”Svētā kalpošana ar saprātu”

”Nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums [”svētā kalpošana ar saprātu”, NW].” (ROMIEŠIEM 12:1)

1., 2. Kādā ziņā Bībeles principu apgūšana līdzinās jaunas valodas apgūšanai?

VAI tu kādreiz esi mēģinājis iemācīties kādu valodu? Ja tu esi to darījis, tad noteikti piekritīsi, ka tas nav viegli. Lai apgūtu valodu, nepietiek tikai iemācīties jaunus vārdus. Lai to labi varētu prast, ir jāapgūst arī gramatika. Tev jāizprot, kā vārdi savstarpēji saistās un kā tie kopā veido veselas domas.

² Līdzīgi ir tad, kad mēs studējam Dieva Rakstus. Nepietiek vienkārši iemācīties atsevišķas Rakstu vietas. Mums jāiemācās arī Bībeles ”gramatika”. Mums jāizprot, kā atsevišķi panti saistās kopā un kā tie atklāj principus, kurus var izmantot ikdienā. Tā mēs varēsim kļūt ’pilnīgi, sagatavoti katram labam darbam’. (2. Timotejam 3:17.)

3. Kas izmainījās kalpošanā Dievam mūsu ēras 33. gadā?

³ Kad spēkā bija Mozus likumu kodekss, uzticīgumu Dievam lielā mērā varēja parādīt, stingri ievērojot skaidri noteiktus likumus. Taču 33. gadā m.ē. Jehova likvidēja bauslību, ”pienaglodams [to] pie krusta”, pie kura tika nogalināts viņa Dēls. (Kolosiešiem 2:13, 14.) Dieva tautai vairs netika dots detalizēts uzskaitījums, kādi upuri būtu jānes un kādi noteikumi būtu jāievēro. Viņiem tika teikts: ’Nododiet sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums [”svētā kalpošana ar saprātu”, NW].’ (Romiešiem 12:1.) Jā, kristiešiem jāpūlas kalpot Dievam ar visu savu sirdi, dvēseli, prātu un spēku. (Marka 12:30; salīdzināt Psalms 110:3.) Bet ko nozīmē ”svētā kalpošana ar saprātu”?

4., 5. Ko nozīmē kalpot Jehovam ar saprātu?

⁴ Vārds ”saprāts” ir tulkots no grieķu vārda logikos, kas nozīmē ’racionāls’ vai ’saprātīgs’. Dieva kalpi tiek aicināti izmantot savu sirdsapziņu, kura ir mācīta saskaņā ar Bībeli. Pieņemot lēmumus, kristiešiem nevis jābalstās uz daudziem noteikumiem, bet rūpīgi jāapsver Bībeles principi. Viņiem ir jāsaprot Bībeles ”gramatika”, t.i., jāizprot dažādu principu saistība. Tāpēc viņi spēj saprātīgi pieņemt līdzsvarotus lēmumus.

⁵ Vai tas nozīmē, ka kristiešiem nav vispār nekādu likumu? Noteikti nē. Kristiešu grieķu rakstos nepārprotami ir aizliegts pielūgt elkus, dzīvot amorāli, slepkavot, melot, nodarboties ar spiritismu, nepareizi izmantot asinis un tāpat aizliegti citi grēki. (Apustuļu darbi 15:28, 29; 1. Korintiešiem 6:9, 10; Atklāsmes 21:8.) Tomēr, lai iemācītos un izmantotu Bībeles principus, mums jārīkojas daudz saprātīgāk par israēliešiem. Lai to iemācītos, ir vajadzīgs laiks un pūles — tieši tas pats, kas ir vajadzīgs jaunas valodas apguvei. Kā mēs varam attīstīt savu saprātu?

Attīstīt savu saprātu

6. Ko sevī ietver Bībeles pētīšana?

⁶ Pirmkārt, mums jābūt dedzīgiem Bībeles pētniekiem. Dieva iedvesmotie Raksti ir noderīgi ”mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā”. (2. Timotejam 3:16.) Mums nebūtu jādomā, ka atbildi uz kādu sarežģītu jautājumu atradīsim vienā Bībeles pantā. Visticamāk, mums būs jāapsver vairāki Bībeles panti, kas dotu skaidrību par kādu situāciju vai problēmu. Ir uzcītīgi jāpētī, lai uzzinātu Dieva domas konkrētā jautājumā. (Salamana Pamācības 2:3—5.) Tāpat mums ir nepieciešams prātīgums, jo cilvēks, ”kas prātīgs, ņemsies labus padomus”. (Salamana Pamācības 1:5, LB-26.) Saprātīgs cilvēks var nodalīt atsevišķus faktorus un pēc tam saskatīt to saistību. Līdzīgi ir ar mozaīku, kurā attēls jāizveido no atsevišķām daļām, — saprātīgs cilvēks saliek kopā gabaliņus, lai redzētu kopainu.

7. Kādā veidā vecāki var vispusīgi apsvērt Bībeles principus, kā pārmācīt?

⁷ Piemēram, padomā par vecāku pienākumiem. Salamana Pamācībās 13:24 ir teikts: tēvs, kas savu dēlu mīl, viņu ”jau agri pārmāca”. Ja mēs ņemtu vērā vienīgi šo pantu, tad to varētu nepareizi izmantot, lai attaisnotu bargus, nežēlīgus sodus. Bet Kolosiešiem 3:21 ir dots līdzsvarojošs brīdinājums: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” Vecāki, kas rīkojas saprātīgi un saskaņo šos principus, nepārmācīs savu bērnu nežēlīgi. Viņi pret saviem bērniem izturēsies ar sirsnību, sapratni un cieņu. (Efeziešiem 6:4.) Tādā veidā, apsvērdami visus attiecīgos faktorus, mēs varam attīstīt saprātu, kad pildām vecāku pienākumus vai domājam par kādu citu jautājumu, kas saistīts ar Bībeles principiem. Tā mēs varam izprast Bībeles principu ”gramatiku” un saprast Dieva nodomus un to, kā šos nodomus īstenot.

8. Kā mēs varam izvairīties no stingriem, dogmatiskiem uzskatiem par izklaidi?

⁸ Otrkārt, mēs varam attīstīt saprātu, nepārņemot stingrus, dogmatiskus uzskatus. Negrozāms viedoklis mums traucē rīkoties saprātīgi. Apskatīsim jautājumu par izklaidēšanos. Bībelē ir teikts: ”Visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (1. Jāņa 5:19.) Vai tas nozīmē, ka visas grāmatas, filmas vai televīzijas programmas, kas nāk no šīs pasaules, ir sabojātas un sātaniskas? Šāds viedoklis noteikti nebūtu saprātīgs. Protams, daži var izvēlēties vispār neskatīties televīziju, filmas un nelasīt pasaulīgo literatūru. Viņiem ir tiesības to darīt, un par to viņi nav jākritizē. Bet šiem cilvēkiem arī nebūtu jāmēģina citiem uzspiest tikpat stingra nostāja. Biedrība ir publicējusi rakstus, kuros ir izskatīti Bībeles principi, kas mums palīdzētu prātīgi izvēlēties, kā atpūsties un izklaidēties. Būtu augstākajā mērā nesaprātīgi neievērot šos principus un pakļaut sevi pasaules izklaidē izplatītās amorālās domāšanas, vardarbības un spiritisma ietekmei. Tiešām, lai saglabātu skaidru sirdsapziņu gan Dieva, gan cilvēku priekšā, mums gudri jāizvēlas izklaidēšanās veids, un to savukārt varēsim izdarīt, ja izmantosim saprātu un attiecināsim Bībeles principus uz dzīvi. (1. Korintiešiem 10:31—33.)

9. Kas ir domāts ar vārdiem ’visāda izmaņa’?

⁹ Daudzi no mūsdienu izklaidēšanās veidiem, bez šaubām, ir nepiemēroti kristiešiem.a Tāpēc mums jāmāca savai sirdij ’ienīst ļauno’, lai mēs nekļūtu līdzīgi dažiem cilvēkiem pirmajā gadsimtā, kas bija ’zaudējuši kauna jūtas’. (Psalms 97:10; Efeziešiem 4:17—19.) Lai pārdomātu šādus jautājumus, mums ir vajadzīga ’atziņa un visāda izmaņa’. (Filipiešiem 1:9.) Grieķu valodas vārds, kas ir tulkots kā izmaņa, nozīmē ’jutīga morāla uztvere’. Šis vārds var norādīt uz cilvēka fiziskajām maņām, piemēram, redzi. Kad runa ir par izklaidēšanos vai kādu citu jautājumu, kurā katram pašam jāpieņem lēmums, mūsu morālajai uztverei jābūt sakoncentrētai, lai mēs varētu redzēt ne tikai izteiktas atšķirības, ”melnas un baltas krāsas”, bet arī nianses. Tajā pašā laikā mums jāraugās, lai mēs, dzīvojot pēc Bībeles principiem, neieslīgtu galējībās un neuzstātu, ka visiem brāļiem jādara tāpat, kā darām mēs. (Filipiešiem 4:5 [”lēnība”, LB-65; ”saprātīgums”, NW].)

10. Ko mēs varam uzzināt par Jehovas personību no 15. psalma?

¹⁰ Treškārt, saprātu var attīstīt, aptverot Jehovas domu būtību un iedēstot to savā sirdī. Rakstos Jehova atklāj savu personību un normas. Piemēram, 15. psalmā mēs lasām par to, kādu cilvēku Jehova uzlūdz par viesi savā namā. Šāds cilvēks dara taisnību, glabā savā sirdī patiesību, tur solījumus un neiedzīvojas uz citu rēķina. Lasot šo psalmu, vaicā sev: ”Vai šīs īpašības raksturo mani? Vai Jehova mani ielūgtu viesos savā namā?” Mūsu uztveres spējas nostiprinās, kad mēs pielāgojamies Jehovas ceļiem un domām. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Ebrējiem 5:14.)

11. Kā farizeji ’atstāja novārtā taisnību un Dieva mīlestību’?

¹¹ Šajā ziņā farizeji ārkārtīgi smagi kļūdījās. Formāli farizeji zināja bauslību līdz sīkumiem, bet viņi nevarēja izprast tās ”gramatiku”. Viņi varēja noskaitīt milzum daudz dažādu bauslības prasību, taču nespēja aptvert, kāda Personība ir pats bauslības Autors. Jēzus farizejiem teica: ”Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību.” (Lūkas 11:42.) Ar saviem nelokāmajiem prātiem un cietajām sirdīm farizeji nespēja rīkoties saprātīgi. Viņu pretrunīgā domāšana atklājās, kad viņi kritizēja Jēzus mācekļus par to, ka tie sabatā bija plūkuši vārpas un ēduši graudus; taču vēlāk, tajā pašā dienā, kad farizeji kala plānus, kā noslepkavot Jēzu, viņi neizjuta ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus! (Mateja 12:1, 2, 14.)

12. Kā mēs varam vairāk līdzināties Jehovam kā Personai?

¹² Mēs vēlamies būt citādi nekā farizeji. Dieva Rakstu zināšanām jāpalīdz mums vairāk līdzināties Jehovam kā Personai. Kā mēs to varam darīt? Daži, izlasījuši kādu daļu no Bībeles vai no literatūras, kas pamatota uz Bībeli, pārdomā dažādus jautājumus, piemēram: ”Ko šī informācija man māca par Jehovu un viņa īpašībām? Kā es varu parādīt tādas īpašības, kādas ir Jehovam, attiecībās ar citiem?” Pārdomājot šādus jautājumus, mēs attīstām savu saprātu un gūstam spēku ’sekot Dievam’. (Efeziešiem 5:1.)

Dieva un Kristus, nevis cilvēku kalpi

13. Kādā ziņā farizeji rīkojās līdzīgi morāliem diktatoriem?

¹³ Vecākajiem jāļauj tiem cilvēkiem, kas ir viņu aprūpē, izmantot savu saprātu. Draudzes locekļi nav cilvēku kalpi. ”Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.” (Galatiešiem 1:10; Kolosiešiem 3:23, 24.) Farizeji rīkojās tieši pretēji: viņi gribēja, lai cilvēki uzskatītu, ka iegūt cilvēku atzinību ir svarīgāk nekā iegūt Dieva atzinību. (Mateja 23:2—7; Jāņa 12:42, 43.) Farizeji paši sevi iecēla par morāliem diktatoriem, kas izdomāja savus noteikumus un pēc tam par citiem sprieda pēc šiem noteikumiem. Tiem cilvēkiem, kas sekoja farizejiem, atslāba spēja lietot savu sirdsapziņu, kas mācīta saskaņā ar Bībeli, un būtībā viņi kļuva par cilvēku kalpiem.

14., 15. a) Kā vecākie var parādīt, ka viņi ir ganāmpulka biedri kalpošanā? b) Kā vecākajiem jārisina sirdsapziņas jautājumi?

¹⁴ Kristiešu vecākie mūsdienās zina, ka ganāmpulkam nav jāatbild pirmām kārtām viņu priekšā. Katram kristietim jānes sava paša nasta. (Romiešiem 14:4; 2. Korintiešiem 1:24; Galatiešiem 6:5.) Tā tam ir jābūt. Ja ganāmpulka locekļi būtu cilvēku kalpi, kas paklausītu tikai tāpēc, ka tiek novēroti, ko tad viņi darītu, kad šo cilvēku nebūtu klāt? Pāvilam bija pamats priecāties par filipiešiem: ”Jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.” Viņi patiesi bija nevis Pāvila, bet Kristus kalpi. (Filipiešiem 2:12.)

¹⁵ Tāpēc sirdsapziņas jautājumos vecākie nepieņem lēmumus to cilvēku vietā, par kuriem viņi rūpējas. Viņi paskaidro Bībeles principus konkrētajā jautājumā un tad ļauj, lai cilvēks pats izmanto saprātu, pieņemot lēmumu. Tas ir nopietns pienākums, kas jāpilda katram pašam.

16. Kāda jautājumu risināšanas kārtība pastāvēja Israēlā?

¹⁶ Padomā par to laiku, kad Jehova izmantoja soģus, lai vadītu Israēlu. Bībele mums stāsta: ”Tanī laikā vēl nebija ķēniņa Israēlā; ikviens darīja, kas šķita taisns viņa acīs.” (Soģu 21:25.) Tomēr Jehova deva savai tautai iespējas iegūt vadību. Katrā pilsētā bija vecākie vīrieši, kas varēja dot pārdomātus padomus, kad radās jautājumi un grūtības. Turklāt priesteri levīti pozitīvi ietekmēja tautu, mācot cilvēkiem Dieva likumus. Ja radās īpaši grūti jautājumi, tad augstais priesteris varēja griezties pie Dieva pēc palīdzības ar urīmu un tumīmu. Publikācijā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne)b ir teikts: ”Ja cilvēks izmantoja šos pasākumus, ieguva zināšanas par Dieva likumiem un atbilstoši rīkojās, tad viņa sirdsapziņai bija droša vadība. Ja viņš rīkotos atbilstoši tam, ”kas šķita taisns viņa acīs”, tad šādā gadījumā viņa rīcībai nebūtu sliktu seku. Jehova pieļāva, ka tauta parāda labprātīgu vai nelabprātīgu nostāju un rīcību.” (2. sējums, 162.—163. lpp.)

17. Kā vecākie var parādīt, ka viņi dod padomu pēc Dieva, nevis pēc savām normām?

¹⁷ Līdzīgi israēliešu tiesnešiem un priesteriem, draudzes vecākie pārdomāti palīdz grūtībās un sniedz vērtīgus padomus. Dažreiz viņi pat ’norāj, brīdina, paskubina visā pacietībā un visos mācību veidos’. (2. Timotejam 4:2.) Viņi to dara nevis pēc pašu, bet pēc Dieva normām. Cik ir iedarbīgi, kad vecākie rāda priekšzīmi un cenšas aizsniegt sirdis!

18. Kāpēc ir īpaši iedarbīgi, ja vecākie aizsniedz sirdis?

¹⁸ Sirds ir mūsu kristiešu darbības ”dzinējs”. Bībelē tāpēc teikts: ”No turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) Tie vecākie, kas aizsniedz sirdis, redzēs, ka draudzes locekļi jutīsies pamudināti darīt visu iespējamo kalpošanā Dievam. Tad draudzes locekļi paši parādīs iniciatīvu un viņi nebūs visu laiku kādam jāmudina. Jehova nevēlas piespiedu paklausību. Viņš gaida tādu paklausību, kas nāk no mīlestības pilnas sirds. Palīdzēdami ganāmpulka locekļiem attīstīt saprātu, vecākie var pamudināt uz šādu kalpošanu, kas nāk no sirds.

Attīstīt ’Kristus prātu’

19., 20. Kāpēc mums ir svarīgi attīstīt Kristus prātu?

¹⁹ Kā jau redzējām, nepietiek tikai zināt Dieva likumus. ”Apgaismo mani,” lūdzās psalmu dziesminieks, ”ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!” (Psalms 119:34.) Savos Rakstos Jehova ir atklājis, kāds ir ”Kristus prāts”. (1. Korintiešiem 2:16.) Kalpojot Jehovam ar saprātu, Jēzus mums rādīja nevainojamu priekšzīmi. Viņš izprata Dieva likumus un principus un nekļūdīgi rīkojās saskaņā ar tiem. Vairāk uzzinot par viņa dzīvi, mēs ’spēsim aptvert, kāds ir platums, gaŗums, augstums un dziļums, un izprast Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu’. (Efeziešiem 3:17—19.) Jā, tas, ko mēs iemācāmies no Bībeles par Jēzu, ir daudz pārāks par teorētiskām zināšanām; tā mēs iegūstam skaidru priekšstatu par to, kāds ir pats Jehova. (Jāņa 14:9, 10.)

²⁰ Tā, studējot Dieva Rakstus, mēs varam izprast Jehovas viedokli un pieņemt līdzsvarotus lēmumus. Lai to izdarītu, ir jāpacenšas. Mums aizrautīgi jāstudē Dieva Raksti, lai sāktu izjust Jehovas personību un viņa normas. Varētu teikt, ka mēs mācāmies jaunu ”gramatiku”. Tie, kas tā rīkosies, sekos Pāvila padomam ”nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir [viņu] garīgais dievkalpojums [”svētā kalpošana ar saprātu”, NW].” (Romiešiem 12:1.)

[Zemsvītras piezīmes]

Ko tu iemācījies?

◻ Kas 33. gadā m.ē. izmainījās kalpošanā Dievam?

◻ Kā mēs varam attīstīt savu saprātu?

◻ Kā vecākie var palīdzēt ganāmpulka locekļiem būt Dieva un Kristus kalpiem?

◻ Kāpēc mums jāattīsta ”Kristus prāts”?

[Attēls 27. lpp.]

Vecākie citiem palīdz rīkoties saprātīgi