Organisma spēja sadziedēt brūces

VIENS no daudzajiem cilvēka dzīvībai svarīgajiem mehānismiem ir organisma spēja sadziedēt brūces un atjaunot bojātos audus. Šis process sākas, tiklīdz ir gūts ievainojums.

Pārdomām. Brūču sadzīšana ir iespējama tāpēc, ka šūnās tiek ierosināta sarežģītu reakciju virkne.

• Pie audiem brūces malās pielīp trombocīti, izveidojot asins recekli un slēdzot bojātos asinsvadus.

• Iekaisuma reakcija pasargā brūces vietu no infekcijas un nodrošina, ka no brūces tiek aizvākti bojātie audi un mikroorganismi.

• Jau pēc dažām dienām organisms sāk aizstāt bojātos audus ar jauniem, brūces malas pakāpeniski savelkas un bojātie asinsvadi atjaunojas.

• Visbeidzot notiek rētaudu remodelācija un šie audi nostiprinās.

Iedvesmojoties no asins recēšanas mehānisma, zinātnieki patlaban izstrādā sintētisku materiālu, kas pats var ”sadziedēt” savus bojājumus. Šādu materiālu caurauž paralēlu kapilāru tīkls, kuros atrodas divas dažādas ķīmiskas vielas. Tiklīdz materiāls tiek bojāts, sākas ”asiņošana” — abas minētās vielas sajaucas un izveidojas gels, kas izplūst pa bojātajām vietām un aizpilda radušās plaisas un caurumus. Kad gels ir sacietējis, materiāls atgūst sākotnējo stiprību. Kā teica kāds zinātnieks, sintētiskā bojājumu ”sadziedēšana”, pie kuras tagad tiek strādāts, ļoti atgādina procesus, kas pastāv dzīvajā dabā.

Kā jūs domājat? Vai organisma spēja sadziedēt brūces ir izveidojusies evolūcijas ceļā, vai arī tā ir radīta?