Organizēti, lai kalpotu ”miera Dievam”

1., 2. Ar ko bija īpašs 1895. gada janvāra Sargtornis, un ko par to domāja Bībeles pētnieki?

KAD Bībeles pētnieks Džons Bonets saņēma 1895. gada janvāra Sargtorni, viņš jutās ļoti saviļņots. Sargtornim bija pilnīgi jauns vāka noformējums. Uz vāka bija attēlota bāka, kura paceļas pāri bangojošiem jūras ūdeņiem un kuras raidītās ugunis atspīd naksnīgajās debesīs. Žurnālā aiz virsraksta ”Mūsu jaunais ietērps” varēja lasīt paziņojumu par jauno vāka noformējumu.

² Sajūsmināts Dž. Bonets brālim Raselam nosūtīja vēstuli. ”Man ir prieks redzēt TORNI parādes ietērpā,” viņš rakstīja. ”Tas izskatās pievilcīgs.” Cits Bībeles pētnieks, vārdā Džons Brauns, par jauno Sargtorņa vāku rakstīja: ”Tas ir ļoti iespaidīgs. Cik gan stiprs ir pamats, uz kura tornis stāv, kamēr viļņi un spēcīgie vēji triecas pret to!” Jaunais Sargtorņa vāks bija pirmās pārmaiņas, ko tajā gadā pieredzēja brāļi, taču tās nebija vienīgās. Novembrī viņi uzzināja par citām nozīmīgām izmaiņām. Interesants ir fakts, ka arī tās, var teikt, bija saistītas ar bangojošiem jūras ūdeņiem.

3., 4. Kāda problēma bija iztirzāta 1895. gada 15. novembra Sargtornī, un par kādām izmaiņām tika paziņots?

³ 1895. gada 15. novembra Sargtornī bija publicēts raksts, kurā bija sīki iztirzāta kāda problēma: nesaskaņas, gluži kā bangojoši jūras viļņi, apdraudēja Bībeles pētnieku apvienības mieru. Draudzēs brāļi arvien vairāk strīdējās par to, kuram no viņiem jābūt draudzes vadītājam. Lai palīdzētu viņiem saprast, kā atbrīvoties no sāncensības gara, kas rada šķelšanos, rakstā Bībeles pētnieku organizācija tika salīdzināta ar kuģi. Tālāk rakstā bija atklāti atzīts, ka brāļi, kas vadīja šo ”kuģi”, nebija sagatavojuši to vētrām. Kas bija jādara?

⁴ Kā bija norādīts rakstā, prasmīgs kapteinis pārliecinās, ka uz kuģa atrodas glābšanas riņķi un kuģa apkalpe būs gatava cieši aizvērt lūkas, kad tuvosies vētra. Līdzīgi arī tiem, kas vadīja organizāciju, bija jāpārliecinās, ka visas draudzes ir sagatavotas apstākļiem, ko varētu salīdzināt ar vētru. Lai to paveiktu, rakstā bija paziņots par izmaiņām, kurām bija tālejoša ietekme. Tur bija norādīts, ka nekavējoties ”katrā draudzē ir jāizvēlas vecākie, kas ”būs nomodā par.. ganāmpulku””. (Ap. d. 20:28.)

5. a) Kādā ziņā norādījums, ka draudzēs jāizraugās vecākie, bija liels solis uz priekšu? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

⁵ Tā pirmo reizi izskanēja norādījums, ka draudzēs jāizraugās vecākie. Šis īstajā laikā dotais norādījums bija nozīmīgs ieguldījums tajā, lai draudzēs izveidotos stabila kārtība. Tas mūsu brāļiem, tēlaini izsakoties, palīdzēja izvadīt organizāciju cauri trakojošajiem viļņiem, kurus bija sacēlusi Pirmā pasaules kara vētra. Desmitgadēs pēc Pirmā pasaules kara vairāki uzlabojumi organizatoriskos jautājumos palīdzēja Dieva kalpiem būt labāk sagatavotiem, lai kalpotu Jehovam. Vai tas jau iepriekš bija pravietots Bībelē? Kādas organizatoriskas izmaiņas ir notikušas, un kā tās mums ir nākušas par labu?

”Par tavu augstāko priekšniecību Es padarīšu mieru”

6., 7. a) Ko nozīmē vārdi no Jesajas 60:17? b) Uz ko norāda vārdi ”priekšniecība” un ”valdiniece”?

⁶ Kā mēs jau apskatījām 9. nodaļā, Jesaja paredzēja, ka Jehova svētīs savu tautu ar skaitlisku pieaugumu. (Jes. 60:22.) Taču Jehova apsolīja, ka viņš darīs vēl kaut ko vairāk. Tajā pašā pravietojumā viņš paziņoja: ”Vara vietā Es pagādāšu zeltu, dzelzs vietā sudrabu, koku vietā varu un akmeņu vietā dzelzi. Un par tavu augstāko priekšniecību Es padarīšu mieru un par tavu augstāko valdinieci taisnību.” (Jes. 60:17.) Ko šis pravietojums nozīmē, un kā tas attiecas uz mums?

⁷ Jesajas pravietojumā ir minēts, ka dažādi materiāli tiek aizstāti ar citiem. Taču ievērojiet: nevis slikts materiāls tiek nomainīts ar labu, bet gan labs — ar vēl labāku. Varu aizstājot ar zeltu, tiek panākts uzlabojums, un to pašu var teikt par citiem minētajiem materiāliem. Izmantodams tēlainu valodu, Jehova paredzēja, ka Dieva tautas stāvoklis pakāpeniski uzlabosies. Bet par kādiem uzlabojumiem šajā pravietojumā ir runa? Ar vārdiem ”priekšniecība” un ”valdiniece” Jehova norādīja, ka pakāpeniski pilnveidosies kārtība, kā tiek organizēta viņa tauta un kā tiek gādāts par to.

8. a) Kam ir jāpateicas par uzlabojumiem organizatoriskos jautājumos? b) Kā organizatoriski uzlabojumi mums nāk par labu? (Sk. arī ”Viņš pazemīgi pieņēma aizrādījumu”.)

⁸ Kam ir jāpateicas par uzlabojumiem organizatoriskos jautājumos? Jehova teica: ”Es pagādāšu zeltu, ..sudrabu, ..varu un ..dzelzi. Un par tavu augstāko priekšniecību Es padarīšu mieru.” Tas, ka draudzes darbība tiek aizvien labāk organizēta, nav cilvēku pūliņu rezultāts — to ir paveicis pats Jehova. Turklāt kopš brīža, kad Jēzus kļuva par ķēniņu, organizatoriskus uzlabojumus Jehova īsteno ar sava Dēla starpniecību. Kā tie mums nāk par labu? Minētajā Bībeles pantā ir norādīts, ka uzlabojumi atnesīs mieru un taisnību. Ja mēs pakļaujamies Dieva vadībai un veicam nepieciešamās izmaiņas, mūsu starpā valda miers. Savukārt mīlestība pret taisnību mūs mudina kalpot Jehovam, kuru apustulis Pāvils nosauca par ”miera Dievu”. (Filip. 4:9.)

9. Kāds ir īstais pamats kārtībai un vienotībai draudzēs, un kāpēc?

⁹ Par Jehovu Pāvils rakstīja: ”Dievs ir nevis nekārtības, bet miera Dievs.” (1. Kor. 14:33.) Vai pamanījāt, ka Pāvils nekārtību pretstatīja nevis kārtībai, bet gan mieram? Kāpēc? Ne vienmēr kārtība pati par sevi nodrošina mieru. Piemēram, karavīri var kārtīgā ierindā maršēt uz fronti, taču viņu saskanīgās rīcības rezultāts ir karš, nevis miers. Tāpēc mums jāpatur prātā svarīga doma: neviena kārtība, kuras pamatā nav miers, nevar pastāvēt ilgi. Turpretī Dieva miers sekmē tādu kārtību, kas pastāv ilgstoši. Tāpēc mēs esam ļoti pateicīgi, ka mūsu organizāciju vada un attīra ”Dievs, kas dod mieru”. (Rom. 15:33.) Miers, ko dod Dievs, ir pamats kārtībai un vienotībai, kas valda mūsu draudzēs visā pasaulē un ko mēs tik augstu vērtējam. (Ps. 29:11.)

10. a) Kādas izmaiņas mūsu organizācija pieredzēja tās pirmsākumos? (Sk. ”Kā ir uzlabojusies draudzes pārraudzība”.) b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

¹⁰ 122. un 123. lappusē ir atrodams īss pārskats par to, kādas organizatoriskas izmaiņas pieredzēja mūsu organizācija tās pirmsākumos. Bet kādas izmaiņas, kas līdzinās vara aizstāšanai ar zeltu, Jehova ar sava ķēniņa starpniecību ir īstenojis pēdējās desmitgadēs? Kā tās ir sekmējušas mieru un vienotību draudzēs visā pasaulē, un kā tās jums personiski palīdz kalpot ”miera Dievam”?

Kā Kristus vada draudzi

11. a) Pie kāda secinājuma nonāca brāļi vadošajā padomē? b) Kā brāļi vadošajā padomē bija apņēmušies rīkoties?

¹¹ No 1964. līdz 1971. gadam vadošās padomes pārraudzībā tika veikti apjomīgi Bībeles pētījumi, un viens no pētījumu tematiem bija jautājums par to, kā tika organizēta kristiešu draudze pirmajā gadsimtā.a Brāļi nonāca pie secinājuma, ka pirmajā gadsimtā draudzi pārraudzīja nevis viens, bet vairāki vecākie jeb draudzes pārraugi. (Nolasīt Filipiešiem 1:1; 1. Timotejam 4:14.) Sapratuši šo svarīgo jautājumu, brāļi vadošajā padomē aptvēra, ka viņu ķēniņš Jēzus vēlas, lai viņi mainītu kārtību, kā tiek organizēta Dieva tauta, un šie brāļi bija apņēmušies rīkoties saskaņā ar ķēniņa vadību. Vadošā padome nekavējoties veica izmaiņas, lai kārtība, kādā ir organizētas draudzes, precīzāk atbilstu tai kārtībai, kas minēta Bībelē. Kādas izmaiņas tika ieviestas 20. gadsimta 70. gadu sākumā?

12. a) Kādas izmaiņas notika vadošajā padomē? b) Pastāstiet, kā tagad ir organizēta Vadošā padome. (Sk. ”Kā Vadošā padome darbojas valstības labā”.)

¹² Vispirms kaut kas bija jāmaina pašā vadošajā padomē. Līdz 70. gadiem šo svaidīto brāļu grupu veidoja septiņi Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības valdes locekļi. Taču 1971. gadā vadošās padomes locekļu skaits tika palielināts no 7 līdz 11 un tika norādīts, ka šī padome un Sargtorņa biedrības padome nav viens un tas pats. Vadošās padomes locekļi cits citu uzskatīja par vienlīdzīgiem. Padomes priekšsēdētāja pienākumus viņi sāka pildīt visi pēc kārtas alfabētiskā secībā un mainījās katru gadu.

13. a) Kāda kārtība draudzēs pastāvēja 40 gadus? b) Ko Vadošā padome izlēma 1972. gadā?

¹³ Nākamās izmaiņas skāra draudzes. No 1932. līdz 1972. gadam draudzes pārraudzība pamatā bija uzticēta vienam brālim. Līdz 1936. gadam šos brāļus sauca par kalpošanas vadītājiem, pēc tam viņus sāka dēvēt par draudzes kalpotājiem, bet vēlāk — par draudzes pārraugiem. Šie brāļi uzcītīgi rūpējās par ganāmpulka garīgo labklājību. Ar draudzes darbību saistītus lēmumus draudzes pārraugs parasti pieņēma, nekonsultējoties ar citiem draudzes kalpotājiem. Taču 1972. gadā Vadošā padome izlēma, ka ir nepieciešams būtiski mainīt kārtību draudzēs. Kāda bija jaunā kārtība?

14. a) Kāda kārtība stājās spēkā 1972. gada 1. oktobrī? b) Kā draudzes vecāko koordinatori attiecina uz sevi padomu no Filipiešiem 2:3?

¹⁴ Draudzēs vairs nebija tikai viens brālis, kas kalpoja par draudzes pārraugu. Arī citi brāļi, kas atbilda Bībelē minētajām prasībām, tika teokrātiski iecelti par kristiešu draudzes vecākajiem, un visi draudzes vecākie kopā pārraudzīja draudzi. Šī kārtība stājās spēkā 1972. gada 1. oktobrī. Draudzes vecāko koordinators sevi uzskata nevis par galveno no draudzes vecākajiem, bet gan par ”mazāko”. (Lūk. 9:48.) Šādi pazemīgi brāļi ir liela svētība plašajai brāļu un māsu saimei. (Filip. 2:3.)

15. a) Kāpēc kārtība, kas paredz, ka draudzēs ir vairāki vecākie, ir ievērojams uzlabojums? b) Kas liecina par mūsu ķēniņa tālredzību?

¹⁵ Jaunā kārtība, kas paredzēja, ka draudzes vecākie sadala pienākumus savā starpā, ir ievērojams uzlabojums. Kāpēc tā var teikt? Pirmkārt un galvenokārt: lai arī draudzes vecākajiem ir uzticēta ļoti liela atbildība, šī kārtība viņiem palīdz apzināties, ka draudzes galva ir Jēzus. (Efes. 5:23.) Otrkārt, tā saskan ar principu no Salamana Pamācībām 11:14: ”Kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” Kad draudzes vecākie savā starpā pārrunā jautājumus, kas skar draudzes garīgo labklājību, un ieklausās cits cita ieteikumos, viņiem ir vieglāk pieņemt lēmumus, kas ir balstīti uz Bībeles principiem. (Sal. Pam. 27:17.) Jehova svētī šādus lēmumus, un tie draudzei nes lielu labumu. Treškārt, tā kā ir vairāk brāļu, kas kalpo par draudzes vecākajiem, mūsu organizācija ir varējusi parūpēties, lai draudzes, kuru skaits pastāvīgi aug, būtu labi pārraudzītas. (Jes. 60:3—5.) Draudžu skaits pasaulē ir pieaudzis no aptuveni 27 tūkstošiem 1971. gadā līdz vairāk nekā 113 tūkstošiem 2013. gadā. Ir skaidrs, ka mūsu ķēniņš tālredzīgi ir gādājis, lai viņa sekotāju draudzēs būtu gani, kas par tām rūpētos. (Mih. 5:4.)

”Rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam”

16. a) Kāds pienākums ir draudžu vecākajiem? b) Kāda bija Bībeles pētnieku attieksme pret Jēzus norādījumu ganīt viņa aitiņas?

¹⁶ Jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā draudžu vecākie bija sapratuši, ka viņu pienākums ir palīdzēt ticības biedriem saglabāt uzticību Dievam. (Nolasīt Galatiešiem 6:10.) 1908. gada 1. jūnija Sargtornī bija apskatīts Jēzus norādījums: ”Gani manas aitiņas!” (Jāņa 21:15—17.) Žurnālā bija lasāms vecākajiem adresēts ieteikums: ”Ir ļoti svarīgi, lai Kunga dotajam uzdevumam ganīt ganāmpulku būtu nozīmīga vieta mūsu sirdīs, lai iespēju gādāt uzturu Kunga sekotājiem un rūpēties par tiem mēs uzskatītu par lielu godu.” 1925. gadā Sargtornī vēlreiz tika uzsvērts, cik svarīgi vecākajiem ir pildīt ganu pienākumus: ”Dieva baznīca pieder Dievam, ..un viņš no visiem, kam ir uzticēts godpilns pienākums kalpot brāļiem, prasīs atbildību par to, kā viņi šo pienākumu ir pildījuši.”

17. Kas draudžu pārraugiem ir palīdzējis kļūt par prasmīgiem garīgajiem ganiem?

¹⁷ Kā Jehovas organizācija ir palīdzējusi draudzes ganiem, tēlaini izsakoties, aizstāt dzelzi ar sudrabu, proti, pilnveidot iemaņas, kas nepieciešamas, lai labi rūpētos par draudzi? Jehovas organizācija šiem brāļiem ir sniegusi apmācību. 1959. gadā pirmoreiz tika organizēti valstības kalpošanas kursi draudžu pārraugiem. Viena no nodarbībām šajos kursos saucās ”Pievērsīsim personisku uzmanību”, kuras laikā brāļi tika mudināti ”izstrādāt grafiku, lai apmeklētu sludinātājus viņu mājās”. Nodarbībā draudžu vecākajiem tika doti ieteikumi, kā panākt, lai šādi apmeklējumi stiprinātu sludinātājus. Sākot ar 1966. gadu, brāļiem bija iespēja mācīties valstības kalpošanas kursos, kuru programma bija pārstrādāta. Tajos bija ietverta nodarbība ”Cik svarīgs ir ganu darbs?”. Kāda bija tās galvenā doma? Šajā nodarbībā tika uzsvērts, ka tiem, kuriem ir piešķirta vadība draudzē, ”ar mīlestību jāgādā par Dieva ganāmpulku, taču viņi nedrīkst atstāt novārtā savu ģimeni un sludināšanu”. Pēdējos gados vairākkārt ir tikuši rīkoti kursi draudžu vecākajiem. Ko ir devusi šī Jehovas organizācijas sniegtā apmācība? Tagad kristiešu draudzēs ir tūkstošiem piemērotu brāļu, kas kalpo par garīgajiem ganiem.

18. a) Kāds atbildīgs uzdevums ir uzticēts kristiešu vecākajiem? b) Kāpēc Jehovam un Jēzum ir ļoti dārgi draudzes vecākie, kas cītīgi pūlas draudzes labā?

¹⁸ Jehova ar mūsu ķēniņa Jēzus starpniecību ir uzticējis kristiešu vecākajiem atbildīgu uzdevumu. Par kādu uzdevumu ir runa? Draudžu vecākajiem ir jāvada Dieva avis pašos grūtākajos laikos, kādi vien ir bijuši. (Efes. 4:11, 12; 2. Tim. 3:1.) Jehovam un Jēzum ir ļoti dārgi draudžu vecākie, kas cītīgi pūlas draudzes labā, jo šie brāļi paklausa Bībeles mudinājumam: ”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku.. labprātīgi, ..ar prieku, ..rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam.” (1. Pēt. 5:2, 3.) Bet tagad pievērsīsim uzmanību divām no daudzajām jomām, kurās draudžu gani rāda priekšzīmi ganāmpulkam un ievērojami sekmē mieru un prieku draudzē.

Kā draudžu vecākie mūsdienās gana Dieva ganāmpulku

19. Ko brāļi un māsas domā par draudzes vecākajiem, kas ar viņiem sadarbojas sludināšanā?

¹⁹ Pirmkārt, vecākie sadarbojas ar draudzes locekļiem. Evaņģēlija sarakstītājs Lūka par Jēzu teica: ”Viņš sāka apstaigāt pilsētas un ciemus, sludinādams un stāstīdams labo vēsti par Dieva valstību. Kopā ar viņu bija tie divpadsmit.” (Lūk. 8:1.) Līdzīgi Jēzum, kas sludināja kopā ar apustuļiem, draudzes vecākie mūsdienās sludināšanā sadarbojas ar ticības biedriem. Viņi apzinās, ka tā viņi vairo patīkamu gaisotni draudzē. Ko draudzes locekļi domā par šādiem vecākajiem? Žanīna, kāda māsa, kurai jau ir gandrīz 90 gadu, atzīmēja: ”Sludinot kopā ar draudzes vecāko, man ir lieliska iespēja aprunāties ar viņu un viņu labāk iepazīt.” Savukārt Steivens, kuram ir pāri 30 gadiem, sacīja: ”Kad draudzes vecākais dodas ar mani sludināt pa mājām, man ir sajūta, ka viņš vēlas man palīdzēt. Šāds atbalsts sniedz man lielu prieku.”

20., 21. Kā vecākie var līdzināties ganam, par kuru līdzībā stāstīja Jēzus? Miniet piemēru. (Sk. arī ”Regulāri apmeklējumi, kas nes labus augļus”.)

²⁰ Otrkārt, Jehovas organizācija draudžu vecākajiem māca rūpēties par tiem, kas ir zaudējuši kontaktus ar draudzi. (Ebr. 12:12.) Kāpēc vecākajiem būtu jāpalīdz brāļiem un māsām, kas ir garīgi atslābuši, un kā viņi tiem var palīdzēt? Atbilde ir rodama Jēzus līdzībā par ganu un pazudušo aitu. (Nolasīt Lūkas 15:4—7.) Kad gans Jēzus līdzībā pamana, ka viena no viņa aitām ir pazudusi, viņš iet to meklēt un meklē to tik cītīgi, it kā tā būtu viņa vienīgā aita. Kā kristiešu vecākie mūsdienās līdzinās šim ganam? Tāpat kā gans, kura acīs pazudusī aita ir ļoti dārga, arī draudžu vecākie cilvēkus, kas ir zaudējuši kontaktus ar Dieva tautu, uzskata par ļoti vērtīgiem. Garīgi atslābušu ticības biedru viņi uzlūko kā pazudušu aitiņu un nedomā, ka situācija ir bezcerīga. Turklāt līdzīgi ganam, kas izlemj iet ”meklēt pazudušo, līdz to atrastu”, draudžu vecākie cenšas uzmeklēt tos, kas ir vāji, un palīdzēt tiem.

²¹ Kā gans rīkojas, kad ir atradis pazudušo aitu? Viņš uzmanīgi paceļ ”to sev uz pleciem” un nes atpakaļ pie ganāmpulka. Arī draudžu vecāko rūpes un sirsnīgie vārdi var it kā pacelt garīgi vāju kristieti un palīdzēt viņam atgriezties draudzē. Kaut ko līdzīgu pieredzēja Viktors, mūsu brālis kādā Āfrikas zemē, kurš bija pārstājis kontaktēties ar draudzi. Viņš sacīja: ”Visus astoņus gadus, kamēr es biju neaktīvs, draudzes vecākie centās man palīdzēt.” Kas viņu ietekmēja visvairāk? Viņš pastāstīja: ”Kādu dienu mani apmeklēja viens no vecākajiem, vārdā Džons, ar kuru es kopā biju mācījies pionieru kalpošanas skolā. Viņš man parādīja dažas fotogrāfijas, kuras viņš bija uzņēmis skolas laikā. Tās man atsauca prātā tik daudz brīnišķīgu atmiņu, ka es sāku ilgoties pēc prieka, ko izjutu, kad kalpoju Jehovam.” Neilgi pēc Džona apmeklējuma Viktors atgriezās draudzē, un tagad viņš atkal kalpo par pionieri. Vai nav tiesa, ka gādīgi draudzes gani vairo mūsu prieku? (2. Kor. 1:24.)b

Uzlabojumi draudzes pārraudzībā stiprina Dieva tautas vienotību

22. Kā taisnība un miers sekmē draudzes vienotību? (Sk. arī ”Tas bija apbrīnojami!”.)

²² Kā jau bija minēts, Jehova paredzēja, ka Dieva tautā vairosies taisnība un miers. (Jes. 60:17.) Gan taisnība, gan miers stiprina draudzes vienotību. Kādā veidā? Ja runa ir par taisnību, ”Jehova, mūsu Dievs, ir viens Jehova”. (Marka 12:29.) Viņa taisnīgās normas, kas jāievēro viņa kalpiem, nemainās atkarībā no tā, kurā zemē viņa kalpi dzīvo. Viņa normas, kuras nosaka, kas ir labs un kas — ļauns, ir vienas; tās ir vienādas ”visās svēto draudzēs”. (1. Kor. 14:33.) Draudze var plaukt un zelt tikai tad, ja tiek ievērotas Dieva normas. Savukārt, ja runa ir par mieru, mūsu ķēniņš vēlas, lai mēs nevis tikai priecātos par mieru draudzē, bet gan būtu ”miera nesēji”. (Mat. 5:9, zemsv. piez.) Tāpēc mēs ”tiecamies pēc tā, kas sekmē mieru”. Mēs uzņemamies iniciatīvu, lai risinātu domstarpības, kas reizēm rodas mūsu starpā. (Rom. 14:19.) Tā mēs sekmējam gan mieru, gan vienotību draudzē. (Jes. 60:18.)

23. Kāds iemesls priekam ir Dieva kalpiem mūsdienās?

²³ 1895. gada 15. novembra Sargtornī, kur pirmo reizi izskanēja norādījums, ka draudzēs jāizraugās vecākie, brāļi, kas vadīja Dieva tautu, bija izteikuši arī kādu vēlmi. Viņi ļoti vēlējās, lai šī jaunā kārtība palīdzētu Dieva tautai ”ātri iegūt vienotību ticībā”, un lūdza par to Dievu. Atskatoties uz pagājušo laiku, mēs varam droši teikt, ka uzlabojumi organizatoriskos jautājumos, kurus ar mūsu ķēniņa starpniecību pamazām ir īstenojis Jehova, tiešām ir stiprinājuši vienotību pielūgsmē. (Ps. 99:4.) Tāpēc tagad Jehovas kalpiem visā pasaulē ir pamatots iemesls priekam, jo mēs staigājām ”vienā un tajā pašā garā”, ejam ”vienās un tajās pašās pēdās” un vienprātībā kalpojam ”miera Dievam”. (2. Kor. 12:18; nolasīt Cefanjas. 3:9.)