142. dziesma.

Radības cerība uz atbrīvošanu

(Romiešiem 8:21)

1. Ir tagad bēdas uz Zemes lielas,

jo cilvēki ko sēj, to pļauj.

Tie noliedz Dievu, un tāpēc dzīve

tiem raižu smago nastu krauj.

2. Pie Dieva tveries un no sirds ceri,

ka viņš tev dāvās glābšanu!

Dievs tiem ir līdzās, kas lūdz bez mitas,

lai gūtu viņa atbalstu.

3. Nāk laiks, kad visi būs atkal brīvi

no gūsta un no verdzības.

Lai slēgtu mieru starp mums un Dievu,

ir iecelts Jēzus, svaidītais.

4. Tik esot draugos ar Dieva tautu,

gūst lēnprātīgie svētības.

Tie visiem stāsta par to, ka gaida

to prieku, ko sniegs Ķēniņvalsts.