Kā tiek atbalstīta Jehovas liecinieku darbība

PIEPILDOTIES Jēzus pravietojumam par pēdējām dienām, Jehovas liecinieki mūsdienās sludina labo vēsti ”līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. (Ap. d. 1:8; Mat. 24:14.) Tā viņi bagātīgi veltī savu laiku un spēkus, lai palīdzētu citiem garīgā ziņā. Jehova ir apsolījis atbalstīt savus darba biedrus, tāpēc viņa kalpi tiecas pirmām kārtām pēc viņa valstības. (Mat. 6:25—34; 1. Kor. 3:5—9.) Tas, kādi augļi ir viņu pūlēm, skaidri liecina par Jehovas labvēlību un svētību.

KĀ TIEK ATBALSTĪTA MŪSU DARBĪBA VISĀ PASAULĒ

² Ņemot vērā, ar kādiem paņēmieniem mēs sludinām un ka mēs izplatām Bībeli un uz to balstītas publikācijas bez maksas, var rasties jautājums, kā tas viss ir iespējams. Protams, Bībeles un to skaidrojošas literatūras iespiešana un izdošana ir saistīta ar izdevumiem. Tāpat līdzekļi ir nepieciešami, lai būvētu un uzturētu ēkas, kur dzīvo tipogrāfiju darbinieki, kā arī tie, kas pārrauga sludināšanu vai kādā citā veidā sekmē labās vēsts izplatību. Turklāt rajona pārraugi, misionāri, speciālie pionieri un citi speciālie pilnas slodzes kalpotāji saņem materiālu palīdzību, lai varētu veikt savu darbu. No visa teiktā ir labi redzams, ka labās vēsts sludināšana prasa ievērojamus izdevumus — gan vietējā, gan globālā mērogā. Kā šie izdevumi tiek segti?

³ Daudzi ar cieņu izturas pret to, ka Jehovas liecinieki piedāvā citiem apgūt zināšanas par Bībeli, un labprāt ziedo līdzekļus šim nolūkam. Tomēr galvenokārt mūsu darbību atbalsta paši sludinātāji, un daļa no viņiem nosūta ziedojumus vietējai Jehovas liecinieku organizācijas filiālei. Viņi pauž tādu pašu labprātības garu, kāds bija Dieva kalpiem senatnē, kad tie ar saviem dāsnajiem ziedojumiem padarīja iespējamu gan saiešanas telts, gan tempļa celtniecību. (2. Moz. 35:20—29; 1. Laiku 29:9.) Reizēm organizācijai testamentā tiek novēlēts kāds īpašums, bet parasti ziedojumi tiek saņemti no privātpersonām, draudzēm un rajoniem, un tie veido samērā nelielas summas. Ar visiem šiem ziedojumiem kopā ir iespējams segt izdevumus, kas saistīti ar sludināšanu.

⁴ Jehovas liecinieki uzskata par godu atbalstīt sludināšanu ar saviem līdzekļiem. Jēzum un viņa mācekļiem bija ”naudas lādīte”, no kuras tika ņemti līdzekļi dažādu izdevumu segšanai. (Jāņa 13:29.) Bībelē ir minētas sievietes, kas kalpoja Jēzum un viņa mācekļiem. (Marka 15:40, 41; Lūk. 8:3.) Apustulis Pāvils ar pateicību pieņēma materiālu palīdzību no cilvēkiem, kas vēlējās sekmēt labās vēsts sludināšanu un atbalstīt Pāvila kalpošanu. (Filip. 4:14—16; 1. Tes. 2:9.) Jehovas liecinieki cenšas būt tikpat dedzīgi un dāsni kā šie Dieva kalpi, par kuriem stāstīts Bībelē, tāpēc cilvēkiem, kas meklē patiesību, ir iespējams piedāvāt ”dzīvības ūdeni bez maksas”. (Atkl. 22:17.)

KĀ TIEK SEGTI DRAUDZES IZDEVUMI

⁵ Arī atsevišķu draudžu izdevumi tiek segti ar ziedojumiem. Draudzēs nenotiek naudas vākšana, netiek noteikts, cik katram obligāti jāziedo, un neizskan nemitīgi aicinājumi ziedot naudu, tomēr sapulču vietās atrodas ziedojumu kastītes, lai ikviens varētu ziedot, ”kā savā sirdī ir apņēmies”. (2. Kor. 9:7.)

⁶ Ziedotie līdzekļi pirmām kārtām tiek tērēti valstības zāles uzturēšanai. Vecākie var nolemt, ka daļu naudas draudze nosūtīs Jehovas liecinieku organizācijas vietējai filiālei, lai ar šo līdzekļu palīdzību tiktu atbalstīta valstības sludināšana visā pasaulē. Šāds lēmums draudzei jāapstiprina balsojot. Daudzas draudzes šādā veidā regulāri ziedo līdzekļus pasaules mēroga darbam. Ja visi ņems vērā vajadzības, kādas draudzei laiku pa laikam rodas, tad nebūs tā, ka sapulcēs bieži izskanēs paziņojumi par ziedojumiem.

KAS TIEK DARĪTS AR ZIEDOJUMIEM

⁷ Pēc katras sapulces divi brāļi izņem naudu no ziedojumu kastītēm un pieraksta izņemtās naudas summu. (2. Ķēn. 12:9, 10; 2. Kor. 8:20.) Vecākie izlemj, kā nauda tiek glabāta līdz tam laikam, kad to nosūta filiālei vai izmanto draudzes vajadzībām. Draudzes grāmatvedis katru mēnesi sagatavo finanšu pārskatu, kas tiek nolasīts draudzei, un draudzes vecāko koordinators rūpējas, lai reizi trīs mēnešos tiktu veikta grāmatvedības pārbaude.

RAJONA IZDEVUMI

⁸ Izdevumus, kas ir saistīti ar rajona kongresu rīkošanu, kā arī citus rajona izdevumus ar saviem ziedojumiem sedz attiecīgā rajona draudzes. Kongresu norises vietā ir pieejamas ziedojumu kastītes, lai visiem būtu iespēja ziedot rajona vajadzībām. Piedevām, lai segtu radušos izdevumus, draudzes var nosūtīt ziedojumus arī citā laikā.

⁹ Ideālā gadījumā rajona draudzēm būtu jāsedz visi nepieciešamie izdevumi, bet pārpalikums jāziedo pasaules mēroga darbam. Ja rajona kontā nepietiek līdzekļu, lai samaksātu par kongresa izdevumiem vai segtu nākamā kongresa sākotnējos izdevumus, piemēram, veiktu iemaksu telpu rezervēšanai, tad pēc rajona pārrauga norādījuma draudzēm var paziņot par iespēju ziedot. Pēc tam katrā draudzē vecākajiem jāapspriež šis jautājums un jānolemj, kādu naudas summu draudze varētu ziedot rajona vajadzībām. Šis lēmums draudzei jāapstiprina balsojot.

¹⁰ Ja rodas ar līdzekļu izmantošanu saistīti jautājumi, kuru risināšanā jāiesaista rajona vecākie, tad rajona kongresa dienā notiek rajona draudžu vecāko sapulce. Visi lēmumi, izņemot tos, kas attiecas uz dažiem rajona izdevumiem, vecākajiem jāpieņem balsojot. Šajos lēmumos jābūt rakstiski norādītām konkrētām summām, un tie jāapstiprina ik reizi, kad tiek tērēti rajona līdzekļi.

¹¹ Periodiski tiek organizēta rajona grāmatvedības pārbaude.

PIENĀKUMS RŪPĒTIES PAR TRŪCĪGAJIEM

¹² Viens no iemesliem, kāpēc Jēzum un viņa mācekļiem bija naudas lādīte, bija nepieciešamība rūpēties par trūcīgajiem. (Marka 14:3—5; Jāņa 13:29.) Kristiešiem joprojām ir šāds pienākums, jo Jēzus teica: ”Nabagi ir pie jums vienmēr.” (Marka 14:7.) Kā Jehovas liecinieki pilda šo savu pienākumu?

¹³ Reizēm uzticīgiem kristiešiem draudzē ir vajadzīga materiāla palīdzība viņu vecuma, sliktās veselības vai kādu citu apstākļu dēļ, kurus viņi nevar ietekmēt. Ģimenes locekļi, radinieki un citi, uzzinājuši par to, visticamāk, izjutīs vēlēšanos palīdzēt. Tas ir saskaņā ar apustuļa Jāņa vārdiem: ”Ja kādam ir šīs pasaules manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu, tomēr aizslēdz tam savu sirdi, kā viņā var palikt Dieva mīlestība? Bērniņi, mīlēsim nevis ar vārdiem, bet ar darbiem un no sirds.” (1. Jāņa 3:17, 18; 2. Tes. 3:6—12.) Kalpot Dievam nozīmē arī rūpēties par dievbijīgiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama materiāla palīdzība. (Jēk. 1:27; 2:14—17.)

¹⁴ Savā pirmajā vēstulē Timotejam apustulis Pāvils paskaidroja, kādu palīdzību ir iespējams sniegt. Viņa padomus var lasīt šīs vēstules 5. nodaļā, no 3. līdz 21. pantam. Katra kristieša pienākums ir pirmām kārtām gādāt par savu ģimeni. Gados veciem un nespēcīgiem kristiešiem būtu jāsaņem palīdzība no saviem bērniem, mazbērniem vai citiem tuviem radiniekiem. Reizēm materiāls atbalsts ir pieejams ar valsts iestāžu vai sociālo dienestu starpniecību, tāpēc radinieki un citi varētu palīdzēt trūcīgajam cilvēkam vērsties pēc šāda atbalsta. Var izveidoties arī tāda situācija, kad draudzei jāuzņemas kaut kādā mērā palīdzēt trūcīgiem brāļiem un māsām, kas ilgus gadus ir uzticīgi kalpojuši Dievam. Ja nav neviena ģimenes locekļa vai cita radinieka, kas par viņiem rūpētos, un nav pieejama arī valsts dienestu palīdzība, vecākie var dot ieteikumus, kā draudzei rīkoties. Kristieši ir priecīgi par iespēju materiāli atbalstīt tos, kam tas ir vajadzīgs.

¹⁵ Daudzi brāļi un māsas var nonākt trūkumā dažādu nelaimju dēļ, kādas bieži atgadās šajos grūtajos laikos, piemēram, kad notiek vajāšanas, kari, zemestrīces, plūdi vai izceļas bads. (Mat. 24:7—9.) Kristieši no tās pašas draudzes, kā arī no apkārtējām draudzēm, iespējams, tikpat kā nevar palīdzēt, tāpēc palīdzību nodrošina brāļi no citām vietām un to koordinē Vadošā padome. Līdzīgi savulaik rīkojās kristieši, kas dzīvoja Mazāzijā, — kad Jūdejā sākās bads, viņi sagādāja turienes brāļiem iztikas līdzekļus. (1. Kor. 16:1—4; 2. Kor. 9:1—5.) Sekodami viņu priekšzīmei, mēs paužam mīlestību brāļiem un apliecinām, ka patiešām esam Jēzus Kristus mācekļi. (Jāņa 13:35.)

LITERATŪRAS IZPLATĪŠANA

¹⁶ Bībelei un to skaidrojošai literatūrai ir liela nozīme tajā, kā tiek sludināta vēsts par Dieva valstību. Parasti vecākie uztic kādam draudzes kalpotājam rūpēties par literatūru. Brāļi, kam ir uzticēts rūpēties par literatūras krājumiem, izturas pret saviem pienākumiem ļoti nopietni. Viņi veic rūpīgus pierakstus, lai draudzei literatūra būtu pietiekamā krājumā.

¹⁷ Būdami kristieši, mēs apzināmies, ka mūsu laiks, prāta spējas, spēks, dotības, īpašums un pat mūsu dzīvība ir dāvanas, ko Dievs mums ir piešķīris, lai mēs tās izmantotu kalpošanā viņam. (Lūk. 17:10; 1. Kor. 4:7.) Pienācīgi lietojot visu, kas mums ir, mēs apliecinām, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu. Mēs vēlamies godāt Jehovu ar savu mantu, jo zinām, ka viņu iepriecina ikviena dāvana, kas ir dota no visas sirds. (Sāl. pam. 3:9; Marka 14:3—9; Lūk. 21:1—4; Kol. 3:23, 24.) Jēzus teica: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mat. 10:8.) Pašaizliedzīgi kalpojot Jehovam un izmantojot savus līdzekļus par godu viņam, mēs paši gūstam lielu prieku. (Ap. d. 20:35.)