Neiedomājamas spīdzināšanas rīki

VAI vārdi ”iekalšana važās”, ”spīdzināšana” un ”sodīšana ar nāvi” neliek jums nodrebēt? No 13. līdz 19. gadsimtam Eiropā daudziem tūkstošiem inkvizīcijas un ”raganu prāvu” upuru tā bija drausmīga realitāte. Šajos attēlos var redzēt rīkus, kādi tolaik tika izmantoti, tie atrodas Vācijā, Rīdesheimā pie Reinas, kādā muzejā. Tie ļauj mums saprast, kas bija jāpārcieš upuriem.

Nelaimīgais upuris izcieta drausmīgas mokas, kad nopratināšanā viņam kailam lika sēdēt inkvizīcijas krēslā, ko klāja dzelkšņi. Kāju skrūves pāršķēla vai sadragāja upura rokas, kājas vai locītavas. ”Kaķa ķepa” tika izmantota, lai saplosītu miesu, un neviena ķermeņa daļa netika pasargāta. Dzelkšņainais kaklariņķis savainoja upura kaklu, plecus un žokli, sākās gangrēna, kurai ļoti drīz sekoja asins saindēšanās un nāve.

Katoļu baznīcas inkvizitori lietoja šādus rīkus, lai izrēķinātos ar cilvēkiem, kuru uzskati atšķīrās no baznīcas uzskatiem, — parasti tie bija vienkārši ļaudis, kas bija denuncēti un ko ar spīdzināšanu spieda ”atzīties”. Kad pēc pāvesta pavēles inkvizīcijai tika pakļauti valdensi, spīdzināšanas rīki pat tika apslacīti ar svēto ūdeni.

Kristīgā pasaule ir atbildīga par inkvizīciju. Vēsturnieks Valters Nigs sacīja: ”Kristīgā pasaule nesaņems Dieva svētību, kamēr tā atklāti un ar dziļu pārliecību nebūs atzinusi inkvizīcijas laikā izdarītos grēkus, kā arī neliekuļoti un bez ierunām nosodījusi jebkādu ar reliģiju saistītu vardarbību.”

[Attēli 31. lpp.]

Inkvizīcijas krēsls

Kāju skrūves

”Kaķa ķepa”

Dzelkšņainais kaklariņķis

[Norāde par autortiesībām]

Visi attēli: Mittelalterliches Foltermuseum Rüdesheim/Rhein