”It kā to kāds būtu konstruējis”?

Vai jums kādreiz ir gadījies teleskopā vērot naksnīgas debesis? Daudzi, kas to ir darījuši, droši vien teiks, ka joprojām atceras to pirmo reizi, kad teleskopā ieraudzīja Saturnu. Tas ir pārsteidzošs skats — neskaitāmām mirdzošām zvaigznēm nosēta melna bezgalība un uz tās fona debess spīdeklis, ko ieskauj elegantu, plakanu gredzenu vainags.

Kas ir šie gredzeni? Kad 1610. gadā astronoms Galilejs pirmo reizi paskatījās uz Saturnu ar pašdarinātu teleskopu, attēls bija tik neass, ka Saturns izskatījās pēc planētas ar ausīm — pēc sfēras, kurai sānos ir divas mazākas sfēras. Ar laiku teleskopi tika uzlaboti, un astronomi redzēja gredzenus aizvien skaidrāk, taču viņi joprojām strīdējās par to sastāvu. Daudzi apgalvoja, ka gredzeni ir stingri vienlaidu diski. Tikai 1895. gadā astronomi dabūja pārliecinošus pierādījumus, ka gredzeni sastāv no daudziem akmens un ledus gabaliem.

Grāmatā The Far Planets ir rakstīts: ”No neskaitāmiem ledus gabaliem veidotie Saturna gredzeni ir viens no lielākajiem Saules sistēmas brīnumiem. Mirdzošais riņķis ir milzīgs, tā platums ir 400 tūkstoši kilometru no iekšējās malas, kas sākas uzreiz aiz planētas atmosfēras, līdz ārējai malai, kas ir tik retināta, ka gandrīz nav nosakāma. Turklāt tas ir pārsteidzoši plāns, tā vidējais biezums ir mazāks par 30 metriem.” Kad 2004. gada jūnijā kosmiskais aparāts Cassini sasniedza Saturnu un atsūtīja uz Zemi dažādu mērījumu datus un attēlus, zinātnieki uzzināja vēl vairāk par to, cik sarežģīti ir šie simti gredzenu.

Nesen žurnālā Smithsonian publicētā rakstā bija teikts: ”Saturns izskatās tā, it kā to kāds būtu konstruējis, — šis objekts ir tik nevainojams kā matemātika.” Mēs varam piekrist šī autora viedoklim, izņemot vārdus ”it kā”. Patiesībā Saturns ir tikai viens no neskaitāmi daudzajiem debess ķermeņiem, kuri atbilst Dieva iedvesmotajam raksturojumam, kas tika rakstīts pirms vairākiem tūkstošiem gadu: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Psalms 19:2.)

[Norādes par attēlu autortiesībām 31. lpp.]

Fons: NASA, ESA and E. Karkoschka (University of Arizona); attēli lapas kreisajā malā: NASA and The Hubble Heritage Team (STScl/AURA)