Bībeles viedoklis
Kāds ir Dieva viedoklis par vardarbību?
VARDARBĪBA ir plaši izplatīta, un tā izpaužas dažādos veidos. To pieminot, vispirms nāk prātā kari, tomēr vardarbība ir vērojama arī sportā, tā ir saistīta ar narkotikām un bandām. Varmācība ir sastopama darbā un skolā, arī varmācīga izklaide ir kļuvusi populāra. Pat mājās daudzi cilvēki cieš no vardarbības. Piemēram, kādā nesen veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka Kanādā 1,2 miljoni vīriešu un sieviešu vismaz vienreiz pēdējo piecu gadu laikā ir cietuši no savu dzīvesbiedru nežēlības. Kādā citā pētījumā tika konstatēts, ka puse vīriešu, kas sit sievu, izturas varmācīgi arī pret saviem bērniem.
Tāpat kā lielākajai daļai cilvēku arī jums vardarbība droši vien šķiet galīgi nepieņemama. Tomēr tā ir kļuvusi par mūsdienu izklaides svarīgu sastāvdaļu. Daudzi ieinteresēti vēro ne tikai vardarbības atainojumu filmās, bet arī reālu fizisku agresivitāti, kas redzama televizoru ekrānos. Daudzās valstīs cilvēkiem ļoti patīk bokss un citi varmācīgi sporta veidi. Bet kāds ir Dieva viedoklis par vardarbību?
Vardarbības vēsture
Cilvēki ir rīkojušies vardarbīgi jau ļoti sen. Pirmais fiziskas vardarbības akts, par ko runāts Bībelē, ir aprakstīts 1. Mozus 4:2—15. Ādama un Ievas vecākais dēls Kains sāka apskaust savu brāli Ābelu un to noslepkavoja. Kāda bija Dieva reakcija? Bībelē ir teikts, ka Dievs Jehova bargi sodīja Kainu par šo slepkavību.
1. Mozus 6:11 var lasīt, ka 1500 gadus pēc šī notikuma zeme bija ”pilna varas darbu”. Kā Dievs rīkojās šajā situācijā? Viņš pavēlēja taisnajam Noam būvēt šķirstu, kurā glābties kopā ar ģimeni, un lika nākt pār zemi plūdiem, lai ”izdeldētu no zemes virsus” varmācīgo cilvēku sabiedrību. (1. Mozus 6:12—14, 17.) Bet kāpēc uz zemes valdīja varmācība?
Dēmonu ietekme
Pirmajā Mozus grāmatā ir stāstīts par to, ka daļa Dieva dēlu — eņģeļi, kas bija kļuvuši nepaklausīgi Dievam, — materializējās, kļūdami par cilvēkiem, un apprecēja sievietes, kas pēc tam dzemdēja bērnus. (1. Mozus 6:1—4.) Šie bērni izauga par milžiem, kas iemantoja sliktu slavu. Savu tēvu, dēmonu, iespaidā viņi kļuva ārkārtīgi varmācīgi. Kad sākās plūdi un ūdens apsedza visu zemi, šie varmākas noslīka, bet dēmoni acīmredzot atbrīvojās no fiziskajiem ķermeņiem un atgriezās garīgajā pasaulē.
Bībelē ir paskaidrots, ka dumpīgie eņģeļi kopš tiem laikiem spēcīgi iespaido cilvēkus. (Efeziešiem 6:12.) Viņu vadonis Sātans tiek saukts par slepkavu. (Jāņa 8:44.) Tāpēc var teikt, ka varmācība uz zemes nāk no dēmoniem un Sātana.
Bībelē ir izteikts brīdinājums, ka vardarbībai piemīt vilinošs spēks. Salamana Pamācībās 16:29 ir rakstīts: ”Varas darītājs viļ savu tuvāku, un uzved to uz nelabu ceļu.” (LB-1825.) Šajos laikos daudzi cilvēki ir pakļāvušies ļaunai ietekmei un tāpēc atbalsta vai veicina vardarbību, vai arī paši rīkojas varmācīgi. Turklāt miljoniem cilvēku patīk vardarbīga rakstura izklaide. Vārdi, kas lasāmi Psalmā 73:6, precīzi attiecas uz mūsdienu cilvēkiem: ”Augstprātība ir viņu kakla rota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.”
Dievs ienīst vardarbību
Ko darīt kristiešiem šajā varmācības pilnajā pasaulē? Mēs varam daudz ko mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Jēkaba dēliem Simeonu un Leviju. Viņu māsa Dīna mēdza pavadīt laiku Sihemā, pilsētā, kurā dzīvoja amorāli ļaudis. Beigu beigās kāds vīrietis, kas dzīvoja šajā pilsētā, viņu izvaroja. Atriebības dzīti, Simeons un Levijs bez žēlastības nogalināja visus vīriešus Sihemā. Vēlāk Jēkabs, Dieva iedvesmots, nolādēja savu dēlu aklās dusmas, sakot: ”Simeons un Levijs — tie abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji. Viņu padomam lai nebiedrojas mana dvēsele, viņu pulkam, lai nepievienojas mana sirds.” (1. Mozus 49:5, 6.)
Saskaņā ar šiem vārdiem, kristieši izvairās atrasties tādu cilvēku sabiedrībā, kas atbalsta vardarbīgu rīcību vai paši izturas varmācīgi. Ir skaidrs, ka Dievs ienīst varmākas. Tāpat Bībelē ir teikts: ”Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varasdarbu mīļotāju viņa dvēsele ienīst.” (Psalms 11:6, LB-26.) Kristieši nedrīkst ļauties dusmām pat tad, ja tās izpaustos tikai vārdos. (Galatiešiem 5:19—21; Efeziešiem 4:31.)
Vai vardarbībai pienāks gals?
Senatnē pravietis Habakuks jautāja Dievam Jehovam: ”Cik ilgi lai tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību?” (Habakuka 1:2.) Iespējams, arī jūs esat domājis par to pašu. Jehova apsolīja Habakukam iznīcināt bezdievīgos. (Habakuka 3:13.) Arī pravieša Jesajas grāmatā ir dota cerība. Dievs sacīja: ”Turpmāk nedzirdēs vairs tavā zemē par varmācību, par sagŗaušanu un postīšanu tavās robežās.” (Jesajas 60:18.)
Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka ļoti drīz Dievs darīs galu vardarbībai uz zemes un iznīcinās visus, kas to veicina. Tajā laikā vairs nevaldīs varmācība, bet ”zeme tiks piepildīta ar tā Kunga godības atziņu tāpat kā ūdeņi, kas apklāj jūŗas pamatus”. (Habakuka 2:14.)
[Attēls 16. lpp.]
Vardarbība aizsākās, kad Kains nogalināja Ābelu