Bībeles viedoklis
Vai Zeme sadegs ugunī?
PĀROGĻOJUSIES kodolkatastrofā, pārvērtusies pelnos Saules izplešanās dēļ, barga dieva aizdedzināta — tā vai citādi, bet daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka planēta Zeme, cilvēces mājvieta, ies bojā visaptverošā versmainā speltē, pasaules mēroga kataklizmā.
Daži min Bībeles pantus, kuros tēlota Dieva uzsūtīta ugunsnelaime — atmaksa par to, ko cilvēki ir nodarījuši zemei. Citi pievienojas Polam Deivisam, Adelaidas universitātes (Austrālija) profesoram, kurš raksta par to, kas, viņaprāt, neizbēgami izraisīs Zemes bojāeju ugunī. Savā grāmatā The Last Three Minutes (Beidzamās trīs minūtes) Deiviss teoretizē: ”Saulei joprojām izplešoties, tā aprīs.. Zemi ar savu ugunīgo apvalku. No mūsu planētas paliks pāri tikai pelni.” Kāds liktenis īsti gaida Zemi? Un kā mums jāsaprot Bībeles panti, kuros šķietami paredzēta iznīcība ugunī?
Vai Dievam rūp Zemes liktenis?
No Jeremijas grāmatas 10:10—12 mēs uzzinām: ”Tas Kungs ir patiesi Dievs. [..] Viņš tas Kungs radīja zemi ar savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar savu gudrību un izsprieda (izplēta) pār visu debesis ar savu atziņu.” Dievs radīja zemi un lika tai stiprus pamatus. Ar gudrību, mīlestību un sapratni viņš rūpīgi sagatavoja zemi, lai tā mūžīgi būtu brīnumjauka mājvieta cilvēkiem.
Par to, kā Dievs radīja cilvēkus, Bībelē teikts: ”Vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.”” (1. Mozus 1:27, 28.) Pabeidzis radīšanu, Dievs varēja ar pilnu pārliecību paziņot, ka ”viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Un viņš vēlējās, lai viss arī turpmāk paliktu tikpat labs. Tāpat kā topošie vecāki mēdz izplānot un iekārtot istabu savam gaidāmajam mazulim, Dievs iestādīja skaistu dārzu un ievietoja tajā cilvēku Ādamu, kam bija jākopj dārzs un jārūpējas par to. (1. Mozus 2:15.)
Ādams atteicās no pilnības un no sava pienākuma rūpēties par zemi. Bet vai Radītājs atteicās no sava nodoma? Jesajas 45:18 liecina par pretējo: ”Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, ..kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota.” (Skatīt arī Jesajas 55:10, 11.) Kaut gan cilvēki atstāja novārtā pienākumu gādāt par zemi, Dievs turpināja rīkoties tā, lai zemeslode un dzīvība uz tās atbilstu viņa nodomam. Senajai izraēliešu tautai dotajā bauslībā bija paredzēts, ka ik septīto gadu ”zeme pūstin atpūšas un turēt tur sabatu”. Bauslībā bija iekļauti humāni likumi, kas nodrošināja zināmu aizsardzību dzīvniekiem. (3. Mozus 25:4; 2. Mozus 23:4, 5; 5. Mozus 22:1, 2, 6, 7, 10; 25:4; Lūkas 14:5.) Tie ir tikai daži no Bībelē atrodamajiem piemēriem, kas skaidri liecina, ka Dievs ļoti rūpējas par cilvēkiem un par visu, par ko viņš tiem ir uzdevis gādāt.
”Pirmā zeme”
Bet kā lai saskaņo vairākus šķietami pretrunīgus Bībeles pantus? Viens no tādiem ir 2. Pētera 3:7, kas skan: ”Tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” Cits pants ir Atklāsmes 21:1, kur teikts: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi.”
Ja Pētera vārdi jāsaprot burtiski un mūsu planētu, Zemi, aprīs īsta uguns, tad liesmās jāsadeg arī materiālajām debesīm — zvaigznēm un citiem debess ķermeņiem. Taču šāds uzskats ir pretrunā ar apliecinājumiem, kas doti tādās rakstu vietās kā Mateja 6:10: ”Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes,” — un Psalms 37:29: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Turklāt ko gan uguns varētu padarīt Saulei un zvaigznēm, kas jau tāpat ir ārkārtīgi karstas un kur pastāvīgi notiek kodolsprādzieni?
No otras puses, apzīmējums ”zeme” Bībelē bieži ir lietots pārnestā nozīmē. Piemēram, 1. Mozus 11:1 ir teikts: ”Visai zemei bija viena mēle.” (LB-1877.) Šajā pantā vārds ”zeme” attiecas uz cilvēci jeb cilvēku sabiedrību kopumā. (Skatīt arī 1. Ķēniņu 2:1, 2, NW; 1. Laiku 16:31.) Arī 2. Pētera 3:5, 6 konteksts liecina par vārda ”zeme” lietojumu šādā pārnestā nozīmē. Tur ir runa par Noas laikiem, kad ļauna cilvēku sabiedrība tika iznīcināta plūdos, bet Noa un viņa ģimene, kā arī pati zemeslode palika neskarti. (1. Mozus 9:11.) Tāds pats lietojums ir 2. Pētera 3:7, kur sacīts, ka bojā ies ’bezdievīgie cilvēki’. Šāda izpratne ir saskaņā ar pārējo Bībeli. Arī ”pirmā zeme”, kas minēta vienā no iepriekš citētajiem pantiem, Atklāsmes 21:1, ir iznīcībai lemtā ļaunā cilvēku sabiedrība.
Gluži tāpat kā gādīgs tēvs darītu visu iespējamo, lai ar viņa māju nenotiktu nekāda nelaime, Dievs Jehova dzīvi interesējas par to, ko pats ir radījis. Reiz Dievs padzina netikumīgus un ļaunus cilvēkus no auglīgās Jordānas ielejas un šīs zemes jaunajiem apsaimniekotājiem, ar kuriem Dievs bija noslēdzis derību, viņš apliecināja, ka tad, ja tie ievēros viņa likumus, ’zeme tos neizspļaus, tāpēc ka tie to padarītu nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi pagānu tautu, kas priekš tiem bija’. (3. Mozus 18:24—28.)
’Jauna zeme’
Mūsdienās seksuāli izvirtusi, augstākajā mērā nežēlīga un politiskā ziņā izkurtējusi sabiedrība piesārņo zemi. Vienīgi Dievs var paglābt zemeslodi. Un tieši to viņš arī darīs. Atklāsmes 11:18 Dievs apsola ’samaitāt tos, kas zemi samaitā’. Uz atspirgušās un atjaunotās zemes dzīvos cilvēki, kas bīsies Dievu un patiesi mīlēs savus tuvākos. (Ebrejiem 2:5; salīdzināt Lūkas 10:25—28.) Pārmaiņas, kas notiks, valdot Dieva debesu Valstībai, būs tik radikālas, ka Bībelē ir runāts par ”jaunu zemi” — jaunu cilvēku sabiedrību.
Kad lasām tādas rakstu vietas kā Psalms 37:29 un izprotam Kristus vārdus, kas atrodami Mateja 6:10, mēs pārliecināmies, ka ne akli dabas spēki, ne cilvēki ar visu savu graujošo potenciālu neiznīcinās mūsu planētu. Nekas no tā neizjauks Dieva nodomus. (Psalms 119:90; Jesajas 40:15, 26.) Dievbijīgie cilvēki dzīvos uz zemes neaprakstāmi jaukos apstākļos, izjūtot nebeidzamu prieku. Tāda ir patiesība par zemes nākotni, jo tāds ir un vienmēr ir bijis cilvēces mīlošā Radītāja nodoms. (1. Mozus 2:7—9, 15; Atklāsmes 21:1—5.)