Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • g05 22.10. 3. lpp.
  • Laikrakstu spēks

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Laikrakstu spēks
  • Atmostieties! 2005
  • Līdzīgs materiāls
  • Pieprasījums pēc jaunām ziņām
    Atmostieties! 2005
  • Saturs
    Atmostieties! 2005
  • Laikrakstu plusi un mīnusi
    Atmostieties! 2005
  • Sludināšanas paņēmieni. Tiek izmantotas visdažādākās metodes
    Dieva valstība valda
Atmostieties! 2005
g05 22.10. 3. lpp.

Laikrakstu spēks

Kad Pirmais pasaules karš bija aizslaucījis vācu monarhiju, Vācijā pie varas nāca sociāldemokrātu valdība. Pēc tam komunisti centās šo jauno valdību gāzt. Kā vieni, tā otri uzskatīja, ka kontrole pār presi dod iespēju kontrolēt ne tikai sabiedrības viedokli, bet arī pašus cilvēkus, tāpēc sākās sīva cīņa par to, kura rokās būs šis varenais ierocis — prese.

DAŽU pēdējo gadsimtu gaitā laikraksti ir spēcīgi ietekmējuši kultūru, politiku un biznesu, kā arī miljoniem cilvēku ikdienas dzīvi. Kāda ir šo preses izdevumu nozīme jūsu dzīvē?

Pirmais īstais laikraksts Eiropā acīmredzot nāca klajā 1605. gadā Vācijā. Tagad dažās zemēs aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem lasa laikrakstus katru dienu. Daļā jaunattīstības valstu ir mazāk par 20 dienas laikraksta eksemplāru uz 1000 iedzīvotājiem, turpretī Norvēģijā, piemēram, šis skaitlis pārsniedz sešus simtus. Pasaulē kopumā par lasītāju uzmanību sacenšas aptuveni 38 tūkstoši laikrakstu.

Laikraksti informē sabiedrību par svarīgiem notikumiem, taču tas nav vienīgais mērķis, ko tie sasniedz. Laikraksti sniedz informāciju, kas veido daudzu lasītāju uzskatus. ”Laikraksti, ko mēs lasām ikdienā, ..ietekmē.. mūsu viedokli un rīcību, un pat mūsu galvenās morālās vērtības,” apgalvo UNESCO Vācijas komisijas loceklis Dīters Ofenheisers.

Vēsturnieki norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad laikraksti ir izmantoti, lai kurinātu, atbalstītu un attaisnotu karus. Viņi min tādus piemērus kā Francijas — Prūsijas karš (1870. g. — 1871. g.), Amerikas Savienoto Valstu — Spānijas karš (1898. g.) un Vjetnamas karš (1955. g. — 1975. g.). Daudzi biznesmeņi, zinātnieki, politiķi un izklaides sfēras zvaigznes ir pieredzējuši krahu skandalozu ziņu dēļ, kas par viņiem publicētas laikrakstos. Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū žurnālistu izmeklēšana izraisīja notikumu virkni, kuras dēļ izcēlās slavenais Votergeitas skandāls un toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons bija spiests atkāpties no amata. Kā redzams, prese tiešām ir spēcīgs ierocis, ko var izmantot kā labiem, tā sliktiem mērķiem.

Bet kā šis ietekmīgais spēks ir veidojies? Cik lielā mērā var ticēt tam, ko raksta prese? Kas būtu jāpatur prātā, lasot laikrakstus?

[Attēls 3. lpp.]

Pēc Pirmā pasaules kara Berlīnē izcēlās īsts laikrakstu karš

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties