Kā izdzīvot alkatīgā pasaulē

”KĀ LAI es palieku dzīvs?” Šādu jautājumu sev uzdeva Džeimss Skots, kad viņš bija bezcerīgi apmaldījies Himalajos. Viņam draudēja pavisam reālas briesmas — nosalšana vai bada nāve. Viņš atcerējās kādreiz redzētas karatē sacensības, kuru dalībnieki ”pakāpeniski tika nokausēti, jo katrs sitiens atņēma viņiem spēkus, līdz kamēr.. viņi pilnīgi zaudēja spējas aizsargāties”. Džeimss teica: ”Tieši tādas bija manas izjūtas, kad es taisīju ciet guļammaisu un vārgi ēdu sniegu. Es biju salauzts, man vairs nebija ne mazākās vēlēšanās dzīvot. Tik bezspēcīgs es vēl nekad nebiju juties.” (Lost in the Himalayas.)

Mūsdienās daudzi cilvēki savā ziņā ir tādā pašā situācijā, kādā bija Džeimss, jo alkatīgā pasaule viņus ir satvērusi savos žņaugos. Arī jums, iespējams, ir pazīstama sajūta, ka apkārt notiekošais jūs pamazām nokausē un padara bezspēcīgu. Pavisam maz ir tādu cilvēku, kurus neskar tieša alkatības ietekme. Protams, problēmas, ar kurām nākas saskarties, dažādās pasaules zemēs ir ļoti atšķirīgas — jaunattīstības valstīs alkatība ietekmē cilvēkus pavisam citādi nekā bagātās zemēs. Lai kādas būtu grūtības, jūs tomēr droši vien varat iemācīties, kā saglabāt pietiekami labu fizisko, emocionālo un garīgo stāvokli, kamēr šīs grūtības vēl nav likvidētas. Bet kā lai to izdara? Ieklausieties būtiskos padomos, ko piedāvā speciālisti cilvēka izdzīvošanas jautājumos.

Viņu padomos citu starpā izceļas divas būtiskas domas. Pirmkārt, ir jācenšas nepasliktināt jau tā sarežģītas situācijas. ”Jums jāmēģina izvairīties no nevajadzīga riska.. un jāmazina tie zaudējumi, ko izraisa apstākļi, kurus novērst nevar,” teikts publikācijā The Urban Survival Handbook (Rokasgrāmata izdzīvošanai pilsētā). Otra doma varbūt ir vēl svarīgāka — tā pievērš uzmanību cilvēka nostājai. Grāmatā The SAS Survival Handbook ir norādīts, ka ”iekšējā nostāja izdzīvošanai ir tikpat nepieciešama kā fiziskā izturība un zināšanas”.

Dariet visu konkrētajos apstākļos iespējamo

”Amerikas Savienotajās Valstīs vidēji ik pēc 22 minūtēm kāds tiek noslepkavots, ik pēc 47 sekundēm kāds tiek aplaupīts un ik pēc 28 sekundēm kāds cieš no nopietna uzbrukuma,” tika ziņots publikācijā Staying Alive—Your Crime Prevention Guide (Kā palikt dzīvam. Rokasgrāmata aizsardzībai no noziedzības). Ko lai cilvēks iesāk šādos apstākļos? Ir iespējams panākt vismaz to, lai jūs nekļūtu par vilinošu vai viegli iegūstamu upuri. Esiet vērīgs un piesardzīgs. Dariet visu iespējamo, lai mazinātu briesmas.a

Piemēram, no daudziem sarežģījumiem var izvairīties cilvēks, kas nav lētticīgs. Laikrakstā The New York Times tika publicēti interesanti dati: 18 procenti amerikāņu atzīst, ka viņi ir kļuvuši par krāpšanas upuriem — negodīgi cilvēki, kas meklē viegli iegūstamus upurus, no viņiem ir izmānījuši tūkstošiem dolāru. Bieži vien apkrāpti tiek vecāki cilvēki; tā tas notika ar kādu 68 gadus vecu atraitni, kurai tika nolaupīti 40 000 dolāru. Pēc šī gadījuma kādā avīzē parādījās virsraksts: ”Sirmi mati krāpšanas meistarus vedina uz domām par ”zaļajiem” [t.i., dolāriem].”

Bet jūs varat kaut ko darīt, lai nekļūtu par vēl vienu nevainīgu, bezpalīdzīgu upuri, kas to tik vien gaida, lai kāds viņu izmantotu. Publikācijā Staying Alive ir lasāms brīdinājums: ”Sargieties no vilkiem avju drānās.” Kāda septiņdesmitgadīga vecmāmiņa ņēma vērā šādu padomu. Viņai tika piedāvāta apdrošināšana, kas segtu visus medicīniskos izdevumus un maksātu tikai 10 dolāru mēnesī. ”Vecmāmiņai bija tikai iepriekš jāsamaksā aģentam 2500 dolāru,” bija teikts šī gadījuma aprakstā. Bet viņa to neizdarīja. Viņa piezvanīja apdrošināšanas firmai un uzzināja, ka viņas ciemiņš ir krāpnieks. ”Kamēr viņa cienāja aģentu ar otro tasīti tējas, policija jau bija klāt un aģentu aizveda.”

Padomos, kas ir doti Bībelē, nepārprotami norādīts, ka cilvēkam ir jādara viss iespējamais, lai sevi aizsargātu. ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15; 27:12.) Daudzi neuzskata Bībeli par ievērības cienīgu grāmatu, jo domā, ka tā ir vecmodīga un nepraktiska. Bet tajā dotie saprātīgie padomi tiešām var jums palīdzēt. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” (Salamans Mācītājs 7:12.)

Daudzi Atmostieties! lasītāji ir pārliecinājušies par šo vārdu patiesumu. Piemēram, situācijās, kad ir draudējusi izvarošana vai kāda cita vardarbība, ļoti ir palīdzējuši skaļi saucieni pēc palīdzības, un šāda rīcība ir saskaņā ar to, kas ir rakstīts 5. Mozus 22:23, 24. Tāpat daudzi ir paklausījuši Bībelē dotajam padomam sargāties no jebkādiem ”miesas un gara traipiem”. (2. Korintiešiem 7:1.) Tā viņi sevi ir pasargājuši no tabakas un narkotiku tirgotājiem, kas iedzīvojas uz citu cilvēku veselības rēķina. Daudzi šī žurnāla lasītāji ir izvairījušies no naudaskāro televīzijas sludinātāju un varaskāro politiķu izliktajiem slazdiem. (Skatīt ielogojumu 7. lappusē.) Palasiet Bībeli. Varbūt jūs pārsteigs tas, cik daudz praktiskas palīdzības tā var sniegt.

Neļaujiet, lai alkatība pārņemtu arī jūs

Protams, alkatība ir bīstama vēl viena iemesla dēļ — tā var pārņemt arī jūs. Ja tā notiktu, jūs zaudētu augsti morālas īpašības, kas cilvēku atšķir no dzīvniekiem. Kāds cilvēks, kas bija vērojis, kā biznesmeņi cenšas saraust visu iespējamo komerciālajā cīņā, esot izteicies šādi: ”Cūkas bija tikušas pie izēšanās. Alkatība.. izpaudās pilnīgi nevaldāmi.” Šādi vārdi drīzāk gan skan kā apvainojums cūkām, nevis negausīgiem biznesmeņiem. Minētie cilvēki noteikti neņēma vērā labo padomu, ko ir devis Jēzus Kristus: ”Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības.” (Lūkas 12:15, JD.)

Šo padomu Jēzus Kristus deva tāpēc, ka viņš zināja, cik lielu postu sev var nodarīt cilvēks, ko pārņem alkatība. Kāre pēc materiālā un tāpat, protams, arī kāre pēc varas vai seksa var kļūt par galveno kaislību cilvēka dzīvē, tā ka viņam vairs nav ne laika, ne vēlēšanās pievērst uzmanību citiem cilvēkiem vai garīgām vērtībām. ”Nauda ir ieguvusi daudzas reliģijai raksturīgas iezīmes,” raksta Antonijs Samsons savā grāmatā The Midas Touch (Mida pieskāriens). Kāpēc šāds apgalvojums? Nauda tiešām ir kļuvusi par dievu. Viss pārējais tiek upurēts uz alkatības un izdevīguma altāra. Visbūtiskākais cilvēkiem ir peļņa. Jo lielāka tā ir, jo labāk. Taču patiesībā alkatīga tieksme pēc materiālām vērtībām nekad nevar būt apmierināma, lai arī cik daudz laika cilvēks veltītu sava mērķa sasniegšanai. Salamana Mācītāja 5:9 ir teikts: ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” Tāpat nekad nav apmierināts arī cilvēks, ”kas mīl” varu, mantu vai seksu, lai arī cik daudz viņš iegūtu.

Nekad neatmetiet cerību, ka glābiņš ir iespējams

Grūtībās ļoti var palīdzēt cerība un pozitīva nostāja. Reizēm gandrīz nemaz nav iespējams izvairīties no alkatīgu cilvēku rīcības sekām. Piemēram, cilvēks, kas cieš badu, bieži vien neko daudz nevar iesākt, lai likvidētu savu ciešanu cēloni. Tomēr nav labi padoties un nolaist rokas. ”Ir pavisam viegli padoties, sabrukt bezspēkā un ļauties sevis žēlošanai”, nokļūstot saskarē ar naidīgu vai bīstamu vidi — tā ir teikts grāmatā The SAS Survival Handbook. Neļaujiet sevi pārņemt negatīvām domām un jūtām. Jūs var pārsteigt tas, cik daudz jūs spējat izturēt. ”Ir pierādījies, ka vīrieši un sievietes var izturēt visnelabvēlīgākos apstākļus,” teikts šajā pašā rokasgrāmatā. Kā viņi to ir spējuši? Kā teikts grāmatā, viņi ir izdzīvojuši ”tāpēc, ka bija apņēmušies to izdarīt”. Saglabājiet arī jūs apņemšanos nepadoties šai alkatīgajai sistēmai.

Džeimss Skots, par kuru tika stāstīts iepriekš, pēc kāda laika tika izglābts Himalajos, kas varēja arī kļūt par viņa atdusas vietu. Viņš teica, ka, cīnīdamies par dzīvību, viņš iemācījās vismaz vienu svarīgu patiesību. Kāda ir šī patiesība? ”Dzīvē nav tādu pārbaudījumu, kuriem nevarētu stāties pretī,” viņš teica. Kaut ko būtisku iemācījās arī Tims Makartnijs-Sneips, pieredzējis alpīnists, kurš bija izbrīnīts, kā Džeimss Skots ir spējis izturēt pietiekami ilgi, lai tiktu atrasts dzīvs. Viņš sacīja: ”Kamēr vēl ir kaut vai niecīgs cerību stariņš, nekad nepadodieties.” Tātad, lai cik drūma liktos situācija, zaudējot cerību, cilvēks situāciju tikai pasliktina. Nekad neatmetiet cerību, ka glābiņš ir iespējams.

Bet vai ir kāds ”cerību stariņš”, kāda reāla iespēja būt pasargātam no pasaules, kurā valda alkatība? Vai kādreiz pienāks tāds laiks, kad mums vairs nebūs jānoskatās, kā alkatīgie posta mūsu planētu un bojā dzīvi miljardiem cilvēku? Jā, iespēja izglābties ir pavisam reāla. Palasiet, lūdzu, nākamajā rakstā, kas par to ir teikts Bībelē.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Bībeles noderīgie brīdinājumi

Salamana Pamācības 20:23: ”Divējāds svars ir negantība tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.”

Jeremijas 5:26, 28: ”Manas tautas vidū ir bezdievji, kas slepus uzglūn citiem, zagdamies kā putnu ķērēji; viņi izliek valgus un gūsta cilvēkus. Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības, tie neiestājas par bāriņu lietām, lai tiem palīdzētu vajadzībā, un neizdod nabagiem viņu tiesu.”

Efeziešiem 4:17—19: ”Tad nu es jums piekodinu — tas Kungs ir mans liecinieks — vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā, nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības, zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.”

Kolosiešiem 3:5: ”Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.”

2. Timotejam 3:1—5: ”Bet zini to, ka pastarajās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, nemīļi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.”

2. Pētera 2:3: ”Mantkārībā viņi izmantos jūs ar izdomātiem vārdiem; sodība, kas jau sen viņiem nolemta, nekavējas nākt, un viņu posts nesnauž.”