Jehova — mūsu maigais un līdzjūtīgais Tēvs
”Tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs [”līdzjūtīgs”, NW, zemsvītras piezīme].” (JĒKABA 5:11)
1. Kāpēc vienkāršie cilvēki jūt vēlēšanos tuvoties Dievam Jehovam?
VISUMS ir tik milzīgs, ka astronomiem nav pat ko domāt par tā galaktiku saskaitīšanu. Mūsu Galaktika, Piena Ceļš, ir tik plaša, ka cilvēks vispār nespēj izskaitīt visas zvaigznes, kas tajā atrodas. Dažas zvaigznes, piemēram, Antaress, ir tūkstošiem reižu lielākas un spožākas nekā mūsu Saule. Cik gan varenam un izcilam jābūt daudzo debess ķermeņu Radītājam! Viņš patiesi ir ”tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā”. (Jesajas 40:26.) Šāds Dievs iedveš bijību, tomēr viņš ir arī ”žēlsirdīgs un līdzjūtīgs”. Cik uzmundrinoši to ir zināt pazemīgiem Jehovas kalpotājiem, it īpaši tiem, kas cieš no vajāšanām un slimībām, atrodas depresijā vai piedzīvo citas grūtības!
2. Ko šīs pasaules cilvēki bieži vien domā par maiguma jūtām?
2 Daudzi uzskata par vājību maigākas jūtas, kā Kristus ’sirsnību un līdzcietību’. (Filipiešiem 2:1.) Evolucionisma filozofijas iespaidoti, viņi mudina cilvēkus izvirzīties sabiedrībā, kaut arī tas nozīmētu mīdīt kājām citu jūtas. Liela daļa publikas mīluļu no sportistu un mākslinieku aprindām ir bravūrīgi radījumi, kas nekad neraud un neizrāda maiguma jūtas. Līdzīgi uzvedas arī daži politiskie valdnieki. Viens no stoicisma piekritējiem, filozofs Seneka, kas audzināja nežēlīgo imperatoru Neronu, uzsvēra, ka ”žēlums ir vājība”. Maklintoka un Stronga izdotajā enciklopēdijā teikts, ka ”stoiķu filozofija.. turpina iedarboties uz cilvēku prātiem pat mūsdienās”.
3. Kā Jehova aprakstīja Mozum savu personību?
3 Pretēja iepriekš minētajam ir cilvēces Radītāja personība; par to domājot, mēs gūstam uzmundrinājumu. Runādams ar Mozu, viņš raksturoja sevi šādiem vārdiem: ”Kungs [”Jehova”, NW], apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas.. piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu.” (2. Mozus 34:6, 7.) Jā, Jehova noslēdza savas personības raksturojumu ar vārdiem, kas uzsver viņa taisnīgumu. Viņš neatbrīvos no pelnīta soda tos, kas apzināti grēko. Tomēr vispirms viņš raksturo sevi kā Dievu, kas ir žēlsirdīgs.
4. Ko nozīmē ebreju valodas vārds, kas bieži tiek tulkots ar vārdu žēlsirdība?
4 Reizēm vārds žēlsirdība tiek saprasts vienkāršoti — tikai saistībā ar soda atcelšanu. Bet, salīdzinot Bībeles tulkojumus, kļūst skaidrs, cik izteiksmīgs ir ebreju valodas īpašības vārds, kas radies no darbības vārda rāham. Kā saka daži zinātnieki, šī darbības vārda pamatnozīme ir ’būt maigam’. ”Ar rāham,” paskaidrots grāmatā Synonyms of the Old Testament, ”tiek izteiktas dziļas un maigas līdzcietības jūtas, kādas rodas, piemēram, redzot nespēku vai ciešanas, kas jāpiedzīvo mums dārgiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kam nepieciešama mūsu palīdzība.” Vēl citus uzmundrinošus šīs vēlamās īpašības aprakstus var lasīt publikācijā Insight on the Scriptures, 2. sējumā, no 375. līdz 379. lappusei.
5. Kā žēlsirdība ir redzama Mozus Likumā?
5 Dieva maigā līdzjūtība ir skaidri redzama Likumā, ko viņš deva Israēla tautai. Pret cilvēkiem, kas dzīvoja sliktākos apstākļos, — atraitnēm, bāreņiem un nabadzīgajiem — bija jāizturas līdzjūtīgi. (2. Mozus 22:21-26; 3. Mozus 19:9, 10; 5. Mozus 15:7-11.) Visiem, arī vergiem un pat dzīvniekiem, bija jāgūst labums no iknedēļas sabata — atpūtas dienas. (2. Mozus 20:10.) Turklāt Dievs ievēroja tos, kas izturējās maigi pret vienkāršajiem cilvēkiem. Salamana Pamācībās 19:17 ir teikts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.”
Dieva līdzjūtības robeža
6. Kāpēc Jehova sūtīja pie savas tautas praviešus un vēstnešus?
6 Israēlieši pārstāvēja Dieva vārdu un pielūdza Dievu Jeruzālemes templī, kas bija nams Jehovas vārdam. (2. Laiku 2:3; 6:33.) Tomēr ar laiku viņi sāka celt lielu neslavu Jehovas vārdam — viņi pieļāva netikumību, elku pielūgšanu un slepkavības. Dievs rīkojās saskaņā ar viņam raksturīgo līdzjūtību: viņš bija pacietīgs un centās izlabot šo slikto stāvokli tā, lai nebūtu jācieš visai tautai. Viņš ”sūtīja nepārtraukti pie viņiem savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo Viņam bija žēl savas tautas un savas svētās mājvietas, bet viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem tā, ka tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot”. (2. Laiku 36:15, 16.)
7. Kas notika ar Jūdas ķēniņvalsti, kad Jehova vairs nevēlējās būt līdzjūtīgs?
7 Jehova ir līdzjūtīgs un pacietīgs, bet viņš arī ļauj vaļu taisnīgām dusmām, ja tas nepieciešams. Tikko apskatītajā situācijā Dievs vairs nevēlējās izrādīt līdzjūtību. Mēs lasām par sekām: ”Tad Viņš lika pret viņiem doties uzbrukumā kaldēju ķēniņam, un tas ar zobenu nogalināja viņu jaunekļus viņu svētajā namā, un [ķēniņš] neapžēlojās nedz par jaunekļiem, nedz jaunavām, nedz par veciem, nedz sirmgalvjiem; visus tos Dievs nodeva viņa rokā.” (2. Laiku 36:17.) Jeruzālemi un tās templi izpostīja un tautu aizveda trimdā uz Babiloniju.
Līdzjūtība pret savu vārdu
8., 9. a) Kāpēc Jehova paziņoja, ka viņš būs līdzjūtīgs pret savu vārdu? b) Kā tika apklusināti Jehovas ienaidnieki?
8 Apkārtējo tautu cilvēki priecājās par šo postu. Ar izsmieklu viņi teica: ”Tie ir tā Kunga tauta, un tomēr tiem bija jāaiziet no Viņa zemes.” Tā kā Jehovam nebija vienaldzīgs šāds apvainojums, viņš paziņoja: ”Man bija žēl mana svētā vārda. [..] Tāpēc Es celšu savu lielo vārdu atkal godā, ..lai pagāni atzīst, ka Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW].” (Ecēhiēla 36:20-23.)
9 Līdzjūtīgais Dievs Jehova atbrīvoja savu tautu pēc 70 trimdā pavadītiem gadiem un ļāva tai atgriezties Jeruzālemē un no jauna uzcelt templi. Tas apklusināja apkārtējās tautas, kuras noskatījās notiekošajā ar izbrīnu. (Ecēhiēla 36:35, 36.) Taču Israēla tauta diemžēl atkal sāka darīt ļaunu. Nehemija, viens no Dievam uzticīgajiem jūdiem, palīdzēja labot radušos situāciju. Publiskā lūgšanā viņš atgādināja notikumus, kas liecināja par Dieva līdzjūtīgo izturēšanos pret tautu.
10. Kā Nehemija uzsvēra Jehovas līdzjūtību?
10 Nehemija teica: ”Savās ciešanās viņi raidīja pie Tevis savus vaidu saucienus, un Tu viņus paklausīji no debesīm un savā lielajā žēlastībā un žēlsirdībā Tu devi viņiem glābējus, kas izglāba viņus no viņu pretinieku rokas. Bet tiklīdz viņiem bija miers, viņi darīja atkal ļaunu tavā priekšā, un tu pameti viņus viņu ienaidnieku rokā tā, ka tie valdīja pār viņiem; tomēr, kad viņi atkal raidīja savus saucienus pēc Tevis, Tu paklausīji no debesīm, un daudzas reizes Tu viņus izglābi savā lielajā žēlastībā. [..] Daudzus gadus Tu biji iecietīgs pret viņiem.” (Nehemijas 9:26-30; skatīt arī Jesajas 63:9, 10.)
11. Kā Jehova atšķiras no cilvēku izdomātajiem dieviem?
11 Beigu beigās jūdu tauta nežēlīgi noraidīja Dieva mīļoto Dēlu un zaudēja savu privileģēto stāvokli uz mūžīgiem laikiem. Vairāk nekā 1500 gadu Dievs bija izrādījis savu nedalīto uzticību jūdiem. Šis pierādījums mūžīgi liecinās par to, ka Jehova patiešām ir žēlsirdības Dievs. Kāds tas ir spilgts pretstats nežēlīgajiem un bezjūtīgajiem dieviem, ko izdomājuši grēcīgie cilvēki!
Vislielākā līdzjūtības izpausme
12. Kāda ir vislielākā Dieva līdzjūtības izpausme?
12 Vislielākā līdzjūtības izpausme bija tā, ka Dievs sūtīja uz Zemi savu mīļoto Dēlu. Protams, Jēzus nevainojamā dzīve ļoti iepriecināja Jehovu un deva viņam iespēju vispilnīgākajā veidā atbildēt uz Velna nepatiesajiem apgalvojumiem. (Salamana Pamācības 27:11.) Bet viņam bija jāredz, kā viņa mīļotais Dēls cieš mokas un mirst nežēlīgā un pazemojošā nāvē; nevar noliegt, ka tas Jehovam lika izjust tādas sāpes, kādas neviens no cilvēku vecākiem nekad nav pārdzīvojis. Šis upuris liecināja par lielu mīlestību, jo tas pavēra cilvēcei ceļu uz glābšanu. (Jāņa 3:16.) Kā Jāņa Kristītāja tēvs Cakarija bija pravietojis, tas nesa slavu ’mūsu Dieva sirsnīgajai žēlastībai’. (Lūkas 1:77, 78.)
13. Kādā īpašā veidā Jēzus ir atspoguļojis sava Tēva personību?
13 Tas, ka Dieva Dēls tika sūtīts uz Zemi, deva vēl vienu labumu: cilvēce guva skaidrāku priekšstatu par Jehovas personību. Ar ko tas tika panākts? Ar to, ka Jēzus pilnībā atspoguļoja sava Tēva personību, un it īpaši viņš to atspoguļoja, izturoties maigi un līdzjūtīgi pret vienkāršajiem cilvēkiem. (Jāņa 1:14; 14:9.) Pieminēdami šādu attieksmi, trīs no evaņģēliju rakstītājiem, Matejs, Marks un Lūka, lieto grieķu valodas darbības vārdu splanknizomai, kas cēlies no vārda ar nozīmi ’zarnas’. ”Apskatot pašu vārdu, no kura tas cēlies,” paskaidro Bībeles zinātnieks Viljams Bārklijs, ”redzams, ka tas raksturo nevis kādu vienkāršu žēlumu vai līdzjūtību, bet gan jūtas, kas aizkustina cilvēku līdz pašiem viņa būtības dziļumiem. No vārdiem, kas norāda uz līdzcietības jūtām, šis ir visspēcīgākais grieķu valodā.” Tas tiek tulkots dažādi, piemēram, ’sirds trūka’ un ”sirds iežēlojās”. (Marka 6:34; 8:2, LB-1825.)
Kad Jēzus sirds iežēlojās
14., 15. Kā Jēzus žēlastība izpaudās Galilejā, un uz ko tas norāda?
14 Notikumi risinās kādā no Galilejas pilsētām. ”Kāds caur caurīm spitālīgs cilvēks” pienāk pie Jēzus bez pierastā brīdinājuma sauciena. (Lūkas 5:12.) Vai Jēzus skarbi pārmet šim cilvēkam, ka tas nav saucis: ”Nešķīsts, nešķīsts!”, kā tas bija prasīts Dieva Likumā? (3. Mozus 13:45.) Nē. Gluži otrādi, Jēzus uzklausa cilvēka izmisīgo lūgumu: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” Jēzus, ”sirdī kustināts”, pastiepj roku, pieskaras spitālīgajam un saka: ”Es gribu, topi šķīsts.” Un vienā mirklī cilvēks ir atkal vesels. Tā Jēzus uzskatāmi parāda ne tikai brīnumainās spējas, ko Dievs viņam devis, bet arī maigās jūtas, kas viņu mudina izmantot šīs spējas. (Marka 1:40-42.)
15 Vai Jēzus gaida, ka kāds pie viņa griezīsies ar lūgumu, un tad izrāda līdzjūtību? Nē. Nedaudz vēlāk viņš nejauši sastop bēru gājienu, kas nāk no Naines. Jēzus, bez šaubām, arī iepriekš ir redzējis daudzas bēres, bet tagad viņš ir liecinieks sevišķi traģiskam notikumam. Nelaiķis ir kādas atraitnes vienīgais dēls. Jēzus ’iežēlojas’, pienāk pie viņas un saka: ”Neraudi!” Tad viņš izdara izcilu brīnumu — viņš atdzīvina sievietes dēlu. (Lūkas 7:11-15.)
16. Kāpēc Jēzus sirds iežēlojas par lielo cilvēku pūli, kas viņam seko?
16 Minētie notikumi mums dod iespaidīgu pamācību: kad Jēzus ”sirds iežēlojas”, viņš dara kaut ko konkrētu, lai palīdzētu. Kādā citā reizē Jēzus vēro cilvēku pūļus, kas viņam nemitīgi seko. Lūk, ko pierakstījis Matejs: ”Sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Farizeji dara pavisam maz, lai apmierinātu vienkāršo cilvēku garīgo badu. Viņi nevis apmierina šīs vajadzības, bet apgrūtina pazemīgos cilvēkus ar daudziem nevajadzīgiem likumiem. (Mateja 12:1, 2; 15:1-9; 23:4, 23.) ”Šī tauta, kas nepazīst bauslības, — lai nolādēti viņi!” To farizeji teica par cilvēkiem, kas klausījās Jēzū, un šajos vārdos var skaidri redzēt, ko viņi domāja par vienkāršo tautu. (Jāņa 7:49.)
17. Ko žēlsirdība pret cilvēkiem mudina Jēzu darīt, un kādus tālejošus norādījumus viņš dod šajā reizē?
17 Pretēji farizejiem Jēzus ir dziļi aizkustināts, redzēdams šo cilvēku slikto garīgo stāvokli. Bet ieinteresēto klausītāju gluži vienkārši ir pārāk daudz, lai viņš pats varētu sniegt palīdzību katram no tiem. Tāpēc viņš liek saviem mācekļiem lūgt, lai Dievs dotu vairāk strādnieku. (Mateja 9:35-38.) Jēzus rīkojas saskaņā ar šādām lūgšanām — viņš izsūta savus apustuļus un liek viņiem izplatīt vēsti par to, ka ”Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi”. Tajā reizē dotie norādījumi ir lieti noderējuši kristiešu darbībā līdz pat mūsu dienām. Mēs varam nešaubīties par to, ka līdzjūtība mudina Jēzu apmierināt cilvēces garīgo izsalkumu. (Mateja 10:5-7.)
18. Kā Jēzus reaģē uz to, ka cilvēki iztraucē viņa atpūtu, un ko mēs no tā mācāmies?
18 Mēs lasām par vēl vienu situāciju, kad Jēzus ir norūpējies par daudzo cilvēku garīgajām vajadzībām. Šoreiz viņš un viņa apustuļi ir noguruši pēc garāka sludināšanas ceļojuma un meklē kādu vietu, kur atpūsties. Bet drīz viņus atrod cilvēki. Tomēr Jēzus nemaz nav aizkaitināts par to, ka iztraucēta viņu atpūta; Marks raksta, ka Jēzum ”sirds.. par tiem iežēlojās”. Un kas izraisa Jēzus dziļās jūtas? ”Tie bija kā avis, kam nav gana.” Un atkal Jēzus ar rīcību pierāda savas jūtas, viņš sāk pamācīt cilvēku pūli ”par Dieva valstību”. Jā, redzot cilvēku garīgo izsalkumu, Jēzus ir tik ļoti aizkustināts, ka ziedo atpūtu, kas tajā brīdī ir tik nepieciešama, un viņus māca. (Marka 6:34; Lūkas 9:11.)
19. Kā izpaužas Jēzus rūpes ne tikai par cilvēku garīgajām interesēm?
19 Visvairāk Jēzus rūpējas par cilvēku garīgajām vajadzībām, taču viņš nekad nepamet novārtā arī viņu vajadzības pēc dzīvībai nepieciešamām fiziskām lietām. Tajā pašā reizē viņš ”darīja veselus tos, kam vajadzēja dziedināšanas”. (Lūkas 9:11.) Kādā citā reizē liels cilvēku pūlis ir pavadījis kopā ar viņu ilgāku laiku un atrodas tālu prom no mājām. Tā kā Jēzus saprot, kas cilvēkiem ir vajadzīgs fiziskā ziņā, viņš saviem mācekļiem saka: ”Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.” (Mateja 15:32.) Tad viņš rīkojas, lai novērstu iespējamās ciešanas. Tur atrodas vairāki tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu, un Jēzus tiem brīnumainā kārtā sagādā maltīti, izmantojot tikai septiņus maizes klaipus un dažas nelielas zivtiņas.
20. Ko mēs mācāmies, lasot par pēdējo no Bībelē pierakstītajām reizēm, kad Jēzus iežēlojās par cilvēkiem?
20 Pēdējā Bībelē pierakstītā reize, kad Jēzus sirds iežēlojas par cilvēkiem, ir viņa beidzamais ceļojums uz Jeruzālemi. Kopā ar viņu ceļo daudz cilvēku, un viņu mērķis ir svinēt Pasā svētkus. Ceļmalā netālu no Jērikas divi akli ubagi neatlaidīgi sauc: ”Kungs, ..apžēlojies par mums!” Cilvēki mēģina ubagus apklusināt, tomēr Jēzus tos pasauc un jautā: ”Ko jūs gribat, lai es jums daru?” ”Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas,” viņi lūdz. Jēzus iežēlojas par viņiem, pieskaras viņu acīm, un abi kļūst redzīgi. (Mateja 20:29-34.) Cik gan svarīgu pamācību mēs gūstam no šī gadījuma! Ir pienākusi pēdējā nedēļa, ko Jēzus pavadīs uz Zemes. Viņam vēl daudz kas jāpaveic, pirms viņš mirs nežēlīgā nāvē, ko panāks Sātana vidutāji. Taču Jēzus neļauj, lai rūpes, kas saistītas ar šo svarīgo laika posmu, viņam traucētu izrādīt maigu līdzjūtību un gādāt par mazāk svarīgajām cilvēku vajadzībām.
Līdzības, kas izceļ līdzjūtību
21. Uz ko norāda līdzība par kungu, kas atlaiž savam kalpam lielu parādu?
21 Grieķu valodas darbības vārds splanknizomai, kas lietots šajos Jēzus dzīves aprakstos, ir izmantots arī trijās no Jēzus stāstītajām līdzībām. Vienā līdzībā kāds kalps lūdz, lai viņam dod laiku liela parāda atmaksāšanai. Viņa kungs, iežēlojies par kalpu, atlaiž parādu. Līdzība norāda uz to, ka Dievs Jehova ir izrādījis milzīgu līdzjūtību, atlaizdams lielu grēka parādu katram kristietim, kas apliecina ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Mateja 18:27; 20:28.)
22. Ko parāda līdzība par pazudušo dēlu?
22 Vēl viena līdzība ir stāstījums par izšķērdīgo dēlu. Vai atceries, kas notiek, kad izlaidīgais dēls atgriežas mājās? ”Viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.” (Lūkas 15:20.) Tas parāda, ka tad, ja kristietis, kas ir izdarījis pārkāpumu, to patiesi nožēlo, Jehovam būs viņa žēl un Jehova maigi pieņems atpakaļ šādu cilvēku. Tātad ar šīm divām līdzībām Jēzus parāda, ka mūsu Tēvs Jehova ir ļoti žēlsirdīgs un līdzjūtīgs. (Jēkaba 5:11.)
23. Ko mēs mācāmies no Jēzus stāstītās līdzības par izpalīdzīgo samarieti?
23 Trešais ilustratīvais splanknizomai lietojums ir saistīts ar līdzjūtīgo samarieti; ”sirds tam iežēlojās”, redzot, kādā nožēlojamā stāvoklī atradās jūds, kas bija aplaupīts un pamests pusmiris. (Lūkas 10:33.) Samarietis rīkojās saskaņā ar šīm jūtām — viņš darīja visu, ko spēja, lai palīdzētu svešiniekam. Šī līdzība skaidri parāda, ka Jehova un Jēzus vēlas, lai patiesie kristieši sekotu viņu piemēram un rīkotos maigi un līdzjūtīgi. Daži padomi, kā mums to darīt, tiks doti nākamajā rakstā.
Jautājumi atkārtošanai
◻ Ko nozīmē būt žēlsirdīgam?
◻ Kā Jehova izrādīja līdzjūtību pret savu personvārdu?
◻ Kāda ir vislielākā līdzjūtības izpausme?
◻ Kādā izcilā veidā Jēzus atspoguļo sava Tēva personību?
◻ Ko mēs mācāmies no Jēzus līdzjūtīgās rīcības un viņa stāstītajām līdzībām?
[Papildmateriāls 10., 11. lpp.]
UZSKATĀMS ”MAIGAS UN MĪLOŠAS GĀDĪBAS” APZĪMĒJUMS
”AK MANAS iekšas, manas iekšas!” sauca pravietis Jeremija. Vai viņš sūdzējās par sāpēm vēderā, tāpēc ka bija apēdis kaut ko sliktu? Nē. Jeremija izmantoja ebreju valodai raksturīgu metaforu, lai aprakstītu savas dziļās bažas par postu, kam bija jānāk pār Jūdas ķēniņvalsti. (Jeremijas 4:19, LB-26.)
Tā kā Dievam Jehovam ir dziļas jūtas, ebreju valodas vārds ar nozīmi ’zarnas’ (mēīm) tiek lietots, lai aprakstītu viņa maigās emocijas. Piemēram, vairākus gadu desmitus pirms tam, kad dzīvoja Jeremija, Israēla desmit cilšu ķēniņvalsts iedzīvotājus aizveda gūstā Asīrijas ķēniņš. Jehova to pieļāva, sodīdams tautu par neuzticību. Bet vai Dievs aizmirsa israēliešus, kad viņi bija trimdā? Nē. Viņš nebija zaudējis stipro pieķeršanos israēliešiem — tautai, ar kuru viņš bija slēdzis derību. Uzrunādams viņus kā Ēfraimu, vienu no lielākajām Israēla ciltīm, Jehova jautāja: ”Vai tad Man Ēfraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ mana sirds tā pukst [”manas zarnas kļuvušas nemierīgas”, NW] par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!” (Jeremijas 31:20.)
Sacīdams, ka viņa ”zarnas kļuvušas nemierīgas”, Jehova izmantoja tēlainās izteiksmes līdzekli, lai aprakstītu savas dziļās mīlestības jūtas pret savu trimdā aizvesto tautu. 19. gadsimtā dzīvojušais Bībeles zinātnieks E. Hendersons, komentēdams šo pantu, rakstīja: ”Nekas nevar būt aizkustinošāks par tām maigajām un tēvišķīgajām jūtām pret atgriezušos izšķērdētāju, kādas šeit pauž Jehova. [..] Lai arī viņš tādā veidā bija izteicis pārmetumus [elku kalpotājiem Ēfraima ciltī] un tos sodījis, ..viņš nekad tos nebija aizmirsis, tieši otrādi — viņš cerēja un ar prieku gaidīja, ka tie atkal atgūs kādreizējo labo stāvokli.”
Kristiešu grieķu rakstos līdzīgi ir izmantots grieķu valodas vārds ar nozīmi ’zarnas’. Ja šis vārds nav lietots tiešā nozīmē, kāda tam ir, piemēram, Apustuļu darbos 1:18, tad tas ir attiecināts uz maigām mīlestības vai žēlsirdības jūtām. (Filemonam 12.) Dažreiz tas tiek pievienots grieķu valodas vārdam ar nozīmi ’labs’ vai ’labi’. Apustuļi Pāvils un Pēteris izmantoja šo salikteni, kad mudināja kristiešus būt žēlsirdīgiem jeb burtiski — ’ar labu tieksmi uz žēlumu’. (Efeziešiem 4:32; 1. Pētera 3:8.) Vēl grieķu valodas vārds ar nozīmi ’zarnas’ var būt pievienots grieķu valodas vārdam poli. Šāda salikteņa tiešā nozīme ir ’tāds, kam ir daudz zarnu’. Šis tik ļoti reti sastopamais grieķu valodas izteiciens Bībelē ir lietots tikai vienu reizi un attiecas uz Dievu Jehovu. Bībeles izdevumā New World Translation tas tulkots šādi: ”Jehova ir ļoti maigs mīlestībā.” (Jēkaba 5:11.)
Cik gan pateicīgiem mums jābūt par to, ka visvarenākā būtne Visumā, Dievs Jehova, tik ļoti atšķiras no nežēlīgajiem dieviem, ko izdomājuši cilvēki, kam pašiem trūkst līdzjūtības! Patiesie kristieši, sekodami savam maigajam un līdzjūtīgajam Dievam, jūt ierosmi izturēties vienam pret otru tāpat, kā pret viņiem izturas Dievs. (Efeziešiem 5:1.)
[Attēls 8. lpp.]
Kad Jehova vairs nevēlējās būt līdzjūtīgs, viņš ļāva, lai babilonieši pakļauj viņa izlaidīgo tautu
[Attēls 9. lpp.]
Mīļotā Dēla nāve neapšaubāmi lika izjust Jehovam vislielākās sāpes, ko kādam jebkad ir nācies pārdzīvot