Vai cerībai tiešām ir būtiska nozīme?
DESMIT gadus vecais Daniēls jau gadu bija cīnījies ar vēzi. Zēna ārsti vairs necerēja, ka slimību izdosies uzveikt, un cerība bija zudusi arī viņa tuviniekiem. Tomēr Daniēls pats cerēja, ka izveseļosies. Viņš ticēja, ka izaugs un kļūs par zinātnieku, kas kādu dienu palīdzēs atklāt līdzekli pret vēzi. Turklāt īpaši lielas cerības Daniēls lika uz tikšanos ar kādu ārstu, kas bija specializējies tieši tādas vēža formas ārstēšanā, ar kuru viņš slimoja. Kad pienāca diena, kad bija paredzēta gaidītā vizīte, sliktu laikapstākļu dēļ ārsts bija spiests atcelt tikšanos. Daniēlu šī vēsts satrieca. Pirmo reizi, kopš zēnam bija konstatēts vēzis, viņš ieslīga apātijā. Pēc pāris dienām Daniēls nomira.
Par šo gadījumu savā grāmatā raksta kāds veselības aprūpes speciālists, kas pētīja, kā cerība un bezcerība ietekmē veselības stāvokli. Iespējams, arī jums ir gadījies dzirdēt līdzīgus gadījumus. Piemēram, kāds vecs cilvēks ir tuvu nāvei, tomēr viņš dedzīgi vēlas sagaidīt kādu notikumu — vienalga, vai viņš cer sagaidīt pie sevis ciemos kādu tuvu cilvēku vai vienkārši nosvinēt kādus svētkus. Kad ilgi gaidītais notikums ir aiz muguras, cilvēks drīz vien nomirst. Kam šādos gadījumos ir izšķiroša nozīme? Vai cerībai tiešām ir tik milzīga nozīme, kā daudzi uzskata?
Arvien vairāk zinātnieku, kas veic medicīniskus pētījumus, izsaka domu, ka optimisms, cerības uz kaut ko labu un pozitīva prāta ievirze tik tiešām lielā mērā ietekmē cilvēka veselību un arī citas dzīves jomas. Tomēr visi šajā jautājumā nebūt nav vienisprātis. Daļa medicīnas speciālistu šādus apgalvojumus noraida un uzskata tos par pasakām, kam nav nekā kopīga ar zinātniskiem atklājumiem. Pēc viņu domām, slimības veicina vienīgi fizioloģiski faktori.
Kā viegli iedomāties, skeptiska attieksme pret cerības nozīmi nav nekas jauns. Jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu grieķu filozofs Aristotelis uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir cerība, esot atbildējis: ”Cerība ir nomoda sapnis.” Savukārt ASV valstsvīram Bendžaminam Franklinam pieder šie dzēlīgie vārdi: ”Kas grib dzīvot no cerībām, nomirs bada nāvē.”
Domājot par šiem pretrunīgajiem uzskatiem, rodas jautājums: kāda patiesībā ir cerības nozīme? Vai cerība ir tikai ilgpilni sapņi, kuros gremdējas cilvēki, kas meklē mierinājumu tukšās fantāzijās? Vai arī pastāv pamatots iemesls uzskatīt cerību par kaut ko vairāk — par kaut ko tādu, kas mums visiem ir nepieciešams, lai mēs varētu būt veseli un laimīgi, par kaut ko tādu, kam ir reāls pamats un kas mums nāk par labu?