Dievs augstu vērtē tīrību

1.—3. a) Kāpēc māte raugās, lai viņas dēls būtu kārtīgs un tīrs? b) Kāpēc Jehovam ir svarīgi, lai viņa kalpi būtu tīri, un kāpēc mēs tiecamies pēc tīrības?

MĀTE sapoš savu mazo dēlēnu, kas gatavojas kaut kur doties. Viņa raugās, lai zēns būtu nomazgājies un lai viņa drēbes būtu kārtīgas un tīras. Māte apzinās ne vien to, ka tīrība palīdz izsargāties no slimībām, bet arī to, ka pēc dēla izskata cilvēki spriedīs par viņa vecākiem.

² Jehova, mūsu debesu Tēvs, vēlas, lai viņa kalpi būtu tīri. Bībelē par Jehovu ir teikts: ”Šķīstajiem Tu rādies šķīsts.”a (Psalms 18:27, LB-65r.) Jehova mūs mīl, un viņš zina, ka tīrība mums nāk par labu. Tāpat viņam ir svarīgi, lai mēs, viņa liecinieki, radītu citiem labu iespaidu par viņu. Ar savu tīrību un labo uzvedību mēs sagādājam Jehovam un viņa svētajam vārdam godu, nevis apkaunojumu. (Ecēhiēla 36:22; 1. Pētera 2:12.)

³ Tā kā Dievs augstu vērtē tīrību, mēs tiecamies pēc tās. Mēs cenšamies ar visu savu dzīvi godāt Dievu, jo mīlam viņu un vēlamies palikt viņa mīlestībā. Tagad noskaidrosim, kāpēc mums jābūt tīriem, ko tīrība sevī ietver un kā to saglabāt. Apskatot šos jautājumus, mēs varēsim pārbaudīt sevi un padomāt, ko mēs varētu darīt labāk.

KĀPĒC MUMS JĀRŪPĒJAS PAR TĪRĪBU?

4., 5. a) Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mums jāsaglabā tīrība? b) Kā tas, ka Jehova ir tīrs un svēts, izpaužas radītajā?

⁴ Jehova mūs māca dažādi, un viens no paņēmieniem, ko viņš izmanto, ir paša priekšzīme. Bībelē ir lasāms aicinājums ”sekot Dievam”. (Efeziešiem 5:1.) Tas palīdz saprast galveno iemeslu, kāpēc mums jāsaglabā tīrība: Jehova, Dievs, ko mēs pielūdzam, ir tīrs un svēts it visā. (3. Mozus 11:44, 45.)

⁵ Šī Jehovas īpašība, tāpat kā daudzas citas, ir redzama tajā, ko viņš ir radījis. (Romiešiem 1:20.) Zemeslode tika veidota par tīru un nepiesārņotu mājvietu cilvēkiem. Jehova ir parūpējies, lai dabā pastāvētu cikli, kas ļauj attīrīties gaisam un ūdenim. Ir mikrobi, kas pārvērš atkritumus nekaitīgās vielās; zinātnieki šādus mikroorganismus izmanto, lai attīrītu jūru no naftas plankumiem un no cita veida piesārņojuma, ko ir izraisījuši cilvēki savtīguma un alkatības dēļ. Nav nekādu šaubu: tas, kurš ir radījis zemi, uzskata tīrību par ļoti svarīgu. (Jeremijas 10:12.) Tādam pašam būtu jābūt arī mūsu viedoklim.

6., 7. Kā Mozus bauslībā bija uzsvērts, ka visiem Jehovas kalpiem jābūt tīriem?

⁶ Vēl viens iemesls saglabāt tīrību ir tāds, ka Augstākais valdnieks Jehova to prasa no saviem kalpiem. Pēc bauslības, ko Jehova deva izraēliešiem, tīrība bija cieši saistīta ar kalpošanu viņam. Bauslībā bija noteikts, ka Salīdzināšanas dienā augstajam priesterim bija jāmazgājas veselas divas reizes. (3. Mozus 16:4, 23, 24.) Priesteriem, kas pildīja kalpošanas pienākumus, bija jāmazgā rokas un kājas, pirms viņi kaut ko upurēja Jehovam. (2. Mozus 30:17—21; 2. Laiku 4:6.) Bauslībā bija minētas apmēram 70 situācijas, kurās cilvēks kļuva ceremoniāli nešķīsts. Neviens, kas bija nešķīsts, nedrīkstēja pielūgt Dievu; dažos gadījumos par šī norādījuma neievērošanu draudēja pat nāvessods. (3. Mozus 15:31.) Katrs, kas nebija ar mieru mazgāties pats un mazgāt savas drēbes, lai šķīstītos, bija ”jāizdeldē no sasauktās draudzes vidus”. (4. Mozus 19:17—20.)

⁷ Lai gan mums nav jāievēro Mozus bauslība, tā palīdz saprast Dieva viedokli. Bauslībā bija uzsvērts, ka visiem Dieva kalpiem jābūt tīriem, un Dievs pa šo laiku nav mainījies. (Maleahija 3:6.) Mūsu kalpošana viņam nevar būt pieņemama, ja tā nav ”tīra un neapgānīta”. (Jēkaba 1:27.) Tāpēc mums jāzina, ko tieši viņš no mums prasa.

KO NOZĪMĒ BŪT TĪRIEM DIEVA PRIEKŠĀ

8. Kādu tīrību Jehova no mums prasa?

⁸ Bībelē ar tīrību ir domāta ne tikai fiziska tīrība. Dievs uzskata, ka mums jābūt tīriem visās dzīves jomās, un tas sevī ietver četrus galvenos aspektus: garīgo tīrību, morālo tīrību, prāta tīrību un fizisko tīrību. Tālāk paskaidrots, ar ko ir saistīti šie tīrības veidi.

9., 10. Kas ir garīga tīrība, un no kā patiesie kristieši izvairās?

⁹ Garīga tīrība. Runājot vienkārši, būt garīgi tīram nozīmē, ka cilvēks nemēģina apvienot patieso reliģiju un viltus reliģiju. Kad izraēlieši no Babilonas devās atceļā uz Jeruzalemi, viņiem bija jāņem vērā Dieva norādījums: ”Izeita no turienes prom, neaiz[s]kariet nekā nešķīsta! ..šķīstaities!” (Jesajas 52:11.) Izraēlieši atgriezās dzimtenē galvenokārt tādēļ, lai no jauna kalpotu Jehovam. Šai kalpošanai bija jābūt neaptraipītai — tīrai no jebkādām babiloniešu reliģijas mācībām un paražām, kas darīja negodu Dievam.

¹⁰ Arī patiesajiem kristiešiem mūsdienās jāraugās, lai viņus neietekmētu viltus reliģija. (1. Korintiešiem 10:21.) Tas prasa piesardzību, jo viltus reliģijas ietekme ir jūtama visapkārt. Daudzās zemēs pastāv dažādas tradīcijas, pasākumi un paražas, kas ir saistīti ar viltus reliģijas mācībām, piemēram, ar uzskatu, ka pēc cilvēka nāves kāda daļa no viņa turpina dzīvot. (Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10.) Patiesie kristieši neievēro paražas, kuru pamatā ir viltus reliģijas mācības.b Mēs neatkāpjamies no Bībelē noteiktajām tīras kalpošanas normām, pat ja citi mūs mēģina pierunāt tā rīkoties. (Apustuļu darbi 5:29.)

11. Ko sevī ietver morāla tīrība, un kāpēc ir ļoti svarīgi būt morāli tīriem?

¹¹ Morāla tīrība. Lai saglabātu morālu tīrību, ir jāizvairās no jebkādas netikumības. (Efeziešiem 5:5.) Būt morāli tīriem ir ļoti svarīgi. Kā redzēsim nākamajā nodaļā, mums ”jāsargās no netiklības”, lai paliktu Dieva mīlestībā, turklāt netikli cilvēki, kas nenožēlo savu rīcību, ”neiemantos Dieva valstību”. (1. Korintiešiem 6:9, 10, 18.) No Dieva viedokļa šādi cilvēki ”apgāna” to, kas ir tīrs. Ja viņi nepārstās dzīvot amorāli, viņus gaida ”otra nāve”. (Atklāsmes 21:8.)

12., 13. Kā domāšana ir saistīta ar rīcību, un kā ir iespējams uzturēt prātu tīru?

¹² Prāta tīrība. Rīcības pamatā ir domas, tāpēc, ja ļaujam savā prātā un sirdī iesakņoties nepareizām domām, agrāk vai vēlāk mēs izdarīsim kaut ko tādu, kas Dievam nav patīkams. (Mateja 5:28; 15:18—20.) Turpretī tad, ja mūsu domas ir tīras, tāda būs arī mūsu rīcība. (Filipiešiem 4:8.) Kā uzturēt savu prātu tīru? Būtiski ir vairīties no jebkādas izklaides, kas var nelabvēlīgi ietekmēt domāšanu.c Domāt par to, kas ir labs, palīdz arī regulāra iedziļināšanās Bībeles mācībās. (Psalms 19:9, 10.)

¹³ Lai paliktu Dieva mīlestībā, mums jābūt tīriem garīgā un morālā ziņā, kā arī jāsaglabā prāta tīrība. Par to visu sīkāk runāts citās nodaļās, tāpēc tagad pievērsīsim uzmanību ceturtajam tīrības veidam — fiziskajai tīrībai.

KĀ RŪPĒTIES PAR FIZISKU TĪRĪBU

14. Kāpēc fiziskā tīrība nav tikai personiskas dabas jautājums?

¹⁴ Uzturēt fizisku tīrību nozīmē rūpēties par savu un savas apkārtnes tīrību. Vai higiēna ir personiskas dabas jautājums, kas neskar nevienu citu? Jehovas kalpi tā neuzskata. Kā jau tika minēts, Jehovam mūsu tīrība ir svarīga ne tikai tāpēc, ka tā nāk mums par labu, bet arī tāpēc, ka tā ietekmē viņa reputāciju. Atcerēsimies nodaļas sākumā minēto piemēru. Ja mēs redzam bērnu, kas vienmēr ir netīrs un nekārtīgs, mēs droši vien izdarīsim noteiktus secinājumus par viņa vecākiem. Protams, nebūtu labi, ja ar savu ārieni vai dzīvesveidu mēs sagādātu negodu debesu Tēvam vai novērstu uzmanību no vēsts, ko sludinām. Dieva Rakstos ir teikts: ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Korintiešiem 6:3, 4, LB-65r.) Kas būtu jāņem vērā, domājot par fizisko tīrību?

15., 16. Ko sevī ietver personīgā higiēna, un kādam jābūt mūsu apģērbam?

¹⁵ Personīgā higiēna un ārējais izskats. Dažādās zemēs ir atšķirīga kultūra un sadzīves apstākļi, taču parasti ir pieejams tik daudz ziepju un ūdens, lai būtu iespējams regulāri mazgāties un rūpēties par savu un savu bērnu tīrību. Higiēna prasa mazgāt rokas pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas, pēc tualetes izmantošanas un pēc bērna mazgāšanas vai pārtīšanas. Roku mazgāšana ar ūdeni un ziepēm ir svarīgs profilaktisks pasākums, kas palīdz novērst slimības un var pat glābt dzīvību. Tā ir iespējams izvairīties no vīrusu un baktēriju izplatīšanās un ierobežot slimības, kas izraisa caureju. Zemēs, kur lielākajā daļā māju nav ūdensvada, atkritumvielas varbūt var aprakt, kā tas tika darīts senajā Izraēlā. (5. Mozus 23:13, 14.)

¹⁶ Arī drēbes ir regulāri jāmazgā, lai tās būtu tīras un radītu labu iespaidu. Kristieša apģērbam nav jābūt dārgam un modernam, bet tam būtu jābūt kārtīgam, tīram un pieklājīgam. (1. Timotejam 2:9, 10.) Lai kur mēs atrastos, mūsu ārējam izskatam jābūt par ”rotu mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Titam 2:10.)

17. Kāpēc mūsu dzīvesvietai un tās apkārtnei jāizskatās labi?

¹⁷ Dzīvesvieta un tās apkārtne. Mūsu dzīvesvietai nav jābūt elegantai un greznai, bet tā jāuztur pēc iespējas tīrāka un kārtīgāka. Ja mēs izmantojam automašīnu, kad dodamies uz sapulcēm un sludinām, tai gan no iekšpuses, gan no ārpuses jābūt tīrai, cik vien apstākļi to ļauj. Neaizmirsīsim, ka tīra dzīvesvieta un tās apkārtne kaut ko liecina par mums. Citiem cilvēkiem mēs stāstām, ka Jehova ir tīrs Dievs, kas ir paredzējis ”samaitāšanu tiem, kas zemi samaitā”, un ka viņa Valstība drīz pārvērtīs zemeslodi par paradīzi. (Atklāsmes 11:18; Lūkas 23:43.) Mūsu dzīvesvietai un visam, kas mums pieder, būtu jāliecina, ka mēs jau tagad mācāmies dzīvot tā, kā būs pieņemts jaunajā pasaulē, kur valdīs tīrība.

18. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Valstības zāli?

¹⁸ Sapulču vietas. Tā kā mēs mīlam Jehovu, mēs ar cieņu izturamies pret Valstības zāli — vietu, kur tiek pielūgts patiesais Dievs. Cilvēkiem, kas pirmo reizi ierodas mūsu sapulču norises vietā, būtu jāgūst par to pozitīvs iespaids. Ēka ir regulāri jātīra un jāuztur kārtībā, tad tā vienmēr izskatīsies labi. Piedalīdamies šajos darbos, mēs parādām, ka ar cieņu izturamies pret Valstības zāli. Mums ir brīnišķīga iespēja veltīt savu laiku, lai tīrītu, ”uzpostu un uzkoptu” vietu, kur mēs pielūdzam Dievu. (2. Laiku 34:10.) Tie paši principi ir spēkā arī tad, kad pulcējamies kongresu namā vai kādā citā ēkā, kur tiek rīkoti kongresi.

NO KĀDIEM PARADUMIEM JĀVAIRĀS

19. No kā mums jāvairās, lai mēs būtu tīri, un kā šajā ziņā var palīdzēt Bībele?

¹⁹ Lai mēs būtu tīri, mums jāvairās no kaitīgiem paradumiem, piemēram, smēķēšanas un dzeršanas, tāpat nav pieņemama narkotisku vielu lietošana, ja vien tas netiek darīts ārstnieciskos nolūkos. Bībelē nav konkrēti minēti visi mūsdienās izplatītie paradumi, kas aptraipa cilvēkus, bet tajā ir atrodami principi, kas palīdz saprast Jehovas attieksmi pret tiem. Mēs mīlam Jehovu un, zinot viņa viedokli, varam rīkoties tā, lai viņam tas patiktu. Tagad apskatīsim piecus Bībeles principus.

20., 21. No kādiem paradumiem mums jāizvairās, un kāds ir viens būtisks iemesls no tiem izvairīties?

²⁰ ”Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. Korintiešiem 7:1.) Jehova vēlas, lai mēs nedarītu neko tādu, kas aptraipa miesu un kaitē mūsu garam jeb prāta nostājai. Tāpēc mums jāizvairās no paradumiem, kas izraisa atkarību un kas var kaitēt fiziskajai vai psihiskajai veselībai.

²¹ Bībelē ir minēts būtisks iemesls, kāpēc ir nepieciešams ”šķīstīties no visiem.. traipiem”. Panta sākumā ir lasāmi vārdi ”tā kā mums ir tādi apsolījumi”. Par kādiem apsolījumiem ir runa? Kā var redzēt iepriekšējos pantos, Jehova apsola: ”Es jūs pieņemšu. Tad es būšu jums par tēvu.” (2. Korintiešiem 6:17, 18.) Ir patīkami domāt, ka Jehova sola par mums rūpēties un mūs mīlēt kā tēvs savu dēlu vai meitu. Taču Jehova izpildīs šos solījumus tikai tad, ja sargāsimies no ”miesas un gara traipiem”. Būtu ļoti nesaprātīgi kāda kaitīga ieraduma dēļ atteikties no tuvām attiecībām ar Jehovu.

22.—25. Kādi Bībeles principi palīdz izvairīties no kaitīgiem ieradumiem?

²² ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (Mateja 22:37.) Jēzus atzina šo bausli par pašu augstāko. (Mateja 22:38.) Jehovam pienākas šāda mīlestība, bet mīlēt viņu no visas sirds, dvēseles un prāta mēs spēsim tikai tad, ja nedarīsim neko tādu, kas varētu saīsināt mūsu mūžu vai atņemt mums viņa piešķirto spēju skaidri spriest.

²³ ”[Dievs] dod visiem dzīvību, elpu un visu.” (Apustuļu darbi 17:24, 25.) Dzīvība ir Dieva dāvana. Mēs mīlam to, kurš šo dāvanu ir devis, tāpēc ar cieņu izturamies pret pašu dāvanu. Mēs neiesaistāmies rīcībā, kas būtu kaitīga veselībai, jo tas nozīmētu, ka mums nav nekādas cieņas pret dzīvību. (Psalms 36:10.)

²⁴ ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:39.) Kaitīgi ieradumi bieži vien ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī tos, kas viņam ir līdzās. Piemēram, ļoti bīstama ir pasīvā smēķēšana. Cilvēks, kas nodara kaitējumu apkārtējiem, pārkāpj Dieva pavēli mīlēt tuvāko, līdz ar to viņš melotu, ja apgalvotu, ka mīl Dievu. (1. Jāņa 4:20, 21.)

²⁵ ”Lai padodas un paklausa valdībām un varām.” (Titam 3:1.) Daudzās zemēs ar likumu ir aizliegts glabāt un lietot narkotikas. Patiesie kristieši pakļaujas šim aizliegumam. (Romiešiem 13:1.)

26. a) Kas ir nepieciešams, lai pasargātu sevi Dieva mīlestībā? b) Kāpēc var teikt, ka palikt tīriem Dieva priekšā ir vislabākais dzīves ceļš?

²⁶ Lai pasargātu sevi Dieva mīlestībā, mums jābūt tīriem nevis tikai dažās dzīves jomās, bet pilnībā. Atmest kaitīgus ieradumus un neatgriezties pie tiem nav viegli, tomēr tas ir iespējams.d Tas ir vislabākais dzīves ceļš, jo Jehova vienmēr māca to, kas mums nāk par labu. (Jesajas 48:17.) Vissvarīgākais ir tas, ka, būdami tīri, mēs sagādāsim godu Dievam, ko mēs mīlam, un paliksim viņa mīlestībā.