Patiesība par eņģeļiem

Iepazīstoties ar kādu cilvēku, mēs parasti uzzinām kaut ko arī par šī cilvēka ģimeni. Tāpat notiek, kad iepazīstamies ar Dievu Jehovu. Ir jāuzzina daudz kas vairāk, nekā tikai viņa personvārds. Mums jāiegūst zināšanas arī par viņa ”ģimeni”, kas atrodas debesīs. (Salīdzināt Efeziešiem 3:14, 15, NW.) Bībelē eņģeļi ir nosaukti par Dieva ’dēliem’. (Ījaba 1:6.) Pārdomājot viņu svarīgo lomu, uz kuru ir norādīts Bībelē, mums būtu jāvēlas uzzināt vairāk par viņiem, lai mēs saprastu, kāds ar Dieva nodomu saistīts uzdevums viņiem ir uzticēts.

VEIDOJAS jauna subkultūra. Daudzi cilvēki apgalvo, ka ticot eņģeļiem; arvien lielāks skaits cilvēku stāsta, ka eņģeļi zināmā mērā ir ietekmējuši viņu dzīvi. Kad 500 amerikāņiem uzdeva jautājumu, vai viņi kaut reizi savā dzīvē esot izjutuši eņģeļa klātbūtni, gandrīz trešdaļa atbildēja apstiprinoši. Arī neparasti daudz jaunu cilvēku paziņo, ka ticot eņģeļiem, — ņemot vērā kādas Amerikas Savienotajās Valstīs veiktas aptaujas rezultātus, debesu būtnēm tic 76 procenti aptaujāto jauniešu. Ir redzams, ka cilvēkus interesē eņģeļi. Vai šie plaši izplatītie uzskati par eņģeļiem atbilst Bībeles patiesībai?

Sātana ietekmes nenovērtēšana

Runājot par eņģeļiem, mēs nedrīkstam aizmirst ļaunos eņģeļus — debesu būtnes, kas, kā teikts Bībelē, sacēlās pret Dievu. Galvenais viņu vidū ir Sātans. Populārā grāmatā Ask Your Angels (Pajautā saviem eņģeļiem) ir izteikta doma, ka Sātans ir tikai ”viens no Dieva izpausmes veidiem”, kas palīdz cilvēkiem stiprināt savus ”garīgos muskuļus”, kad viņi pastāvīgi pārvar kārdinājumus. Lai gan Sātanam ir ”labi nodomi”, saka grāmatas autori, gadsimtiem ilgi viņš kļūdaini ir identificēts ar ļaunumu. Autori piebilst, ka Sātans un Jēzus, ”kaut arī tieši nepapildina viens otru, tomēr atrodas vienā pusē, viņi ir viena veseluma svarīgas daļas”. Šie ir pārsteidzoši apgalvojumi, taču kas ir teikts Bībelē?

Bībelē ir nepārprotami pateikts, ka Sātans ir nevis ”viens no Dieva izpausmes veidiem”, bet Dieva ienaidnieks. (Lūkas 10:18, 19; Romiešiem 16:20.) Viņš apstrīd Jehovas tiesības uz augstāko varu, un viņa nodomi, kas saistīti ar cilvēkiem, nepavisam nav ”labi”. Viņš nežēlīgi izlej savas dusmas pār Dieva kalpotājiem šeit — uz Zemes. Viņš tos apsūdz Dieva priekšā dienām un naktīm!a (Atklāsmes 12:10, 12, 15—17.) Sātana mērķis ir pakļaut savai ietekmei Dieva kalpus, vienalga, kādiem līdzekļiem. Gadījums, kad viņš cietsirdīgi vajāja taisnīgo vīru Ījabu, atklāti parāda Sātana bezjūtīgo attieksmi pret cilvēku ciešanām. (Ījaba 1:13—19; 2:7, 8.)

Sātans un Jēzus nekādā gadījumā neatrodas ”vienā pusē”, viņi ir absolūti ienaidnieki. Bez šaubām, tas bija Sātans, kas pamudināja Hērodu organizēt zīdaiņu masveida slepkavošanu, un viņš tā rīkojās, cenzdamies nogalināt mazo bērnu Jēzu! (Mateja 2:16—18.) Sātans nerimās un turpināja uzbrukt Jēzum līdz pat tā nāvei. (Lūkas 4:1—13; Jāņa 13:27.) Tātad Jēzus un Sātans nebūt nav ”viena veseluma svarīgas daļas”, viņi ir pilnīgi pretstati. Bībeles pravietojums norāda, ka starp viņiem valda nenovēršams ienaids. (1. Mozus 3:15.) Tieši tāpēc augšā celtais Jēzus Dieva noteiktajā laikā iznīcinās Sātanu. (Atklāsmes 1:18; 20:1, 10.)

Pie kā vērsties lūgšanās?

Daži eņģeļu piekritēju kustības aizstāvji iesaka meditāciju un citus paņēmienus kā veidus, lai sazinātos ar eņģeļiem. ”Patiesi lūgumi nonākt saskarē ar kādu no dievišķās ģimenes locekļiem nepaliks nesadzirdēti,” mēs lasām kādā grāmatā. ”Lūdziet un jūs saņemsit atbildi.” Grāmata rekomendē griezties pēc padomiem pie tādiem eņģeļiem kā Mihaēls, Gabriēls, Uriēls un Rafaēls.b

Turpretī Jēzus savus sekotājus mācīja lūgt nevis eņģeļus, bet Dievu. (Mateja 6:9, 10.) Pāvils rakstīja līdzīgi: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6.) Tāpēc kristieši griežas lūgšanās vienīgi pie Jehovas, un viņi to dara Jēzus Kristus vārdā.c (Jāņa 14:6, 13, 14.)

Vai eņģeļiem nav savas reliģijas?

Saskaņā ar Eņģeļu novērošanas tīkla vadītājas Ailīnas Eliasas Frīmenas teikto, ”eņģeļi ir pārāki par jebkuru reliģiju, jebkuru filozofiju, jebkuru ticības apliecinājumu. Eņģeļiem būtībā nav tā, kas mūsu izpratnē ir reliģija.”

Taču Bībelē ir skaidri uzrakstīts, ka uzticīgajiem eņģeļiem ir sava reliģija: viņi kalpo patiesajam Dievam Jehovam, kas nepacieš pilnīgi nekādu citu dievu sāncensību. (5. Mozus 5:6, 7; Atklāsmes 7:11.) Viens no šādiem eņģeļiem apustulim Jānim par sevi teica, ka viņš esot ”tāds pats kalps” kā tie, kas ievēro Dieva pavēles. (Atklāsmes 19:10.) Nekur Bībelē mēs nevaram izlasīt, ka uzticīgie eņģeļi atbalstītu kādu citu pielūgsmes formu. Viņi ir pilnīgi uzticami Jehovam. (2. Mozus 20:4, 5.)

”Melu tēvs”

Daudzas tā saucamās satikšanās ar eņģeļiem ir sazināšanās ar mirušajiem. ”Man bija tāda sajūta, it kā mans tēvocis būtu atradis veidu, kā man paziņot, ka viņš beidzot ir laimīgs,” teica kāda sieviete, vārdā Elīsa, kad viņa bija saņēmusi, kā viņa pati domāja, zīmi. Terija ar līdzīgām izjūtām atceras mīļu draugu, kas ir miris. ”Nedēļu pēc bērēm,” stāsta Terija, ”viņš atnāca pie manis, kā man pašai likās, sapnī. Viņš man teica, lai es nesērojot par viņa aiziešanu, jo viņš esot laimīgs un atrodoties tur, kur valda miers.”

Turpretī Bībelē ir teikts, ka nomirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5.) Mēs lasām arī tādus vārdus: kad cilvēki mirst, ”tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā”. (Psalms 146:4.) Taču Sātans ir ”melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Viņš izdomāja melus, ka cilvēka dvēsele turpina dzīvot pēc nāves. (Salīdzināt Ecēhiēla 18:4.) Mūsdienās daudzi cilvēki tic šiem meliem, un tādā veidā Sātans īsteno savu nodomu, jo uzskats, ka eksistē pēcnāves dzīve, padara nevajadzīgu ticību augšāmcelšanai — kristietības pamatmācībai. (Jāņa 5:28, 29.) Tātad griezties pie mirušajiem un šķietami saņemt no viņiem vēstis ir vēl viena eņģeļu piekritēju kustības iezīme, ko neatzīst Dievs.

Tuvošanās eņģeļiem vai dēmoniem?

Daudzas eņģeļu piekritēju kustībai raksturīgas darbības ir netieši saistītas ar okultismu. Padomā par gadījumu ar Mārsiā. ”Laika posmā no 1986. gada septembra līdz decembrim,” viņa saka, ”es sāku saņemt ”pārdabiskas” vēstis. Es redzēju parādības un neticamus sapņus no ”iepriekšējās dzīves”. Es sazinājos ar draugiem, kas bija miruši, bija arī daudzi citi pārcilvēciski pārdzīvojumi — tā es uzzināju par cilvēkiem, kurus tikko biju satikusi. Turklāt es varēju automātiski pierakstīt informāciju, kas man tika diktēta, un nodot vēstis, ko saņēmu no mirušo dvēselēm. Tie, ko es nekad nebiju satikusi viņu zemes dzīves laikā, ar manu starpniecību sūtīja ziņas citiem.”

Zīlēšana ir vispārpieņemts veids, kā ”sazināties” ar eņģeļiem. Kādā izdevumā lasītāji atklāti tiek mudināti izmantot maģiskos akmeņus, zīlējamās kārtis, ”Idzin” monētas, nodarboties ar hiromantiju un astroloģiju. ”Ļaujies, lai tavs iekšējais cilvēks tevi vadītu pie pareizā orākula,” raksta autori, ”un tici, ka tevi tur sagaidīs eņģelis.”

Taču, ņemot vērā Bībelē pierakstīto, lai arī kas ’tevi tur sagaidītu’, tas nekādā ziņā nebūs viens no Dieva eņģeļiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs neieredz zīlēšanu, un viņa patiesajiem kalpotājiem gan uz Zemes, gan debesīs nav nekā kopīga ar to. Izraēlā zīlēšana bija liels noziegums! ”Visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs,” bija rakstīts bauslībā. (5. Mozus 13:2—6; 18:10—12.)

’Gaismas eņģelis’

Mums nebūtu jābrīnās par to, ka Velns var padarīt zīlēšanu par kaut ko pievilcīgu, lai mums liktos, ka tā mums nāk par labu vai arī ir saistīta ar eņģeļiem. Bībelē ir teikts, ka Sātans ”izliekas par gaismas eņģeli”. (2. Korintiešiem 11:14.) Viņš pat var izdomāt brīnumainas zīmes un pēcāk parūpēties, lai tās piepildītos, — tā viņš maldina novērotājus, tos vedinot uz domām, ka zīmes ir bijušas no Dieva. (Salīdzināt Mateja 7:21—23; 2. Tesaloniķiešiem 2:9—12.) Vienalga, vai Sātana darbi liekas gluži nevainīgi vai arī slikti, viņš tos veic ar vienu no diviem mērķiem: vērst cilvēkus pret Jehovu vai arī vienkārši padarīt aklus viņu prātus, lai viņiem ”nespīd Kristus godības evanģelija gaišums”. (2. Korintiešiem 4:3, 4.) Beidzamā krāpšanas metode bieži vien ir izrādījusies visefektīvākā.

Padomā par gadījumu, kas pirmajā gadsimtā notika ar kādu jaunu verdzeni. Bībeles aprakstā mēs lasām, ka zīlēdama viņa sagādāja saviem kungiem lielu peļņu. Daudz dienu viņa sekoja mācekļiem, sacīdama: ”Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu.” Viņas vārdi bija patiesi. Taču, lasot šo aprakstu, mēs uzzinām, ka viņu savā varā turēja nevis eņģelis, bet gan ”zīlētājas gars” — dēmons. Beigu beigās Pāvils, ”pagriezies atpakaļ, sacīja garam: ”Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no tās.” Un tas izgāja tanī pašā brīdī.” (Apustuļu darbi 16:16—18.)

Kāpēc Pāvils izdzina šo garu? Gars taču nesa daudz peļņas dēmona apsēstās meitenes kungiem. Ar pārdabisku spēku palīdzību jaunā verdzene, iespējams, bija pateikusi zemkopjiem, kad stādīt, jaunavām — kad precēties, zelta meklētājiem — kur atrodams zelts. Šis gars pat pamudināja meiteni pateikt dažus vārdus par patiesību, ar tiem atklāti slavējot mācekļus!

Un tomēr tas bija ”zīlētājas gars” — dēmons. Tā kā šis gars bija dēmons, tam nebija tiesību runāt par Jehovu un glābšanas pasākumiem, ko viņš veiks. Gars meiteni pamudināja izteikt cildinājuma vārdus, iespējams, tāpēc, lai apstiprinātu jaunās verdzenes pareģojumus, un šie vārdi novērsa klātesošo uzmanību no Kristus patiesajiem sekotājiem. Pāvilam tiešām bija pamatots iemesls brīdināt korintiešus: ”Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki.” (1. Korintiešiem 10:21.) Mūs nebūt nepārsteidz to pirmā gadsimta kristiešu rīcība, kuri iznīcināja visas savas grāmatas par zīlēšanu. (Apustuļu darbi 19:19.)

Eņģelis, kas lido debesu vidū

Bībele atklāti paziņo, ka daudzas darbības, kas ir raksturīgas plaši izplatītajai eņģeļu piekritēju kustībai, ir cieši saistītas ar Dieva Pretinieka, Sātana Velna, interesēm, un mēs paši par to pārliecinājāmies. Vai tas nozīmētu, ka svētie eņģeļi nekādā ziņā nav iesaistīti tajā, ko veic cilvēki? Tieši pretēji — viņi tagad uz Zemes veic varenu darbu. Kas tas ir par darbu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāuzzina, kas ir teikts Bībelē, Atklāsmes grāmatā. Šajā grāmatā eņģeļi ir pieminēti daudz biežāk nekā jebkurā citā Bībeles grāmatā.

Atklāsmes 14:6, 7 mēs lasām par pravietisku parādību, ko redzēja apustulis Jānis: ”Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām; viņš sauca stiprā balsī: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis debesi un zemi, jūŗu un ūdens avotus.””

Šī Rakstu vieta uzsver, kāds mūsu dienās ir eņģeļu galvenais darbs. Viņiem ir priekšrocība pildīt ļoti svarīgu uzdevumu — paziņot labo vēsti par Dieva Valstību. Domādams par šo darbu, Jēzus saviem sekotājiem apsolīja: ”Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18—20.) Kādā ziņā Jēzus ir pie saviem sekotājiem jeb kopā ar tiem? Jēzus tiem sūta palīgā eņģeļus, lai būtu iespējams paveikt šo grandiozo darbu — tas ir viens no veidiem, kā viņš atbalsta savus mācekļus.

Jehovas liecinieki katru gadu veltī vairāk nekā miljardu stundu, sludinādami citiem labo vēsti par Dieva Valstību. Izpildot šo darbu, viņi skaidri redz, kā eņģeļi viņus vada. Sludināšanā no durvīm pie durvīm liecinieki bieži vien satiek tādus cilvēkus, kas pirms viņu ierašanās bija lūguši Dievu, lai kāds tiem palīdzētu saprast Dieva nodomus. Eņģeļu vadībā un ar pašu liecinieku uzņēmību ir sasniegts daudz — katru gadu simtiem tūkstošu cilvēku iegūst zināšanas par Jehovu!

Vai tu ieklausies tajā, ko saka debesu vidū lidojošais eņģelis? Kāpēc gan neparunāt vairāk par šo eņģeļa paziņoto vēsti tad, kad Jehovas liecinieki piezvanīs pie tavām durvīm?

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 8. lpp.]

KAS IR EŅĢEĻI?

PRETĒJI daudzu cilvēku uzskatam, eņģeļi nav mirušo cilvēku dvēseles. Bībelē nepārprotami ir teikts, ka nomirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5.) Kā tad ir radušies eņģeļi? Bībele paskaidro, ka Dievs tos radīja katru atsevišķi, pirms viņš bija izveidojis Zemi. (Ījaba 38:4—7.) Dieva debesu ģimenē varētu būt simtiem miljonu eņģeļu, iespējams, pat miljardi vai vēl vairāk! Daļa eņģeļu pievienojās Sātanam, kad tas sacēlās pret Dievu. (Daniēla 7:10; Atklāsmes 5:11; 12:7—9.)

Tā kā Jehova ir kārtības Dievs, mūs nebūt nepārsteidz tas, ka viņa lielā eņģeļu ģimene ir organizēta. (1. Korintiešiem 14:33.)

• Visizcilākais eņģelis, kam ir vislielākais spēks un vara, ir erceņģelis Jēzus Kristus, kas tiek saukts arī par Mihaēlu jeb Miķeli. (1. Tesaloniķiešiem 4:16; Jūdas 9.) Viņa pakļautībā ir serafi, ķerubi un eņģeļi.

• Serafi kalpo pie Dieva troņa. Viņu pienākums acīmredzot ir paziņot, ka Dievs ir svēts, kā arī uzturēt Dieva tautu tīru. (Jesajas 6:1—3, 6, 7.)

• Arī ķerubi ir redzami Jehovas tuvumā. Viņi ir Dieva troņa nesēji vai pavadoņi un cildina Jehovas varenību. (Psalms 80:2; 99:1; Ecēhiēla 10:1, 2.)

• Eņģeļi (nozīmē ’vēstneši’) ir Jehovas pārstāvji. Viņi izpilda Dieva gribu, vienalga, vai tas nozīmē atbrīvot Dieva tautu vai arī iznīcināt ļaunos cilvēkus. (1. Mozus 19:1—26.)

[Attēli 7. lpp.]

Vai tu ieklausies tajā, ko saka debesu vidū lidojošais eņģelis?