Dievbijīga paklausība reliģiski sašķeltā ģimenē
”SĀPES ir daudz lielākas nekā no jebkāda sitiena. ..es jūtos tā, it kā būtu vienos sasitumos, taču neviens to nevar redzēt.” ”Dažreiz man gribas atmest visam ar roku. ..vai aiziet un nekad vairs nenākt atpakaļ.” ”Reizēm ir grūti saglabāt skaidru prātu.”
Šie emocionālie vārdi liecina par izmisumu un vientulību. Tos ir teikuši cilvēki, kam jācieš morālas pārestības — apvainojumi, draudi, pazemojoši lamu vārdi, ignorēšana — un pat fiziski pārinodarījumi no dzīvesbiedra vai ģimenes locekļiem. Kāpēc pret šiem cilvēkiem tik slikti izturas? Tikai tāpēc, ka viņiem ir citi reliģiskie uzskati. Šādos apstākļos dzīve reliģiski sašķeltā ģimenē Jehovas pielūgsmi padara par visīstāko cīņu. Tomēr daudzi kristieši, kam jādzīvo šādos apstākļos, sekmīgi parāda dievbijīgu paklausību.
Mēs varam būt priecīgi, ka šādu raižu un spriedzes nav visās reliģiski sašķeltās ģimenēs. Tomēr tādas pastāv. Vai tā ir arī tavā ģimenē? Ja ir, tad tev var būt grūti saglabāt cieņu pret dzīvesbiedru vai vecākiem. Kā tu vari sekmīgi parādīt dievbijīgu paklausību reliģiski sašķeltā ģimenē, ja tu esi sieva vai bērns, kam jādzīvo šādos apstākļos? Kā var palīdzēt citi? Kāds ir Dieva viedoklis šajā jautājumā?
Kāpēc ir tik grūti būt paklausīgam?
Pasaulē valdošā patmīlība un nepateicīgums kopā ar tavām nepilnīgajām tieksmēm pārvērš centienus izrādīt dievbijīgu paklausību par nepārtrauktu cīņu. Sātans to zina un dara visu, lai salauztu tavu garu. Viņš bieži vien izmanto ģimenes locekļus, kam ir tikai neliela izpratne vai vispār nav nekādas izpratnes par Dieva prasībām un kas neciena Dieva noteiktās normas. Tev ir augstākas garīgās un morālās vērtības, kas daudzreiz ievērojami atšķiras no tām, kādas ir taviem neticīgajiem ģimenes locekļiem. Tas nozīmē, ka jums ir pretēji uzskati par uzvedību un dzīves veidu. (1. Pētera 4:4.) Spiediens, kas vērsts uz to, lai tu atteiktos no kristiešu normām, var būt spēcīgs, jo tu paklausi pavēlei nepiedalīties ”neauglīgajos tumsības darbos”. (Efeziešiem 5:11.) Viņuprāt, lai ko tu darītu, nekas vairs nav pareizs. Un viss tikai tavas reliģijas dēļ. Kāda māte, kas bija nopūlējusies, rūpēdamās par slimajiem bērniem, lūdza vīram palīdzību, bet saņēma sarkastisku atbildi: ”Savai reliģijai tev atliek laika. Tev nav vajadzīga palīdzība.” Šādu izteikumu dēļ paklausīt ir vēl grūtāk.
Var būt arī reizes, kad tu esi citādās domās par kādu jautājumu, kas nav tiešā pretrunā ar Rakstiem. Taču tu apzinies, ka esi ģimenes loceklis un tāpēc tev ir savi pienākumi. ”Mani ļoti apbēdina domas par tēva izturēšanos pret mums, jo es saprotu, ka viņš jūtas vientuļš,” saka Konija. ”Man bieži sev jāatgādina, ka es nedrīkstu apvainoties par tēva pretestību. Man jāsaka sev, ka ir nopietns iemesls, kāpēc viņš vēršas pret mūsu nostāju vai to noraida. Sātans ir šīs sistēmas valdnieks.” Sūzana, kuras vīrs ir neticīgs, atzīst: ”Sākumā man šķita, ka es gribu aiziet no vīra, bet nu man vairs tā nešķiet. Es zināju, ka Sātans viņu izmanto, lai piekļūtu man.”
Varētu likties, ka Sātana centieni radīt tevī mazvērtības sajūtu ir gandrīz neatslābstoši. Var paiet garas dienas, kad tavs dzīvesbiedrs nesarunājas ar tevi. Dzīve var kļūt ļoti vientulīga. Šādi apstākļi iedragā pārliecību un pašcieņu un pārbauda tavu dievbijīgo paklausību. Arī bērni jūt emocionālo un fizisko spēku izsīkumu. Tā, kādā zemē trīs jauni Dieva kalpotāji uzticīgi apmeklēja kristiešu sapulces, lai gan vecāki iebilda pret to. Viena no viņiem, tagad pilnas slodzes kalpotāja, atzina: ”Reizēm mēs jutāmies iztukšoti un novārdzināti. Mēs nevarējām gulēt. Tas nospieda sirdi.”
Ko Dievs gaida no tevis?
Vissvarīgākā vienmēr ir paklausība Dievam; paklausība vīram, kas ir ģimenes galva, ir nosacīta — tai vienmēr jābūt tādai, kādu to vēlas redzēt Jehova. (Apustuļu darbi 5:29.) Ievērot šo principu var būt grūti, tomēr nav neiespējami. Nepārtraukti meklē palīdzību pie Dieva. Viņš vēlas, lai tu viņu ’pielūgtu garā un patiesībā’, uzklausītu viņu un pakļautos viņa vadībai. (Jāņa 4:24.) Kad zināšanas no Dieva Rakstiem iesakņojas pareizi noskaņotā sirdī, tās pamudina uz labprātīgu paklausību. Tavi dzīves apstākļi var mainīties, taču Jehova un viņa Raksti nemainās. (Maleahija 3:6; Jēkaba 1:17.) Jehova ir iecēlis vīru par ģimenes galvu. Šis princips paliek spēkā, vienalga, vai vīrs atzīst Kristus vadību vai ne. (1. Korintiešiem 11:3.) Šāda pakļaušanās var padarīt dzīvi grūtu, ja tev visu laiku jāpacieš pārestības un pazemojumi; bet māceklis Jēkabs sacīja: ”Gudrība, kas nāk no augšienes, ir.. paklausīga.” (Jēkaba 3:17.) Lai spētu atzīt vīra vadību bez ierunām un tai pakļauties, nepieciešams Dieva gars, jo sevišķi tā auglis mīlestība. (Galatiešiem 5:22, 23.)
Ja tu mīli otru, ir vieglāk parādīt godbijīgu paklausību Dieva noteiktajai varai. Efeziešiem 5:33 dots padoms: ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.”
Padomā par Jēzu. Viņam bija jāpacieš apvainojumi un pārestības, bet viņš nekad neatbildēja ar zaimiem. Viņa rīcība bija nevainojama. (1. Pētera 2:22, 23.) Lai panestu tādas netaisnības, Jēzum bija nepieciešama milzīga drosme un stipra mīlestība pret savu Tēvu — Jehovu. Patiešām, mīlestība ”panes visu”. (1. Korintiešiem 13:4—8.)
Pāvils atgādināja savam darbabiedram Timotejam, un viņš atgādina arī mums: ”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības [”saprātīguma”, NW] garu.” (2. Timotejam 1:7.) Dziļa mīlestība pret Jehovu un Jēzu Kristu var tevi skubināt uz dievbijīgu paklausību, kad situācija šķiet nepanesama. Saprātīgums tev palīdzēs saglabāt nosvērtu viedokli un galveno uzmanību vērst uz attiecībām ar Jehovu un Jēzu Kristu. (Salīdzināt Filipiešiem 3:8—11.)
Dzīvesbiedri, kam izdodas parādīt dievbijīgu paklausību
Dažreiz varbūt jāpaiet ilgākam laikam, lai tu redzētu, kā Jehova atrisinās tavas problēmas. Bet viņa roka nekad nav par īsu. ”Vienmēr izmanto tiesības un privilēģijas, ko Jehova tev ir devis, — pielūdz viņu sapulcēs un kopsanāksmēs, studē, sludini un lūdz,” dod padomu kāda sieviete, kam izdodas parādīt dievbijīgu paklausību. Jehova svētī tavus centienus, nevis tikai sasniegumus. Apustulis Pāvils 2. Korintiešiem 4:17 teica, ka ’šī laika bēdas, kas ir īsas, mums sagādā mūžīgu godību’. (JDP.) Nepārtraukti domā par šo patiesību. Tas radīs tevī stabilitāti. Kāda sieva stāsta: ”Mana ģimenes dzīve neuzlabojas, un dažreiz es domāju, vai Jehova ir apmierināts ar mani. Bet vienu gan es uztveru kā viņa svētību: es pārvaru šīs grūtās situācijas daudz sekmīgāk nekā mans vīrs. Apziņa, ka mūsu rīcība ir patīkama Jehovam, atsver visas raizes.”
Jehova sola nepieļaut, ka tev būtu jāpiedzīvo apstākļi, kādus tu nevari panest. Paļaujies uz viņu. Viņam ir vairāk zināšanu nekā tev, un viņš pazīst tevi labāk, nekā tu pazīsti sevi. (Romiešiem 8:35—39; 11:33; 1. Korintiešiem 10:13.) Grūtos apstākļos palīdz lūgšanas, ar kurām griežamies pie Jehovas. Lūdz, lai viņa gars tevi vada, it īpaši tad, kad tu nezini, ko iesākt vai kā rīkoties kādā konkrētā situācijā. (Salamana Pamācības 3:5; 1. Pētera 3:12.) Nepārtraukti lūdz viņam pacietību, pašsavaldību un pazemību, kas nepieciešamas, lai tu varētu pakļauties varai savā dzīvē. Psalmu dziesminieks teica: ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs.” (Psalms 18:3.) Tie, kas dzīvo reliģiski sašķeltās ģimenēs, var gūt stiprinājumu, domājot par šo faktu.
Vispirms dari visu iespējamo, lai tava laulība būtu laimīga. Tiesa, Jēzus paredzēja, ka labā vēsts izraisīs šķelšanos. Bet tev jālūdz Dievam palīdzība, lai šķelšanās nekad nerastos tavas attieksmes vai uzvedības dēļ. (Mateja 10:35, 36.) Laulības problēmas ir mazākas, kad partneri sadarbojas. Arī tad, ja tikai tev ir šāda pareiza attieksme, daudz kas tiek panākts, lai problēmas nepāraugtu lielās domstarpībās un strīdos. Pacietība un mīlestība ir ļoti svarīgas. Esi laipna un savaldīga, kad pret tevi izturas slikti. (2. Timotejam 2:24.)
Apustulis Pāvils ’visiem bija tapis viss’. (1. Korintiešiem 9:22.) Arī tev varbūt reizēm nepieciešams izmainīt savus plānus, lai varētu pavadīt vairāk laika kopā ar dzīvesbiedru un ģimeni, tomēr tev jāatceras, ka tu nedrīksti pieļaut kompromisu attiecībā uz pienākumiem, kādi ir katram kristietim. Veltī pēc iespējas vairāk laika cilvēkam, ar kuru tu esi nolēmusi kopā pavadīt savu dzīvi. Parādi uzmanību, kāda ir raksturīga kristiešiem. Arī tā ir dievbijīgas paklausības izpausme.
Dievbijīgai un pakļāvīgai sievai, kas spēj pielāgoties un ir līdzjūtīga, ir vieglāk parādīt dievbijīgu paklausību. (Efeziešiem 5:22, 23.) Vārdi, kas ir tīkami, ’ar sāli sālīti’, palīdz izvairīties no daudzām iespējamām sadursmēm. (Kolosiešiem 4:6; Salamana Pamācības 15:1.)
Dieva sniegtā gudrība pamāca, ka ātri jāpārvar domstarpības un jāatjauno miers ar labiem, ceļošiem vārdiem, nevis jāiet gulēt ”dusmojoties”. (Efeziešiem 4:26, 29, 31.) Lai tā rīkotos, vajadzīga pazemība. Lai saņemtu spēku, tev no visas sirds jāpaļaujas uz Jehovu. Kāda kristiete pazemīgi atzina: ”Es esmu sajutusi, kā pēc dedzīgas lūgšanas Jehovas gars paceļ manu roku, lai es apskautu savu vīru.” Dieva Rakstos lasāms padoms: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” Mēs tiekam mudināti: ”Uzvari ļaunu ar labu!” (Romiešiem 12:17—21.) Tas ir saprātīgs padoms un pamudinājums parādīt dievbijīgu paklausību.
Bērni, kas parāda dievbijīgu paklausību
Bērniem, kas dzīvo reliģiski sašķeltās ģimenēs, Jehova dod šādu padomu: ”Klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.” (Kolosiešiem 3:20.) Pievērs uzmanību tam, ka šeit ir minēts Kungs Jēzus Kristus. Tātad paklausība vecākiem nav bezierunu pakļaušanās pilnīgi visos jautājumos. Apustuļu darbos 5:29 rakstītais padoms, proti, ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”, savā ziņā attiecas arī uz gados jauniem kristiešiem. Būs gadījumi, kad tev būs jāizlemj, kā rīkoties, balstoties uz zināšanām par to, kas ir labs un kas ir slikts saskaņā ar Rakstiem. Sekas var būt sods par atteikšanos piedalīties nepareizā pielūgsmē. Tā ir nepatīkama perspektīva, taču tu vari gūt mierinājumu un pat prieku, apzinoties, ka tu ciet tādas rīcības dēļ, kas pēc Dieva uzskatiem ir pareiza. (1. Pētera 2:19, 20.)
Tā kā tu vadies pēc Bībeles principiem, tu varētu nepiekrist saviem vecākiem kādos jautājumos. Tas nenozīmē, ka viņi ir tavi ienaidnieki. Arī tad, ja viņi nav Jehovam veltījušies kalpotāji, viņi ir pelnījuši, lai tu pret viņiem izturētos ar pienācīgu cieņu. (Efeziešiem 6:2.) Salamans teica: ”Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti.” (Salamana Pamācības 23:22.) Centies saprast, kādas sāpes viņi izjūt, redzot, ka tev ir ticība, kas viņiem šķiet savāda. Sarunājies ar viņiem, un tava ”lēnība lai kļūst zināma”. (Filipiešiem 4:5.) Izsaki savas jūtas un bažas. Turies stingri pie Dieva noteiktajiem principiem, tomēr atceries padomu: ”Ja iespējams, cik tas no jums atkarīgs, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:18, JDP.) Ja tu tagad paklausi vecāku vadībai, Jehova redz, ka tu vēlies arī turpmāk būt paklausīgs Ķēniņvalsts pavalstnieks.
Ko var darīt citi
Kristiešiem, kas dzīvo reliģiski sašķeltās ģimenēs, vajadzīgs ticības biedru atbalsts un sapratne. Par to liecina kādas kristietes vārdi: ”Mani pārņem pilnīga bezcerība un bezpalīdzība, jo neviens nekā nevar izdarīt, un arī es pati nekā nevaru izdarīt, lai kaut ko mainītu. Es paļaujos uz Jehovu un ceru, ka viņš īstenos mūsu ģimenē savu gribu, lai kāda tā arī būtu.”
Glābiņš ir garīgo brāļu un māsu sabiedrība kristiešu sapulcēs. Tikko minētā sieviete aprakstīja savu dzīvi kā ”divas dažādas pasaules”. Viņa teica: ”Vienā man ir jābūt, un otrā man patīk būt.” Brāļu un māsu mīlestība dod iespēju šiem nomāktajiem cilvēkiem izturēt un kalpot jebkādos apstākļos. Piemini viņus savās lūgšanās. (Efeziešiem 1:16.) Vienmēr, visās situācijās runā ar viņiem uzmundrinoši, labvēlīgi un mierinoši. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Kad tas ir praktiski un piemēroti apstākļiem, aicini viņus piedalīties teokrātiskajā darbībā un saviesīgos pasākumos.
Svētības un labums, ko dod dievbijīga paklausība
Katru dienu domā par svētībām un labumu, ko dod dievbijīga paklausība reliģiski sašķeltā ģimenē. Audzini sevī paklausību. Centies nepagurt. (Galatiešiem 6:9.) Izturība nelabvēlīgos apstākļos un netaisnībās ”savas dievapziņas dēļ.. ..Dievam labi patīk”. (1. Pētera 2:19, 20.) Paklausi, kamēr tava paklausība nenozīmē kompromisus jautājumos, kas saistīti ar Jehovas taisnīgajiem principiem un likumiem. Tā tu apliecināsi savu lojalitāti pret Jehovas noteikto kārtību. Tava dievbijīgā uzvedība pat var izglābt dzīvesbiedra, bērnu vai vecāku dzīvību. (1. Korintiešiem 7:16; 1. Pētera 3:1.)
Cenšoties tikt galā ar to, kas no tevis tiek prasīts un gaidīts reliģiski sašķeltā ģimenē, atceries, cik svarīgi ir saglabāt nedalītu uzticību Dievam Jehovam un Jēzum Kristum. Tu vari piekāpties daudzos jautājumos, bet atteikties no uzticības nozīmētu atteikties no visa — pat no dzīvības. Apustulis Pāvils teica: ”Dievs.. šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur dēlu, ko viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko viņš arī pasauli radījis.” Ja tu novērtēsi ”tik dārgu pestīšanu”, tev būs vairāk spēka, lai varētu paklausīt. (Ebrējiem 1:1, 2; 2:3.)
Tava nelokāmā paklausība un stingrā nostāja pareizas morāles un garīgo vērtību jautājumos ir spēcīga aizsardzība tev un tavam neticīgajam dzīvesbiedram. Uzticība nostiprina ģimenes saites. Salamana Pamācībās 31:11 par spējīgu un uzticīgu sievu ir teikts: ”Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties.” Nevainīga rīcība un dziļa cieņa var atvērt tava neticīgā vīra acis. Viņš var ar laiku pieņemt Dieva patiesību.
Dievbijīga paklausība patiešām ir dārga un var glābt dzīvību. Lūdz Dievam, lai tā būtu tavā ģimenes dzīvē. Tā dos tev sirdsmieru un slavu Jehovam.