Vai elementi ir radušies nejauši?
”KATRS objekts Visumā, pat vistālākās zvaigznes, sastāv no atomiem.” (The Encyclopedia of Stars & Atoms.) Atsevišķus atomus nevar saskatīt, jo tie ir pārāk mazi, bet daudzi atomi kopā veido pazīstamus ķīmiskos elementus. Daži no šiem elementiem ir cietas vielas, un tos var redzēt; citi ir gāzes, tāpēc nav saskatāmi. Vai visu šo ķīmisko elementu pastāvēšanu var izskaidrot ar nejaušību?
Elementi no 1 līdz 92
Lai gan ūdeņraža atomi ir visvienkāršākie no visiem atomiem, bez ūdeņraža nebūtu iespējami procesi, kas risinās tādās zvaigznēs kā Saule, tāpēc šis elements ir ļoti svarīgs dzīvības pastāvēšanai. Ūdeņraža atoma kodolā ir viens protons, un ap kodolu riņķo viens elektrons. Citi ķīmiskie elementi, piemēram, ogleklis, skābeklis, zelts un dzīvsudrabs, sastāv no atomiem, kuros daudzi elektroni riņķo ap kodolu, ko veido daudzi protoni un neitroni.
Pirms 450 gadiem bija pazīstami tikai 12 ķīmiskie elementi. Pamazām, atklājot jaunus elementus, zinātnieki ievēroja, ka tie virknējas dabiskā secībā. Kad elementus sagrupēja tabulā, atklājās, ka elementiem, kas atrodas vienā stabiņā, ir līdzīgas īpašības. Taču tabulā bija arī tukšas vietas, kas atbilda vēl nezināmiem elementiem. Ņemot vērā šo faktu, krievu zinātnieks Dmitrijs Mendeļejevs paredzēja, ka pastāv elements ar atomnumuru 32, germānijs, kā arī tā krāsu, atommasu, blīvumu un kušanas temperatūru. ”[Mendeļejeva] paredzējumi par citiem trūkstošajiem elementiem — galliju un skandiju — arī izrādījās ļoti precīzi,” teikts 1995. gadā izdotajā rokasgrāmatā Chemistry.
Ar laiku zinātnieki paredzēja citu vēl nezināmu elementu pastāvēšanu un dažas to īpašības. Beigu beigās visi trūkstošie elementi bija atklāti, un tagad tabulā tukšu vietu vairs nav. Elementu dabiskās secības pamatā ir protonu skaits katra elementa atomu kodolos: elementam ar numuru 1, ūdeņradim, atoma kodolā ir viens protons, savukārt pēdējam elementam, kas parasti dabiskā veidā sastopams uz zemes, urānam, kura numurs ir 92, atoma kodolā ir 92 protoni. Vai tā varētu būt tikai sakritība?
Pārsteidzoša ir arī ķīmisko elementu lielā daudzveidība. Zelts un dzīvsudrabs ir elementi ar raksturīgu spīdumu, bet katram no tiem ir sava krāsa. Viens ir cieta viela, otrs — šķidra. Tomēr elementu sistēmā tie seko viens otram — to numuri ir 79 un 80. Zelta atomam ir 79 elektroni, 79 protoni un 118 neitroni. Dzīvsudraba atomam ir tikai par vienu elektronu un vienu protonu vairāk un apmēram tikpat daudz neitronu.
Vai tā ir tikai nejaušība, ka pavisam niecīgas izmaiņas atoma sastāvdaļu sakārtojumā rada tādu elementu daudzveidību? Un ko var teikt par spēkiem, kas satur šīs daļiņas kopā? ”Itin viss Visumā — no vismazākās daļiņas līdz pat vislielākajai galaktikai — ir pakļauts noteiktām likumsakarībām, ko apraksta fizikas likumi.” (The Encyclopedia of Stars & Atoms.) Padomāsim, kas notiktu, ja kāds no šiem likumiem izmainītos, piemēram, ja tiktu piešķirts cits lielums spēkam, kas nosaka elektronu kustību ap atoma kodolu.
Ārkārtīgi precīzās fizikālās mijiedarbības
Kādas būtu sekas, ja elektromagnētiskā mijiedarbība būtu vājāka? ”Elektroni vairs nebūtu piesaistīti atomiem,” norāda Dr. Deivids Bloks savā grāmatā Star Watch. Un kas tad notiktu? ”Visumā nebūtu iespējamas nekādas ķīmiskas reakcijas!” viņš raksta. Cik brīnišķīgi, ka pastāv nemainīgi likumi, kas ļauj notikt ķīmiskām reakcijām! Piemēram, diviem ūdeņraža atomiem savienojoties ar vienu skābekļa atomu, rodas vērtīgas vielas — ūdens — molekula.
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir aptuveni 100 reižu vājāka nekā stiprā mijiedarbība, kas satur kopā atomu kodolus. Kas notiktu, ja šī attiecība izmainītos? ”Ja kodoldaļiņu mijiedarbības un elektromagnētiskās mijiedarbības stiprumu attiecība būtu mazliet citāda, nevarētu pastāvēt oglekļa atomi,” raksta zinātnieki Džons Barovs un Frenks Tiplers. Savukārt bez oglekļa nebūtu dzīvības. Oglekļa atomi veido 20 procentus no visu dzīvo organismu masas.
Ļoti svarīga ir arī elektromagnētiskās mijiedarbības un gravitācijas savstarpējā attiecība. ”Visniecīgākā izmaiņa attiecībā starp gravitācijas un elektromagnētiskās mijiedarbības stiprumu pārvērstu tādas zvaigznes kā Sauli par zilganajiem milžiem [kas ir pārāk karsti, lai tuvumā pastāvētu dzīvība] vai sarkanajiem punduriem [kas nav pietiekami karsti, lai uzturētu dzīvību].” (New Scientist.)
Vēl ir arī vājā mijiedarbība, kas nosaka kodolreakciju ātrumu Saules iekšienē. ”Tā ir tieši tik vāja, lai ūdeņraža sadegšana Saulē notiktu lēnām un vienmērīgi,” raksta fiziķis Frīmens Daisons. Varētu minēt daudzus citus piemērus, kas liecina, ka mūsu eksistence ir atkarīga no ārkārtīgi precīzi saskaņotiem likumiem un apstākļiem, kas valda Visumā. Populārzinātnisku darbu autors profesors Pols Deiviss salīdzināja šos Visumā pastāvošos likumus un apstākļus ar kādas ierīces pogām un atzina: ”Šķiet, ka šīs ierīces pogām jābūt noregulētām tik precīzi, cik vien tas vispār ir iespējams, lai iegūtu tādu Visumu, kurā var pastāvēt dzīvība.”
Jau ilgi pirms tam, kad sers Izaks Ņūtons atklāja gravitācijas likumu, Bībelē bija runāts par šādiem nemainīgiem likumiem. Kādam cilvēkam, vārdā Ījabs, tika uzdots jautājums: ”Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?” (Ījaba 38:33.) Citi jautājumi, kas lika izjust pazemību, bija šādi: ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju?” un ”Kas ir noteicis tās samērus — tu laikam to zini?” (Ījaba 38:4, 5.)
[Papildmateriāls 6. lpp.]
DZĪVĪBAI VAJADZĪGI ELEMENTI
Apmēram 98 procenti atomu cilvēka organismā ir ķīmisko elementu ūdeņraža, skābekļa un oglekļa atomi. Nākamais šajā rindā ir slāpeklis, kura daudzums organismā ir 1,4 procenti. Pārējie elementi ir atrodami mazākā daudzumā, tomēr arī tie ir vajadzīgi dzīvības uzturēšanai.
[Tabula/Shēma 6., 7. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Līdz žurnāla iznākšanas brīdim zinātnieki ir radījuši elementus ar kārtas numuriem 93, 94 un tā tālāk, līdz pat 118. elementam. Arī šie elementi iekļaujas periodiskās sistēmas tabulā.
[Norāde par autortiesībām]
Avots: Los Alamos National Laboratory
Elementa nosaukums Simbols Atomnumurs (protonu skaits)
Ūdeņradis H 1
Hēlijs He 2
Litijs Li 3
Berilijs Be 4
Bors B 5
Ogleklis C 6
Slāpeklis N 7
Skābeklis O 8
Fluors F 9
Neons Ne 10
Nātrijs Na 11
Magnijs Mg 12
Alumīnijs Al 13
Silīcijs Si 14
Fosfors P 15
Sērs S 16
Hlors Cl 17
Argons Ar 18
Kālijs K 19
Kalcijs Ca 20
Skandijs Sc 21
Titāns Ti 22
Vanādijs V 23
Hroms Cr 24
Mangāns Mn 25
Dzelzs Fe 26
Kobalts Co 27
Niķelis Ni 28
Varš Cu 29
Cinks Zn 30
Gallijs Ga 31
Germānijs Ge 32
Arsēns As 33
Selēns Se 34
Broms Br 35
Kriptons Kr 36
Rubīdijs Rb 37
Stroncijs Sr 38
Itrijs Y 39
Cirkonijs Zr 40
Niobijs Nb 41
Molibdēns Mo 42
Tehnēcijs Tc 43
Rutēnijs Ru 44
Rodijs Rh 45
Pallādijs Pd 46
Sudrabs Ag 47
Kadmijs Cd 48
Indijs In 49
Alva Sn 50
Antimons Sb 51
Telūrs Te 52
Jods I 53
Ksenons Xe 54
Cēzijs Cs 55
Bārijs Ba 56
Lantāns La 57
Cērijs Ce 58
Prazeodīms Pr 59
Neodīms Nd 60
Prometijs Pm 61
Samārijs Sm 62
Eiropijs Eu 63
Gadolīnijs Gd 64
Terbijs Tb 65
Disprozijs Dy 66
Holmijs Ho 67
Erbijs Er 68
Tūlijs Tm 69
Iterbijs Yb 70
Lutēcijs Lu 71
Hafnijs Hf 72
Tantals Ta 73
Volframs W 74
Rēnijs Re 75
Osmijs Os 76
Irīdijs Ir 77
Platīns Pt 78
Zelts Au 79
Dzīvsudrabs Hg 80
Tallijs Tl 81
Svins Pb 82
Bismuts Bi 83
Polonijs Po 84
Astats At 85
Radons Rn 86
Francijs Fr 87
Rādijs Ra 88
Aktīnijs Ac 89
Torijs Th 90
Protaktīnijs Pa 91
Urāns U 92
Neptūnijs Np 93
Plutonijs Pu 94
Amerīcijs Am 95
Kirijs Cm 96
Berklijs Bk 97
Kalifornijs Cf 98
Einšteinijs Es 99
Fermijs Fm 100
Mendelevijs Md 101
Nobelijs No 102
Lourensijs Lr 103
Rezerfordijs Rf 104
Dubnijs Db 105
Sīborgijs Sg 106
Borijs Bh 107
Hasijs Hs 108
Meitnerijs Mt 109
110
111
112
114
116
118
[Shēma]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Vai elementu sakārtotība un harmonija periodiskajā sistēmā liecina par vienkāršu nejaušību vai par apzinātu ieceri?
Hēlija atoms
Elektrons
Protons
Neitrons
[Shēma/Attēls 7. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Kā izskaidrojama četru fizikālo mijiedarbību ārkārtīgā precizitāte?
ELEKTROMAGNĒTISKĀ MIJIEDARBĪBA
STIPRĀ MIJIEDARBĪBA
GRAVITĀCIJA
VĀJĀ MIJIEDARBĪBA
Ūdens molekula
Atoma kodols
Zilganais milzis
Sarkanais punduris
Saule