstības izveidošanu uz Zemes Dievs ir atstājis cilvēku ziņā, lai tie pašu spēkiem ieviestu kristīgās mācības un rīcības metodes sociālajā un pārvaldes sfērā.
2. Kā Bībelē izskaidrota Dieva Valstība, un ko tā paveiks?
2 Tomēr Bībelē ir skaidri parādīts, ka Dieva Valstība nav kāds iekārtojums uz Zemes. Tas nav arī sirds stāvoklis vai cilvēku sabiedrības kristianizācija. Tiesa, pareiza izpratne par Valstības būtību cilvēkiem, kas tai tic, liek pamatīgi pārveidot savu dzīvi. Taču pati Valstība ir Dieva nodibināta debesu valdība, kas īsteno Dieva gribu, likvidējot grēka un nāves sekas un atjaunojot uz Zemes taisnīgus apstākļus. Valstība jau ir sākusi valdīt debesīs, un drīz ”tā satrieks un iznīcinās citas [t.i., cilvēku] valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi”. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 11:15; 12:10.)
3. Kāda iespēja cilvēkiem pavērās, kad Jēzus uzsāka kalpošanu?
3 Vēsturnieks H. Velss rakstīja: ”Šī Debesu Valstības doktrīna, kas bija galvenā Jēzus mācība, bet kam ir tik maza nozīme kristiešu ticībā, noteikti ir viena no visrevolucionārākajām doktrīnām, kāda jebkad rosinājusi un pārveidojusi cilvēku domāšanu.” Jēzus atklāja, kas jau no paša sākuma bija viņa sludināšanas tēma: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 4:17.) Svaidītais Ķēniņš Jēzus bija šeit, uz Zemes, un — kāds prieks! — cilvēkiem toreiz pavērās iespēja ne vien saņemt svētības ar Valstības starpniecību, bet arī kopā ar Jēzu valdīt un būt priesteriem šajā Valstībā! (Lūkas 22:28—30; Atklāsmes 1:6; 5:10.)
4. Kāda attieksme ļoti daudziem cilvēkiem pirmajā gadsimtā bija pret ”valstības evanģeliju”, un kāds spriedums tāpēc tika izteikts?
4 Kaut gan saviļņojošo ”valstības evanģeliju” dzirdēja milzums ļaužu, tikai nedaudzi ticēja vēstij. Daļēji tas bija tāpēc, ka reliģiskie vadoņi bija ’aizslēguši debesu valstību cilvēkiem’. Ar savām nepareizajām mācībām viņi bija ”noslēpuši atzīšanas atslēgu”. Tā kā vairākums cilvēku neatzina Jēzu par Mesiju un iecelto Dieva Valstības Ķēniņu, Jēzus viņiem teica: ”Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mateja 4:23; 21:43; 23:13; Lūkas 11:52.)
5. Kā vairākums to, kas dzirdēja Jēzus uzskatāmos piemērus, parādīja, ka viņi nebija klausījušies ar sapratni?
5 Reiz, mācot lielu pūli, Jēzus pēc sava paraduma lietoja uzskatāmu piemēru virkni, lai pārbaudītu ļaudis un atsijātu tos, kas tikai virspusīgi interesējās par Valstību. Pirmajā uzskatāmajā piemērā Jēzus stāstīja par sējēju, kas sēja sēklu četrējādā zemē. Pirmie trīs zemes veidi nebija labvēlīgi augšanai, bet pēdējā bija ’laba zeme’, kas deva labus augļus. Īsais uzskatāmais piemērs beidzās ar pamudinājumu: ”Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” (Mateja 13:1—9.) Lielākā daļa klātesošo dzirdēja Jēzu, taču viņi neuzklausīja teikto. Šiem cilvēkiem trūka motivācijas un nebija patiesas intereses par to, kā dažādos apstākļos iesētā sēkla līdzinās debesu Valstībai. Viņi atgriezās mājup, lai turpinātu ikdienas dzīvi, droši vien domādami, ka Jēzus ilustrācijas nav nekas vairāk kā labi un pamācoši stāstiņi. Kādu gan sapratnes bagātību, kādas izcilas privilēģijas un iespējas viņi palaida garām savas nejūtīgās sirds dēļ!
6. Kāpēc tikai Jēzus mācekļiem bija dots saprast ”valstības noslēpumus”?
6 Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Jums ir dots zināt debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.” Citējot Jesajas vārdus, viņš piebilda: ”Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka es tos dziedinātu. Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.” (Mateja 13:10—16; Marka 4:11—13.)
’Saprast’ Valstību
7. Kāpēc ir svarīgi ’saprast’ Valstību?
7 Jēzus norādīja uz problēmas būtību. Tā bija saistīta ar to, vai cilvēks ’saprot’ Valstības vēsti. Kad klāt bija tikai viņa mācekļi, Jēzus teica: ”Tad nu klausaities līdzību par sējēju. Ja kas vārdu par valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts.” Pēc tam viņš paskaidroja, ka četrējādā zeme simbolizē dažādus stāvokļus, kādos var atrasties sirds, kurā sēts ’vārds par valstību’. (Mateja 13:18—23; Lūkas 8:9—15.)
8. Kas pirmajās trīs augsnēs iesētajai ’sēklai’ neļāva nest augļus?
8 ”Sēkla” bija laba visos gadījumos, bet augļu ražu nosacīja augsnes stāvoklis. Ja sirds augsne kā pārslogots, nomīdīts ceļš būtu daudzu laicīgu darbu nocietināta, tad cilvēks, dzirdējis Valstības vēsti, viegli varētu taisnoties un sacīt, ka Valstībai neatliek laika. Novārtā pamesto sēklu bez grūtībām varētu paņemt, iekams tā iesakņotos. Bet ja nu sēkla būtu iesēta sirdī, kas atgādina akmenāju? Sēkla varbūt uzdīgtu, taču tai būtu grūti laist saknes dziļumā, lai barotos un nostiprinātos. Perspektīva būt paklausīgam Dieva kalpam, īpaši niknu vajāšanu laikā, tādam cilvēkam būtu ļoti grūti pieņemama, un viņš varētu sagrēkot. Savukārt tad, ja sirds augsne būtu aizaugusi ar ērkšķiem līdzīgām raizēm vai ar materiālistiskām tieksmēm kļūt bagātam, trauslais Valstības augs novīstu. Šajās trīs tipiskajās dzīves situācijās nebūtu nekādu Valstības augļu.
9. Kāpēc labā zemē iesētā sēkla varēja nest labus augļus?
9 Bet ko var teikt par Valstības sēklu, kas bija iesēta labā zemē? Jēzus atbildēja: ”Kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.” (Mateja 13:23.) ’Sapratuši’ Valstību, tādi cilvēki nes labus augļus atkarībā no saviem personīgajiem apstākļiem.
Līdz ar sapratni rodas atbildība
10. a) Kā Jēzus atklāja, ka ’sapratne’ par Valstību reizē dod svētības un liek uzņemties atbildību? b) Vai Jēzus rīkojums iet un gatavot mācekļus attiecās tikai uz pirmā gadsimta mācekļiem?
10 Jēzus minēja vēl sešus uzskatāmus piemērus, no dažādiem aspektiem paskaidrodams Valstību, un pēc tam jautāja saviem mācekļiem: ”Vai jūs to visu esat sapratuši?” Kad viņi atbildēja: ”Esam gan,” — Jēzus turpināja: ”Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, mācīts debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas.” Jēzus mācībām un norādījumiem bija jāpadara viņa mācekļi par nobriedušiem kristiešiem, kas varētu dot no sava ”krājuma” nebeidzamu bagātīgas garīgās barības klāstu. Lielākā daļa no šīs barības bija saistīta ar Dieva Valstību. Jēzus skaidri norādīja, ka sapratne par Valstību ne tikai dod svētības, bet arī liek uzņemties atbildību. Viņš pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 13:51, 52; 28:19, 20.)
11. Kādi ar Valstību saistīti notikumi norisinājās 1914. gadā?
11 Kā solījis, Jēzus ir bijis ar saviem patiesajiem mācekļiem visus gadsimtus līdz pat mūsu laikiem. Tagad, pēdējās dienās, viņš tiem dod arvien labāku sapratni, bet prasa no tiem arī pienācīgi izmantot augošo patiesības gaismu. (Lūkas 19:11—15, 26.) 1914. gadā ātri un dramatiski sāka attīstīties notikumi, kas bija saistīti ar Valstību. Togad ne vien ”piedzima” ilgi gaidītā Valstība, bet arī sākās lietu sistēmas nobeigums. (Atklāsmes 11:15; 12:5, 10; Daniēla 7:13, 14, 27.) Patiesie kristieši, kas izprot pašreizējo notikumu nozīmi, veic vēsturē visapjomīgāko Valstības sludināšanu un mācīšanu. Jēzus to paredzēja jau sen, teikdams: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.)
12. a) Ar kādiem rezultātiem Valstība plaši tiek sludināta mūsdienās? b) Kādas briesmas kristiešiem draud šajā skeptiski noskaņotajā pasaulē?
12 Valstība tiek plaši sludināta vairāk nekā 230 zemēs. Jau tagad sludināšanā piedalās vairāk nekā pieci miljoni patieso mācekļu, un citi vēl tiek pulcēti. Tomēr, ja salīdzina mācekļu skaitu ar Zemes iedzīvotāju skaitu — 5,6 miljardi —, kļūst skaidrs, ka cilvēces lielum lielā daļa tāpat kā Jēzus dienās ”nesaprot” Valstību. Daudzi, kā jau bija paredzēts, zobojas un saka: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana?” (2. Pētera 3:3, 4.) Mums, kristiešiem, draud briesmas, ka šo cilvēku bezrūpīgā, skeptiskā un materiālistiskā nostāja varētu pamazām ietekmēt mūsu viedokli par Valstības privilēģijām. Tā kā mums visapkārt ir šīs pasaules cilvēki, mēs viegli varam sākt pārņemt kaut ko no viņu uzskatiem un rīcības. Cik svarīgi ir ’saprast’ Dieva Valstību un tai pakļauties!
Pārbaudīt savu attieksmi pret Valstību
13. Kā mēs varam noteikt, vai joprojām ar sapratni uzklausām rīkojumu sludināt Valstības labo vēsti?
13 Par ražas ievākšanas laiku, kurā mēs dzīvojam, Jēzus teica: ”Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību.. Tad taisnie spīdēs kā saule sava tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Mateja 13:41, 43.) Vai tu joprojām paklausīgi un atsaucīgi uzklausi pavēli sludināt Valstību un gatavot mācekļus? Atceries: tas, kas bija ”sēts labā zemē”, ’vārdu dzirdēja un saprata’ un nesa labus augļus. (Mateja 13:23.)
14. Kā mēs parādām, ka ’saprotam’ mums doto padomu, kad esam saņēmuši kādus norādījumus?
14 Personīgi studējot un apmeklējot kristiešu sapulces, mums ’jāpievērš sirds gudrībai’. (Salamana Pamācības 2:1—4.) Kad saņemam padomu par uzvedību, apģērbu, mūziku vai izklaidēšanos, mums jāļauj tam iespiesties sirdī un jāveic jebkādas nepieciešamās izmaiņas. Nekad nemeklē aizbildinājumus, attaisnojumus vai citas iespējas neko nemainīt. Ja Valstība ir kaut kas reāls mūsu dzīvē, tad mēs dzīvosim pēc tās normām un dedzīgi sludināsim to citiem. Jēzus sacīja: ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:21—23.)
15. Kāpēc ir svarīgi ’dzīties papriekšu pēc valstības un pēc Dieva taisnības’?
15 Cilvēkiem piemīt nosliece raizēties par nepieciešamo uzturu, apģērbu un pajumti, taču Jēzus teica: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa [Dieva] taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33, 34.) Nosakot svarīgāko dzīvē, ierādi Valstībai galveno vietu. Dzīvo vienkārši, apmierinies ar nepieciešamo. Būtu muļķīgi, ja mēs piepildītu dzīvi ar nesvarīgām nodarbībām un tiektos pēc kaut kā nebūtiska, iespējams, atrunājoties, ka tas ir pieļaujami, jo pats par sevi nav nekas slikts. Tas varbūt ir tiesa, taču kā šādu dzīvē nebūtisku lietu iegūšana un lietošana ietekmēs mūsu personisko studiju plānu, kristiešu sapulču apmeklēšanu un līdzdalību sludināšanā? Jēzus salīdzināja Valstību ar tirgotāju, kas atrada ”sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to”. (Mateja 13:45, 46.) Tādai pašai būtu jābūt mūsu attieksmei pret Dieva Valstību. Mums jālīdzinās Pāvilam, nevis Dēmam, kas pameta kalpošanu, ”mīlēdams tagadējo pasauli”. (2. Timotejam 4:10, 18; Mateja 19:23, 24; Filipiešiem 3:7, 8, 13, 14; 1. Timotejam 6:9, 10, 17—19.)
”Netaisni neiemantos Dieva valstību”
16. Kā sapratne par Dieva Valstību mums palīdzēs izvairīties no sliktas uzvedības?
16 Kad kristieši Korintas draudzē samierinājās ar netikumību, Pāvils bez aplinkiem teica: ”Vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne kārumnieki, ne vīriešu apgānītāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:9, 10.) ’Sapratuši’ Dieva Valstību, mēs sevi nepievilsim un nedomāsim, ka Jehova samierināsies ar kādu netikumības formu, ja viņš mūs redzēs daudz darām kristīgajā kalpošanā. Mums nebūtu pat jāpiemin dzīve, kas nav tīra. (Efeziešiem 5:3—5.) Vai tu mani, ka tavā dzīvē sāk iezagties kaut kas no pasaules sabojātās domāšanas vai rīcības? Tad nekavējoties atbrīvojies no tā! Valstība ir pārāk vērtīga, lai to zaudētu šādu ietekmju dēļ. (Marka 9:47.)
17. Kā atzinība par Dieva Valstību veicina pazemību un novērš cēloņus, kuru dēļ kāds varētu paklupt?
17 Jēzus mācekļi jautāja: ”Kas gan ir lielākais debesu valstībā?” Atbildot Jēzus nostādīja viņu vidū mazu bērnu un teica: ”Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā.” (Mateja 18:1—6.) Lepnu cilvēku, kas daudz pieprasa no pārējiem, nerūpējas par citiem un rīkojas nelikumīgi, nebūs Dieva Valstībā, un viņi nebūs arī Valstības pavalstnieki. Vai mīlestība pret brāļiem, pazemība un dievbijība tevi mudina izvairīties no uzvedības, kuras dēļ kāds varētu paklupt? Vai arī tu pastāvi uz savām ”tiesībām”, lai kā šāda nostāja un uzvedība ietekmētu citus? (Romiešiem 14:13, 17.)
18. Kas notiks ar paklausīgajiem cilvēkiem, kad Dieva Valstība nodrošinās to, lai Dieva prāts tiktu pildīts ”kā debesīs, tā arī virs zemes”?
18 Drīz mūsu debesu Tēvs Jehova pilnībā atbildēs uz dedzīgo lūgšanu: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Pavisam drīz valdošais Ķēniņš, Jēzus Kristus, nāks — viņš sēdīsies tronī, lai tiesātu un atšķirtu ”avis” no ”āžiem”. Noteiktā laikā ”ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma”. Āži ”ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē”. (Mateja 6:10; 25:31—34, 46.) ’Lielās bēdās’ ies bojā vecā sistēma un visi, kas atsakās ’saprast’ Valstību. Turpretī tiem miljoniem cilvēku, kas izdzīvos ’lielajās bēdās’, un miljardiem to, kuri tiks celti augšā, Valstība dos bezgalīgas svētības atjaunotajā paradīzē uz Zemes. (Atklāsmes 7:14.) Valstība ir Zemes jaunā valdība, kas valda no debesīm. Tā pabeigs īstenot Jehovas nodomu attiecībā uz Zemi un cilvēci un darīs to tādēļ, lai tiktu svētīts Dieva vārds. Vai gan šī perspektīva nav jebkādu pūļu, uzupurēšanās un gaidu vērta? Lūk, kādai nozīmei mūsu dzīvē būtu jābūt ’sapratnei’ par Valstību!
Kā tu atbildētu?
◻ Kas ir Dieva Valstība?
◻ Kāpēc vairākums Jēzus klausītāju nesaprata Valstību?
◻ Kā sapratne par Valstību reizē dod svētības un liek uzņemties atbildību?
◻ Kas parāda, vai mēs esam sapratuši Valstību, ja runa ir par sludināšanu?
◻ Kā mūsu uzvedība liecina par to, ka mēs esam sapratuši doto padomu?
[Attēli 17. lpp.]
Jēzus mācekļi ’saprata’ Valstību un nesa labus augļus