153. DZIESMA
Dod man drosmi!
1. Bailes man visapkārt,
nav zināms, kas vēl nāks.
Tu man līdzās baigā stundā,
vairs šaubas nepārmāks.
Dzīve reizēm grūta,
bet to es zinu gan:
allaž uzticams tu esi,
nav jābaiļojas man.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Es lūdzu, atver acis man,
lai redz tās ticībā:
ar mums vairāk ir nekā pret mums.
Dod drosmi, Jehova!
Drosmi, dod man drosmi,
tad spēšu izturēt.
Jel piešķir, Dievs, man drosmi
un steidzies uzvarēt!
2. Vājš es savā spēkā,
un reizēm kļūst man bail.
Tu man — klints, pie kuras tverties,
tavs spēks — visdižākais.
Piešķir, Dievs, man drosmi,
lai bezbailīgs man prāts!
Man pat nāve nespēs kaitēt,
es tevis stiprināts.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Es lūdzu, atver acis man,
lai redz tās ticībā:
ar mums vairāk ir nekā pret mums.
Dod drosmi, Jehova!
Drosmi, dod man drosmi,
tad spēšu izturēt.
Jel piešķir, Dievs, man drosmi
un steidzies uzvarēt!
(PIEDZIEDĀJUMS)
Es lūdzu, atver acis man,
lai redz tās ticībā:
ar mums vairāk ir nekā pret mums.
Dod drosmi, Jehova!
Drosmi, dod man drosmi,
tad spēšu izturēt.
Jel piešķir, Dievs, man drosmi
un steidzies uzvarēt!
Jel piešķir, Dievs, man drosmi
un steidzies uzvarēt!