Kas aizsargās aitas no koijotiem?

KOIJOTI Amerikas Savienoto Valstu rietumos nodara aitkopjiem nopietnus zaudējumus. 1996. gadā traperi, kas saņēmuši no valsts medību atļauju, iznīcināja vairāk nekā 82 000 koijotu, un kopš 1990. gada nogalināto koijotu skaits nu jau pārsniedz 600 000. Bet daži aitu audzētāji ir atraduši kādu citu ceļu, kā aizsargāt savus ganāmpulkus. Viņi ir ieveduši no Dienvidamerikas lamas.

Lama ir kamieļa radiniece. Šī gada sākumā presē pat parādījās ziņa, ka izdevies sakrustot kamieļu tēviņu ar lamu mātīti un tā dzemdējusi pēcnācēju, kas izskatā līdzinās savam tēvam. Lama sver ap 100 kilogramu, un tās plecu augstums vidēji ir apmēram 120 centimetri. Lamas garā vilna parasti ir balta, bet tā mēdz būt arī brūna vai melna. Taču aitkopjiem daudz svarīgāk ir tas, ka lamas izrāda interesi par aitām un dzen projām koijotus.

”Lama sper uz koijotu pusi un vēzē galvu šurp turp,” stāsta aitkope Bekija Vīda. ”Četru gadu laikā koijoti mums nav saplosījuši nevienu aitu.” Bet, atzīdama, ka arī lama nav ideāls atrisinājums, Vīda piebilst: ”Kad ganāmpulkam uzbruka lācis, mēs zaudējām četras aitas.”

Kāda aitkopju grupa, kas rūpējas par vides aizsardzību, ir izveidojusi kooperatīvu Growers’ Wool. Šis uzņēmums pārdod vilnu, kas tiek reklamēta kā ”plēsējiem draudzīga” — proti, šo vilnu piegādā aitkopji, kas aizsargā savus ganāmpulkus no plēsoņām, neiznīcinot pašus zvērus. Par aitu sargiem tiek izmantotas ne tikai lamas, bet arī suņi un ēzeļi.

Kooperatīvs Growers’ Wool ir noslēdzis līgumus ar adītājiem mājražotājiem, kas darina vilnas izstrādājumus. Tā kā par šo vilnu tiek ņemta papildu maksa, svīteri, cepures, segas un citi izstrādājumi, kas no tās izgatavoti, maksā dārgāk nekā parasti. Vai cilvēki ir ar mieru tos pirkt par tādu cenu? ”Jā, viņi tos pērk, kad es pastāstu, no kāda rančo šī vilna ir nākusi,” atbildēja kāda veikala īpašniece Četemā, Ņujorkas štatā. ”Cilvēkiem šie adījumi patīk, jo ar tiem saistās vesels stāsts.”