Laikrādis uz jūsu rokas

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

VAI jūs zināt, cik ir pulkstenis? Pietiek tikai uzmest skatu savam rokas pulkstenim, un atbilde ir rokā. Bet kā lai pārbauda, vai pulkstenis rāda pareizu laiku? Laikrādis mūsdienās ir kļuvis par ierastu lietu, un tāpēc ir viegli aizmirst, cik patiesībā tas ir sarežģīts mehānisms.

Kaut gan laiku nevar ne aptaustīt, ne noturēt uz vietas, cilvēks allaž ir centies izmērīt tā ritumu. Laika noteikšanai jau izsenis ir kalpojušas tādas dabas parādības kā gadalaiku maiņa, mēness fāzes, dienas un nakts mija. Bet cilvēks vienmēr ir gribējis iedalīt laiku vēl sīkākās mērvienībās un izmērīt to ar vēl lielāku precizitāti.

Kā darbojas pulksteņi

Laika mērīšanas ierīču izstrāde un izgatavošana ir viena no senākajām zinātnes un amatniecības nozarēm. Laikrāža svarīgākā sastāvdaļa ir gaitas regulators, kas nodrošina zobratu mehānisma kustības vienmērīgumu. Ar gaitas regulatora palīdzību atsperes mehāniskā enerģija tiek pārvērsta impulsos, kas griež pulksteņa rādītājus. Vēsturiskajos avotos nav ziņu, kad parādījās pirmie mehāniskie pulksteņi, taču ir zināms, ka 16. gadsimta sākumā tika izgatavoti pirmie pulksteņi, ko cilvēki varēja nēsāt līdzi.

Mums tik ierastie rokas pulksteņi ir kļuvuši populāri samērā nesen, 19. gadsimta beigās, un sākotnēji tos valkāja galvenokārt sievietes. Pirmā pasaules kara laikā artilērijas virsnieki ievēroja, ka nēsāt pulksteni uz rokas ir ērtāk nekā turēt to kabatā, un tas vēl vairāk nostiprināja rokas pulksteņu popularitāti.

Mūsdienās visizplatītākie ir elektroniskie pulksteņi, kuros tiek izmantoti kvarca kristāli. Īpaši apstrādātiem kristāliem pievadītais spriegums liek svārstīties ar noteiktu frekvenci, līdzīgi kā to dara sienas pulksteņa svārsts, tikai ar daudz lielāku intensitāti.

Tiesa gan, nevienu pulksteni nevar noregulēt tā, lai tas vienmēr rādītu precīzu laiku. Lielākā vai mazākā mērā visi pulksteņi iet vai nu par ātru, vai par lēnu. Tāpēc dažiem kvarca pulksteņiem ir iebūvēta ierīce, kas periodiski izdara korekciju, izmantojot atompulksteņaa laika signālus. Ražotāji apgalvo, ka šādi pulksteņi, kuru precizitāte tiek nodrošināta ar radio signālu palīdzību, steidzas (vai atpaliek) ne vairāk kā par vienu sekundi miljons gados.

Mehānisko pulksteņu nevīstošais šarms

Ņemot vērā kvarca un atompulksteņu precizitāti un faktu, ka mehāniskajos laikrāžos izmantojamais gaitas regulators ir izgudrots pirms vairāk nekā diviem simtiem gadu, varētu domāt, ka mehāniskie pulksteņi ir neglābjami novecojuši. Kurš gan mūsu dienās, kad ir pieejami elektroniskie kalkulatori, gribētu lietot mehānisko skaitļojamo mašīnu? Taču mehānisko pulksteņu ritmiskie tikšķi vēl aizvien nav zaudējuši savu pievilcību. Pulksteņu ražotāji katru gadu izgatavo miljoniem jaunu mehānisko pulksteņu, un pēdējos gados Šveices mehānisko pulksteņu eksporta vērtība ir pārsniegusi šajā valstī izgatavoto elektronisko pulksteņu eksporta vērtību. Tiek izgudroti arvien jauni, arvien precīzāki gaitas regulatori ar zemāku berzes pakāpi, un salūzušie pulksteņi joprojām tiek nesti pie pulksteņmeistara.

Kāpēc mehāniskie laikrāži ir tik iecienīti? Maikls, pulksteņmeistars ar trīsdesmit gadu stāžu, uzskata, ka nebūt ne mazsvarīgs faktors ir to ilgais kalpošanas laiks. Kvarca pulksteņa vidējais darba mūžs ir aptuveni 15 gadi, bet labs mehāniskais pulkstenis var uzticami kalpot simts un vairāk gadus. Šādi pulksteņi, kas varbūt tiek nodoti no paaudzes paaudzē, cilvēkiem ir ļoti dārgi.

Citus valdzina zobratu un atsperu smalkums un precizitāte, ar kādu šie sarežģītie mehānismi spēj izsekot līdzi minūšu un stundu ritumam un datumu maiņai. Turklāt, tā kā šie mehānismi parasti ir roku darbs, īsts lietpratējs var atrast un novērst radušos kļūmi.

Atšķirībā no citām mehāniskām ierīcēm, pulksteņiem ir jādarbojas dienu un nakti daudzus gadus bez pārtraukuma. Turklāt rokas pulksteņiem ir jāsaglabā precizitāte arī tad, kad tie ir pakļauti temperatūras svārstībām vai atrodas nemitīgā kustībā. Laikrādim, kas diennaktī atpaliek (vai steidzas) par 20 sekundēm, novirze sastāda tikai 0,023 procentus — ar šādu precizitāti darbojas rūpīgi izstrādātie zinātniskie mērinstrumenti. Mehānisko pulksteņu sarežģītība un precizitāte uzskatāmi liecina par pulksteņmeistaru bagātīgo izdomu un izcilo amata prasmi, un cilvēki to augstu vērtē.

Protams, cilvēki izvēlas mehāniskos laikrāžus arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, kvarca pulksteņiem ik pa laikam ir jāmaina baterija, un dažiem tas liekas neērti, skaidro Maikls. Bet kā lai izvēlas sev piemērotu pulksteni?

Kuru izvēlēties?

Pulksteņa izvēlē nebūt ne mazsvarīga loma ir cilvēka gaumei. Tas nozīmē, ka laikrādim ir jābūt ne tikai precīzam un uzticamam, bet arī glītam. Pieredzējis pulksteņmeistars iesaka ņemt vērā arī apstākļus, kādos pulkstenim būs jādarbojas. Vai jūs to domājat nēsāt katru dienu vai arī tikai īpašos gadījumos? Vai tas var būt pakļauts triecieniem vai krasām temperatūras svārstībām? Piemēram, regulāra ķīmisku vielu vai jūras ūdens iedarbība var sabojāt siksniņu vai pulksteņa korpusu. Tāpēc būtu gudri to visu iepriekš pārdomāt.

Pērkot pulksteni, būtu ieteicams jau iepriekš izlemt, kādu naudas summu jūs varat atvēlēt pulksteņa iegādei. Mehāniskie pulksteņi parasti ir dārgāki nekā elektroniskie, taču ir noderīgi zināt, ka gan dārga, gan lēta pulksteņa mehānisms visbiežāk ir ļoti kvalitatīvs un rāda laiku ar lielu precizitāti. Pulksteņa cenu daudz lielākā mērā ietekmē ārējā apdare, kā arī korpusa un rokassprādzes izgatavošanā izmantotie materiāli. Tātad dārgāka cena nebūt negarantē lielāku precizitāti un kvalitāti. (Skat. ielogojumu.)

Kad pulkstenis jums ir uz rokas, laika noteikšana nesagādā nekādas grūtības. Cerams, ka zināšanas par šo laika mērītāju darbību palīdzēs jums vēl vairāk novērtēt šīs noderīgās ierīces. Galu galā, vai bez pulksteņa cilvēki reizēm nejūtas kā bez rokām?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 24. lpp.]

KĀDS PULKSTENIS JUMS BŪTU VISPIEMĒROTĀKAIS?

VEIDS. Hronogrāfa ciparnīca ir piemērota īsu laika intervālu mērīšanai, šī ierīce ir ļoti noderīga, ja ir jāuzņem kāda notikuma laiks. Tiem, kas nodarbojas ar sportu, ieteicams pulkstenis ar ūdensizturīgu korpusu. Ja jūs mēdzat aizmirst uzvilkt atsperi, jums varētu būt piemērots kvarca pulkstenis. Vēl viens risinājums ir pulkstenis ar automātisko uzvilkšanas mehānismu, kura galvenā atspere pati no sevis tiek uzvilkta, kad cilvēks kustina roku.

PRECIZITĀTE. Ja jums ir svarīga pulksteņa gaitas precizitāte, jums varbūt ir vajadzīgs hronometrs — īpaši noregulēts laikrādis, kas atbilst oficiāli noteiktajiem precizitātes kritērijiem. Vislielāko precizitāti nodrošina kvarca tehnoloģija. Modernāko mehānisko pulksteņu gaitas regulatora svira izdara četras pilnas svārstības sekundē (28,8 tūkstoši tikšķu stundā), savukārt elektroniskā pulksteņa kvarca kristāls svārstās ar intensitāti 10 līdz 100 tūkstoši svārstību sekundē.

CIPARNĪCA. Digitālie pulksteņi rāda laiku ar cipariem, bet analogie — ar rādītājiem. Uz digitālās ciparnīcas var būt redzama informācija par datumu, modinātāja zvanu un laika joslu, un šo pulksteni var izmantot arī kā hronogrāfu. Savukārt analogie laikrāži rāda laiku mums visiem labi saprotamā un viegli uztveramā formā, pietiek tikai uzmest skatu sava rokaspulksteņa ciparnīcai.

APKOPE. Tā kā mehānisko pulksteņu atspere ir diezgan spēcīga, sīki smilšu graudiņi un putekļi tos apdraud mazāk nekā kvarca pulksteņus. Tomēr mehāniskajiem pulksteņiem ir vajadzīga regulāra apkope, lai tie darbotos ilgi un precīzi. Turpretī kvarca pulksteņiem ar digitālajām ciparnīcām nav kustīgu detaļu, un tiem nav nepieciešama cita apkope kā vienīgi bateriju maiņa.

[Tabula/Attēli 23. lpp.]

DAŽI IEVĒRĪBAS CIENĪGI ROKASPULKSTEŅI

◼ 1810.—1812. gads

Ābrahāms Luijs Bregē izgatavo pirmo rokas pulksteni

◼ 1945. gads

”Rolex” pulkstenis ar datuma lodziņu uz ciparnīcas

◼ 1957. gads

”Hamilton Watch Company” ražotais pulkstenis, kas darbojas ar bateriju

◼ 1960. gads

”Bulova” firmas izgatavotais elektroniskais pulkstenis

◼ 1972. gads

”Hamilton Watch Company” elektroniskais pulkstenis ar digitālo ciparnīcu

[Norāde par autortiesībām]

Otrais un ceturtais attēls: Courtesy of Hamilton Watches

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

OMEGA