Kristieši liecina par Dieva augstāko varu
”Lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. PĒTERA 2:9)
1. Kāda iespaidīga liecība par Jehovu tika dota pirmskristiešu laikos?
PIRMSKRISTIEŠU laikos daudzi cilvēki drosmīgi apliecināja, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs. (Ebrējiem 11:4—12:1.) Viņiem bija stipra ticība, viņi bezbailīgi pakļāvās Jehovas likumiem un atteicās piekāpties tajā, kas saistīts ar pielūgsmi. Viņi iespaidīgi liecināja par Jehovas visaugstāko varu. (Psalms 18:22—24; 47:2, 3.)
2. a) Kas ir izcilākais Jehovas liecinieks? b) Kas kļuva par Jehovas liecinieku Izraēla tautas vietā? Kā mēs to zinām?
2 Pēdējais un pats ievērojamākais pirmskristiešu laika liecinieks bija Jānis Kristītājs. (Mateja 11:11.) Viņam bija priekšrocība paziņot par Izredzētā nākšanu, un viņš darīja cilvēkiem zināmu, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. (Jāņa 1:29—34.) Jēzus ir izcilākais Jehovas liecinieks, ”uzticīgais un patiesīgais liecinieks”. (Atklāsmes 3:14.) Tā kā miesīgais Izraēls atraidīja Jēzu, Jehova atteicās no šīs tautas un iecēla par savu liecinieku jaunu tautu — garīgo Dieva Izraēlu. (Jesajas 42:8—12; Jāņa 1:11, 12; Galatiešiem 6:16.) Pēteris citēja pravietojumu par Izraēlu un parādīja, ka tas attiecas uz ”Dieva Israēlu”, kristiešu draudzi: ”Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9; 2. Mozus 19:5, 6; Jesajas 43:21; 60:2.)
3. Kāds ir Dieva Izraēla un ’lielā pulka’ galvenais pienākums?
3 Pētera teiktais atklāj, ka Dieva Izraēla galvenais pienākums ir atklāti paust Jehovas diženumu. Mūsdienās šai garīgajai tautai ir pievienojies ”liels pulks” liecinieku, kas arī atklāti cildina Dievu. Viņi sauc skaļā balsī, lai ikviens varētu sadzirdēt: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atklāsmes 7:9, 10; Jesajas 60:8—10.) Kā Dieva Izraēls un tā biedri var liecināt? Ar savu ticību un paklausību.
Viltus liecinieki
4. Kāpēc ebreji Jēzus laikā bija viltus liecinieki?
4 Ticība un paklausība ietver sevī Dieva noteikto principu ievērošanu. Tā rīkoties ir svarīgi — to var redzēt no vārdiem, ko Jēzus teica par sava laika jūdu reliģiskajiem vadītājiem. Viņi ’sēdēja uz Mozus krēsla’ un mācīja bauslību. Viņi pat izsūtīja misionārus, lai pievērstu ticībai neticīgos. Tomēr Jēzus viņiem sacīja: ”Jūs pārstaigājat jūŗu un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, kā jūs paši esat.” Šie reliģiskie vadītāji bija viltus liecinieki — viņi bija uzpūtīgi un liekulīgi, un viņiem nebija mīlestības. (Mateja 23:1—12, 15.) Reiz Jēzus sacīja dažiem ebrejiem: ”Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” Kāpēc viņš teica kaut ko tādu cilvēkiem, kas piederēja pie Dieva izredzētās tautas? Tāpēc, ka viņi nepievērsa uzmanību visizcilākā Jehovas liecinieka vārdiem. (Jāņa 8:41, 44, 47.)
5. Kā mēs zinām, ka kristīgā pasaule ir devusi nepatiesu liecību par Dievu?
5 Nākamajos gadsimtos daudzi miljoni cilvēku kristīgajā pasaulē apgalvoja, ka viņi ir Jēzus mācekļi. Bet viņi nepildīja Dieva gribu un tāpēc neieguva Jēzus atzinību. (Mateja 7:21—23; 1. Korintiešiem 13:1—3.) Kristīgā pasaule izsūtīja misionārus, un nav šaubu, ka daudzi no viņiem bija neliekuļoti. Taču viņi mācīja cilvēkus pielūgt trīsvienīgu dievu, kas dedzina grēciniekus elles ugunī, un vairākums to, kurus viņi ir pievērsuši savai ticībai, gandrīz ne ar ko nepierāda, ka būtu kļuvuši par kristiešiem. Piemēram, Āfrikas valsts Ruanda bija ražens katoļu misionāru darba lauks. Tomēr Ruandas katoļi dedzīgi iesaistījās etniskajos nemieros, kas nesen notika šajā zemē. Misionāru darba augļi tur rāda, ka kristīgā pasaule nav devusi patiesu kristīgu liecību. (Mateja 7:15—20.)
Dzīve pēc Dieva principiem
6. Kāda uzvedība ir ļoti nozīmīga liecības daļa?
6 Cilvēki, kas uzdodas par kristiešiem, bet rīkojas nepareizi, apkauno ’patiesības ceļu’. (2. Pētera 2:2.) Patiess kristietis dzīvo saskaņā ar Dieva noteiktajiem principiem. Viņš nezog, nemelo, nekrāpj un nerīkojas netikumīgi. (Romiešiem 2:22.) Viņš nekādā gadījumā nenogalina savu tuvāko. Vīri kristieši ar mīlestību uzņemas vadību ģimenē. Sievas ar cieņu atbalsta šo vadību. Vecāki māca bērnus, tos sagatavodami par apzinīgiem pieaugušiem kristiešiem. (Efeziešiem 5:21—6:4.) Tiesa, mēs visi esam nepilnīgi un kļūdāmies. Bet īsts kristietis ciena Bībelē dotās normas un no sirds cenšas tās ievērot. To pamana citi, un tā ir laba liecība. Dažreiz cilvēki, kas agrāk pretojās patiesībai, vēroja kristiešu labo uzvedību un tika ”iegūti”. (1. Pētera 2:12, 15; 3:1.)
7. Cik svarīgi ir tas, ka kristieši mīl cits citu?
7 Jēzus norādīja uz kaut ko ļoti svarīgu kristiešu uzvedībā, teikdams: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Sātana pasauli raksturo ’netiklība, mantkārība, ļaunprātība, skaudība, slepkavības, ķildas, viltība, ļaundabība’, cilvēki ir ”kļuvuši par mēlnešiem un neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem un varmākām, augstprāšiem, balamutēm, ļaunumu izgudrotājiem, vecāku nicinātājiem”. (Romiešiem 1:29, 30.) Valdot tādiem apstākļiem, organizācija, ko visā pasaulē raksturotu mīlestība, būtu varens Dieva gara darbības pierādījums — iespaidīga liecība. Jehovas liecinieki ir tāda organizācija. (1. Pētera 2:17.)
Liecinieki studē Bībeli
8., 9. a) Kā psalmu dziesminieku stiprināja Dieva bauslības lasīšana un pārdomas par to? b) Kā Bībeles studēšana un pārdomas par izlasīto mūs stiprina, lai mēs arī turpmāk liecinātu?
8 Lai kristietis spētu labi liecināt, viņam jāzina un jāmīl Jehovas taisnīgie principi un patiešām jāienīst sabojātā pasaule. (Psalms 97:10.) Pasaule neatlaidīgi veicina tai raksturīgo domāšanas veidu, un tās garam var būt grūti pretoties. (Efeziešiem 2:1—3; 1. Jāņa 2:15, 16.) Kāda palīdzība mums ir pieejama, lai paturētu pareizu prāta ievirzi? Var palīdzēt regulāras un saturīgas Bībeles studijas. Daudzas reizes 119. psalma sarakstītājs atkārtoja, kā viņš mīl Jehovas bauslību. Viņš to lasīja un pārdomāja pastāvīgi, ”ik dienas”. (Psalms 119:92, 93, 97—105.) Tāpēc viņš varēja rakstīt: ”Es ienīstu melus, tie man ir negantība, bet es mīlu Tavus baušļus.” Šī dziļā mīlestība viņam lika rīkoties. Viņš sacīja: ”Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavas taisnības taisnajiem noteikumiem.” (Psalms 119:163, 164.)
9 Regulāra Dieva Rakstu studēšana un pārdomas par tiem līdzīgi ietekmēs mūs, rosinot ’teikt Dievu’ — runāt par Jehovu — bieži, pat ”septiņreiz dienā”. (Romiešiem 10:10.) Pirmā psalma sarakstītājs teica, ka cilvēks, kas regulāri pārdomā Jehovas vārdus, ”ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Psalms 1:3.) Arī apustulis Pāvils parādīja Dieva Rakstu spēku: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17.)
10. Ko noteikti var teikt par Jehovas tautu šajās pēdējās dienās?
10 Patieso kalpotāju skaita straujais pieaugums 20. gadsimtā norāda uz Jehovas svētību. Tie, kas mūsdienās liecina par Dieva augstāko varu, kopumā ir veidojuši savā sirdī mīlestību pret Jehovas likumiem — par to nav nekādu šaubu. Tāpat kā psalmu dziesminieks, viņi jūt pamudinājumu paklausīt Jehovas likumiem un ”dienām un naktīm” uzticīgi paust viņa diženumu. (Atklāsmes 7:15.)
Jehovas varenie darbi
11., 12. Kas tika panākts ar brīnumiem, kurus darīja Jēzus un viņa sekotāji?
11 Pirmajā gadsimtā uzticīgie liecinieki kristieši svētā gara spēkā varēja darīt brīnumus, kuri pārliecinoši pierādīja, ka viņu liecība ir patiesa. Kad Jānis Kristītājs atradās cietumā, viņš sūtīja mācekļus jautāt Jēzum: ”Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Jēzus neatbildēja tieši. Viņš teica: ”Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.” (Mateja 11:3—6.) Šie varenie darbi liecināja Jānim, ka Jēzus tik tiešām ir ”tas, kam jānāk”. (Apustuļu darbi 2:22.)
12 Arī daži no Jēzus sekotājiem dziedināja slimos un pat piecēla mirušos. (Apustuļu darbi 5:15, 16; 20:9—12.) Šos brīnumus varēja pielīdzināt paša Dieva liecībai viņu labā. (Ebrējiem 2:4.) Tāpat šie darbi ļāva saskatīt Jehovas visvareno spēku. Lūk, piemērs: ir taisnība, ka Sātans, ”pasaules valdnieks”, spēj nonāvēt. (Jāņa 14:30; Ebrējiem 2:14.) Taču tikai Jehovas spēks bija tas, ar kura palīdzību Pēteris varēja piecelt no nāves uzticīgo sievieti Stirnu, jo vienīgi Jehova var atjaunot dzīvību. (Psalms 16:10; 36:10; Apustuļu darbi 2:25—27; 9:36—43.)
13. a) Kā Bībelē aprakstītie brīnumi joprojām liecina par Jehovas spēku? b) Kā pravietojumu piepildīšanās sniedz izšķirīgu pierādījumu, ka Jehova ir Dievs?
13 Mūsdienās šādi brīnumaini darbi vairs netiek veikti. To mērķis ir sasniegts. (1. Korintiešiem 13:8.) Tomēr Bībelē mums joprojām ir šo darbu apraksts, ko ir apstiprinājuši daudzi aculiecinieki. Kad kristieši mūsdienās pievērš cilvēku uzmanību šiem vēsturiskajiem ziņojumiem, tajos minētie darbi vēl aizvien iespaidīgi liecina par Jehovas spēku. (1. Korintiešiem 15:3—6.) Turklāt Jesajas laikā Jehova paziņoja: precīzi pravietojumi ir izcils pierādījums, ka viņš ir patiesais Dievs. (Jesajas 46:8—11.) Pašlaik piepildās daudzi Dieva iedvesmoti Bībeles pravietojumi, un liela daļa no tiem ir saistīti ar kristiešu draudzi. (Jesajas 60:8—10; Daniēla 12:6—12; Maleahija 3:17, 18; Mateja 24:9; Atklāsmes 11:1—13.) Šo pravietojumu piepildīšanās nepārprotami norāda, ka mēs dzīvojam ’pēdējās dienās’, kā arī pierāda to, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs. (2. Timotejam 3:1.)
14. Kā Jehovas liecinieku mūsdienu vēsture iespaidīgi liecina, ka Jehova ir Suverēnais Kungs?
14 Visbeidzot, Jehova joprojām dara daudz ievērojama un brīnumaina savas tautas labā. Jehovas gars ļauj aizvien labāk izprast Bībeles patiesību. (Psalms 86:10; Atklāsmes 4:5, 6.) Iespaidīgais Dieva tautas pieaugums visur pasaulē, par ko tiek ziņots, pierāda, ka Jehova ’to pasteidzina savā laikā’. (Jesajas 60:22, LB-26.) Kad vienā zemē pēc otras pēdējo dienu gaitā uzliesmo nikna vajāšana, Jehovas tauta var būt drosmīga un izturīga svētā gara stiprinošā atbalsta dēļ. (Psalms 18:2, 3, 18, 19; 2. Korintiešiem 1:8—10.) Patiešām, Jehovas liecinieku mūsdienu vēsture pati par sevi ir spēcīga liecība, ka Jehova ir Suverēnais Kungs. (Cakarijas 4:6.)
Jāsludina labā vēsts
15. Cik plaši bija jāsludina kristiešu draudzei?
15 Jehova bija iecēlis Izraēlu par savu liecinieku, kas sludina tautām. (Jesajas 43:10.) Taču tikai nedaudzi izraēlieši saņēma Dieva uzdevumu iet un sludināt neizraēliešiem, un parasti viņiem bija jāsludina tādēļ, lai darītu zināmus Jehovas spriedumus. (Jeremijas 1:5; Jonas 1:1, 2.) Pravietojumi Ebreju rakstos tomēr atklāja, ka pienāktu laiks, kad Jehova pievērstu lielu uzmanību tautām, — un viņš to izdarīja ar garīgā Dieva Izraēla starpniecību. (Jesajas 2:2—4; 62:2.) Pirms pacelšanās debesīs Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem: ”Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19.) Jēzus galvenokārt bija veltījis uzmanību ”Israēla cilts pazudušajām avīm”, bet viņa sekotāji tika sūtīti pie ’visām tautām’ un ”līdz pašam pasaules galam”. (Mateja 15:24; Apustuļu darbi 1:8.) Kristiešu liecība bija jādzird visai cilvēcei.
16. Kādu uzdevumu izpildīja pirmā gadsimta kristiešu draudze un cik lielā mērā?
16 Pāvils, kā var redzēt, to labi saprata. Mūsu ēras 61. gadā viņš varēja teikt, ka labā vēsts ”visā pasaulē nes augļus un pastāvīgi aug”. Labā vēsts netika sludināta vienīgi kādai atsevišķai tautai vai atsevišķai sektai, piemēram, tai, kas iesaistījās ”kalpošanā eņģeļiem”. Nē, šī vēsts atklāti ’tika sludināta visai radībai apakš debesīm’. (Kolosiešiem 1:6, 23; 2:13, 14, 16—18.) Tātad pirmajā gadsimtā Dieva Izraēls izpildīja savu uzdevumu ’paust tā varenos darbus, kas viņus aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā’.
17. Kā Mateja 24:14 joprojām piepildās plašā mērogā?
17 Tomēr sludināšana pirmajā gadsimtā deva tikai nelielu ieskatu tajā, kas tiktu paveikts pēdējās dienās. Runādams īpaši par mūsu laiku, Jēzus teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14; Marka 13:10.) Vai šis pravietojums ir piepildījies? Jā, noteikti. Necili sākusies 1919. gadā, labās vēsts sludināšana tagad aptver vairāk nekā 230 valstis. Liecība ir dzirdama ledaini aukstajos ziemeļos un tveicīgajos tropos. Tā izskan lielu kontinentu malu malās, sludinātāji dodas uz tālām salām, lai to iedzīvotāji varētu saņemt liecību. Pat lieli nemieri — tādi kā karš Bosnijā un Hercegovinā — neaptur labās vēsts sludināšanu. Gluži kā pirmajā gadsimtā, labajai vēstij ir augļi ”visā pasaulē”. Tā atklāti ir pasludināta ”visai radībai apakš debesīm”. Kāds ir iznākums? Pirmkārt, ”no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām” ir sapulcināti atlikušie Dieva Izraēla locekļi. Otrkārt, ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām” pulcējas miljoniem cilvēku, kas veido ’lielo pulku’. (Atklāsmes 5:9; 7:9.) Mateja 24:14 joprojām piepildās plašā mērogā.
18. Kas tiek paveikts, visā pasaulē sludinot labo vēsti?
18 Labās vēsts sludināšana visā pasaulē ir viens no pierādījumiem, ka ir sākusies ķēniņa Jēzus klātbūtne. (Mateja 24:3, NW.) Turklāt tas ir galvenais paņēmiens, kā tiek pļauta ”pasaules druva”, jo sludinātāji pievērš cilvēku uzmanību vienīgajai patiesajai cilvēces cerībai — Jehovas Ķēniņvalstij. (Atklāsmes 14:15, 16.) Tā kā tikai patiesie kristieši sludina labo vēsti, šis svarīgais darbs palīdz viņus atšķirt no viltus kristiešiem. (Maleahija 3:18.) Tādā veidā ar sludināšanas palīdzību glābjas kā tie, kas sludina, tā arī tie, kas ņem vērā viņu pausto vēsti. (1. Timotejam 4:16.) Pats svarīgākais ir tas, ka labās vēsts sludināšana sagādā godu un slavu Dievam Jehovam — tam, kas ir pavēlējis sludināt, kas atbalsta tos, kuri sludina, un padara viņu darbu auglīgu. (2. Korintiešiem 4:7.)
19. Ar kādu apņemšanos visiem kristiešiem būtu labi uzsākt jauno kalpošanas gadu?
19 Nav pārsteidzoši, ka apustulis Pāvils juta pamudinājumu rakstīt: ”Vai man, ja es nesludinātu evanģeliju!” (1. Korintiešiem 9:16.) Mūsdienās kristieši domā tāpat. Ir izcila priekšrocība un liela atbildība būt ’Dieva darba biedriem’ un izstarot patiesības gaismu tumsas pārņemtajā pasaulē. (1. Korintiešiem 3:9; Jesajas 60:2, 3.) Darbs, kas necili sākās 1919. gadā, tagad ir ieguvis apbrīnojamu vērienu. Turpat pieci miljoni kristiešu liecina par Dieva augstāko varu un pavada vairāk nekā miljardu stundu gadā, stāstot citiem vēsti par glābšanu. Kāds prieks ir piedalīties šajā darbā, kas svētī Jehovas vārdu! Uzsākuši 1996. kalpošanas gadu, būsim apņēmības pilni nesamazināt centību. Gluži otrādi, vairāk nekā jebkad agrāk ņemsim vērā Pāvila vārdus, ko viņš sacīja Timotejam: ”Pasludini Dieva vārdus, uzstājies [”dari to ar neatliekamības apziņu”, NW].” (2. Timotejam 4:2.) Tā rīkodamies, mēs no visas sirds lūdzam, lai Jehova arī turpmāk svētī mūsu pūles.
Vai tu atceries?
◻ Kas Izraēla vietā kļuva par Jehovas ”liecinieku”, lai liecinātu tautām?
◻ Kā kristīga uzvedība palīdz liecināt?
◻ Kāpēc lieciniekiem kristiešiem ir ļoti svarīgi studēt Bībeli un izlasīto pārdomāt?
◻ Kā Jehovas liecinieku mūsdienu vēsture pierāda, ka Jehova ir patiesais Dievs?
◻ Kas tiek paveikts, sludinot labo vēsti?
[Attēli 15. lpp.]
Labās vēsts sludināšana nekādā ziņā nav ierobežota — patlaban šī vēsts tiek pausta ”visai radībai apakš debesīm”