Humora izjūta palīdz cīnīties ar slimību
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ
KONČIJA ir dzīvespriecīga sieviete vidējos gados, kura jau septiņus gadus cīnās ar vēzi. Kopš šai sievietei konstatēja krūts vēzi, viņai septiņas reizes ir operēti ļaundabīgie audzēji. Kā viņa spēj izturēt šīs grūtības?
”Ja ārsti man ir pavēstījuši sliktas ziņas un es jūtu vajadzību izraudāties, es ļauju savām bēdām brīvu vaļu, līdz paliek vieglāk ap sirdi,” stāsta Končija. ”Pēc tam es mēģinu dzīvot savā ierastajā ritmā un darīt to, kas man sagādā prieku, — piemēram, mācos ķīniešu valodu, apmeklēju kristiešu kongresus un brīvdienās atpūšos kopā ar ģimeni un draugiem. Es vienmēr paturu prātā Jēzus vārdus: ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?”” (Mateja 6:27.)
”Turklāt es cenšos nekad nezaudēt humora izjūtu,” viņa piebilst. ”Es dzenu jokus ar ārstiem, skatos komēdijas un, pats galvenais, cenšos pastāvīgi pavadīt laiku ar draugiem un tuviniekiem. Ja tev ir draugi, ar kuriem tu vari no sirds izsmieties, tas ir kā brīnišķīgs, dziedinošs balzams. Reiz tieši pirms operācijas draugi man izstāstīja kādu smieklīgu atgadījumu, kas bija noticis iepriekšējā vakarā. Es tā smējos, ka, nonākusi operāciju zālē, biju pilnībā atslābinājusies.”
Končija nav vienīgā, kas ir pārliecinājusies, ka laba humora izjūta un pozitīva prāta ievirze palīdz nepadoties slimības priekšā. Arī ārsti mūsdienās ir sākuši saprast, cik milzīga nozīme humora izjūtai ir cīņā pret sāpēm un slimībām.
Zāles miesai un garam
Šī atziņa nebūt nav jauna. Pirms trīs tūkstošiem gadu ķēniņš Salamans rakstīja: ”Priecīga sirds dziedina vainas.” (Salamana Pamācības 17:22.) Arī kādā lugā, kuras autors ir 17. gadsimta spāņu dramaturgs Lope de Vega, izskan doma: ”Ja mēs vairāk jokotu, mēs būtu veselāki.” Tomēr mūsdienu spriedzes pilnajā pasaulē humors drīzāk izplēnē, nevis iet vairumā. Pēc visa spriežot, mēs dzīvojam tehnoloģijas zelta laikmetā un humora norieta laikā. Grāmatā El arte de la risa (Māksla smieties) bija izteikta doma: izskatās, ka mūsdienu sabiedrībā ”Homo sapiens vietā ir stājies Homo digitalis”. Brīžiem tā vien šķiet, ka baiti un datoru monitori ir aizstājuši smieklus, žestus un smaidus.
Humora izjūta pacientiem palīdz pozitīvāk domāt, ļauj justies stabilākiem emocionālā ziņā un pārliecinātākiem savā rīcībā. Nesen kādā rakstā onkoloģijas un paliatīvās aprūpes speciālists Dr. Haime Sanss-Ortiss bija atzīmējis, ka humors ”atvieglo komunikāciju, stiprina imūnsistēmu, mazina sāpes un trauksmi, atslābina muskuļus, mazina emocionālo spriedzi, rosina radošai darbībai un iedveš cerību”.
Nenovērtējamā humora izjūta
Laba humora izjūta iedarbojas līdzīgi zālēm, jo tā palīdz veiksmīgi risināt dažādas problēmas pat ļoti nelabvēlīgos apstākļos. ”Ja mūsu ikdienas dzīvi pavadīs humors un smiekli, mums būs vairāk enerģijas, mazināsies nogurums un mēs neieslīgsim sevis žēlošanā,” uzskata H. Sanss-Ortiss.
Dažādiem cilvēkiem un dažādām tautām humora izjūta, gluži dabiski, atšķiras. ”Humora izjūta, tāpat kā skaistuma izpratne, ir subjektīva,” atzīmē iepriekšminētais speciālists. Humora izjūtu var ietekmēt izcelsme vai izglītība, bet jebkurā gadījumā tā parasti palīdz veidot attiecības ar cilvēkiem un atbrīvoties no nemiera, spriedzes un nedrošības. Nav šaubu, ka humora izjūta ir ļoti vērtīga, bet kā lai to attīsta?
Vispirms mums ir jāpārstāj koncentrēties tikai uz savu veselību un citām problēmām un jāmācās priecāties par visu labo, ko mums sagādā katra diena. Turklāt mums ir jācenšas spriest racionāli, jāatbrīvojas no pārspīlētām, nepamatotām domām, kas tikai padarītu visu drūmāku. Lai attīstītu humora izjūtu, svarīgi ir arī mācīties paskatīties uz dzīvi no citas puses. Tas nenozīmē, ka mums vienmēr ir jāsmejas vai jāsmaida, tomēr tad, ja mēs iemācīsimies saskatīt dzīves komisko pusi, mums būs vieglāk izturēt grūtības. ”Joki vienā mirklī ļauj it kā atkāpties soli nost no problēmas un paskatīties uz to citā gaismā.., tas savukārt palīdz ķerties klāt problēmai ar svaigām idejām un spēkiem,” raksta H. Sanss-Ortiss.
Humora izjūta, protams, nav līdzeklis pret visām dzīves likstām, tomēr tā mums palīdz saglabāt pozitīvāku un līdzsvarotāku attieksmi, kad ir jāstājas pretī grūtībām. Kā atzīst Končija, ”slimība nav joks, tomēr nepazaudēt humora izjūtu ir ārkārtīgi svarīgi. Es iztēlojos, ka mana dzīve ir kā sakņu dārzs, kurā aug dažādi dārzeņi, no kuriem viens diemžēl ir mana slimība. Tomēr es cenšos to atstāt nost no citiem, lai tas nepārņem visu dārzu. Es, protams, nevaru apgalvot, ka esmu uzveikusi vēzi, tomēr es joprojām priecājos par dzīvi, un tam ir milzīga vērtība.”
[Attēls 27. lpp.]
Končijai liels atbalsts ir vīrs Felikss un jaunākā māsa Pilija