Eksotiskā gvanabana

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

IEDOMĀJIETIES zemeņu, mango, ananasu un kanēļa garšu apvienotu vienā auglī! Tieši šādi mēdz raksturot gvanabanu. Ja jūs nedzīvojat kādā no tropu zemēm, tad, visticamāk, jūs neesat to nobaudījuši. Gvanabana ir ovālas formas auglis ar zaļu, asiem izaugumiem klātu mizu un baltu, sulīgu mīkstumu, ko izraibina spožas, tumši brūnas sēkliņas.

Gvanabana jeb dzeloņainā anona (Annona muricata) ir mūžzaļš augs, kas nepanes salnas. Šī koka ziedus apputeksnē mazi kukainīši, piemēram, skudras un dažādas vabolītes. Tā kā gvanabanas ziediem nav nedz nektāra, nedz košu krāsu, tie reti pievilina mazos apputeksnētājus. Turklāt ziediem raksturīga dihogāmija — to auglenīca un putekšņlapas nobriest dažādos laikos. Tāpēc, audzējot gvanabanu komerciālos nolūkos, cilvēkiem pašiem mākslīgi jāapputeksnē gvanabanas ziedi, citādi vienā sezonā koks nenes vairāk par 12 līdz 20 augļiem. Gvanabanas novāc neilgi pirms pilngatavības sasniegšanas, un, tā kā augļi īsā laikā nogatavojas, tie ātri bojājas.

Līdz pat piecus kilogramus smagajā gvanabanas auglī ir daudz riboflavīna, PP un C vitamīna, kā arī 12 procenti cukuru. Un tomēr, pēc daudzu cilvēku domām, gvanabana ir par skābu, lai to ēstu nesaldinātu. Parasti augļa mīkstumu sastampā biezenī, izberž caur sietu un tad no tā gatavo vai nu atspirdzinošus dzērienus, vai saldējumu. Gvanabanas lapu tēju tradicionāli dzer dizentērijas, saaukstēšanās un gremošanas traucējumu gadījumos. Meksikā šo tēju izmanto arī kā spazmolītisku un audus savelkošu līdzekli. Auga saknes tiek lietotas kā prettārpu līdzeklis, bet sēklas izmanto kukaiņu atbaidīšanai un iznīcināšanai.

Ja jūsu dzīvesvietā ir pieejama gvanabana, varbūt jūs vēlētos to nogaršot? Jums tā būs īsta bauda!

[Papildmateriāls/Attēli 15. lpp.]

Gvanabanas saldējums

2 glāzes gvanabanas biezeņa

1 ēdamkarote citrona sulas

1 nepilna glāze cukura

1 glāze ūdens

1 glāze krējuma (ar zemu tauku saturu)

1. Pagatavo gvanabanas biezeni, izspiežot augļa mīkstumu caur sietu, caurduri vai marli. 2. Ūdeni ar cukuru vāra piecas minūtes un atdzesē. 3. Pievieno biezeni, krējumu un citrona sulu. 4. Masu lej seklā traukā, pārsedz un liek saldētavā, līdz tā ir gandrīz sastingusi. Pēc tam masu kārtīgi sakuļ un atkal novieto saldētavā, lai tā pilnībā sasaltu.

[Norādes par autortiesībām]

14. lpp. augšā: Geo Coppens, CIRAD-FLHOR/IPGRI; 15. lpp. augšā pa labi: IPGRI-Americas