Cilvēks pret dabu

”Mūsdienās sugu aizvien straujākajā izzušanā ir vainojami cilvēki.” (DŽEINA GUDOLA, DABAS PĒTNIECE.)

DZĪVĪBA uz Zemes ir dinamiska, ciešām savstarpējām saitēm caurvīta sistēma, un mēs, cilvēki, esam daļa no tās. No dzīvās dabas mēs iegūstam pārtiku un zāles, tā mūs apgādā ar skābekli, ko mēs elpojam, un ķīmiskajiem elementiem, no kuriem mēs sastāvam. Zemes iedzīvotāji vienas dienas laikā savām vajadzībām caurmērā lieto vairāk nekā 40 000 citu dzīvu organismu sugu. Visas sugas, kas mīt uz zemeslodes, kopumā veido apbrīnojami sarežģītu dzīvības tīklu.

Taču daudzi zinātnieki, kas pētī šo komplicēto tīklu, ir nonākuši pie secinājuma, ka tam draud nopietnas briesmas. Jums droši vien ir nācies dzirdēt par apdraudētiem dzīvniekiem — degunradžiem, tīģeriem, pandām, vaļiem. Daži zinātnieki apgalvo, ka 75 gadu laikā varētu izzust 50 procenti mūsu planētas augu un dzīvnieku sugu. Speciālisti baidās, ka dažu sugu izzušanas ātrums varētu būt 10 000 reižu lielāks nekā tas, ko viņi dēvē par dabisko izmiršanas ātrumu. Pēc kāda pētnieka aprēķiniem, vidēji ik pēc 10 līdz 20 minūtēm izmirst viena suga.

Zinātnieki uzskata, ka tālā pagātnē sugu izmiršanu galvenokārt izraisīja dabiski cēloņi. Turpretī tagadējās krīzes pamatcēlonis, pēc viņu domām, ir pavisam citāds — mūsdienās sugas acīmredzot izzūd cilvēku darbības dēļ. Kāds zinātnieks pat nosauca cilvēkus par ”iznīcinātāju sugu”.

Vai cilvēka darbība tiešām ir tas iemesls, kāpēc tik strauji sarūk bioloģiskā daudzveidība? Ja tā ir, kā tas notiek? Vai mēs varam iztikt bez šī daudzkrāsainā dzīvības kaleidoskopa uz Zemes? Vai kaut kas tiek darīts, lai apturētu sugu bojāejas lavīnu?

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

WHO

NOAA