”Dabas slepkavošana”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ĪRIJĀ

ALKATĪBA apdraud jūsu mājvietu. Tās dēļ tiek iznīcinātas zemes spējas dot pārtiku un pajumti, bez kā neviens no mums nespēj dzīvot. Jūs, bez šaubām, jau zināt, kādu postu alkatība nodara zemeslodei; šajā rakstā būs minēti tikai daži atgādinājumi.

Planēta tiek indēta

Jau 1962. gadā Reičela Kārsone savā grāmatā Silent Spring (Klusais pavasaris) brīdināja, ka planēta tiek indēta ar pesticīdiem un toksiskajiem atkritumiem. Kādā citā grāmatā tika izteikts šāds spriedums: ”Cilvēce indē savu apkārtni un zāģē zaru, uz kura pati sēž, tāpēc ir gaidāma tās iznīcība.” (The Naked Savage.) Alkatīgi cilvēki joprojām piesārņo planētu. ”Lielie zemes īpašnieki vēlas iegūt vislielāko peļņu pēc iespējas īsākā laikā, tāpēc viņi ekspluatē augsni un ūdeni, kā arī pārmērīgi lieto ķimikālijas, nemaz nedomājot par augsnes eroziju, gruntsūdens krājumu samazināšanos un vides saindēšanu,” teikts grāmatā World Hunger: Twelve Myths (Bads pasaulē. Divpadsmit mīti).

Mitrajiem tropiskajiem mežiem ir nenovērtējama nozīme zemeslodes pastāvēšanā, taču cilvēki tos nevis aizsargā, bet iznīcina ātrāk nekā līdz šim. ”Ja nemainīsies pašreizējie ekspluatācijas tempi, pēc piecdesmit gadiem dzīvi tropiskie meži būs gandrīz pilnībā izzuduši,” apgalvots 1986. gadā izdotajā grāmatā Far From Paradise—The Story of Man’s Impact on the Environment (Nebūt ne paradīze. Cilvēka ietekme uz vidi vēstures gaitā).

Negodīgi zvejnieki izmanto dinamītu un indīgas ķimikālijas zvejā ap koraļļu rifiem, kas tiek saukti par ”mitro tropisko mežu līdziniekiem”, jo tajos mitinās tik daudz dzīvības formu. Šādi nežēlīgi zvejošanas paņēmieni un nevērības izraisītais ķīmiskais piesārņojums koraļļiem ir nodarījuši ”nelabojamu postu”. (The Toronto Star.)

”Mūsu nelaime esam mēs paši”

Sers Šrīdats Ramfals, kurš no 1991. līdz 1993. gadam bija Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības prezidents, šādu zemes resursu izmantošanu raksturoja vārdiem ”dabas slepkavošana”. Cik nopietna īsti ir situācija? Sers Ramfals min kādu piemēru: ”Lielākā daļa Indijas upju nav nekas cits kā vaļēja kanalizācija, pa kuru neapstrādātie notekūdeņi no pilsētām un lauku rajoniem plūst uz jūru.” Kāds ir viņa secinājums? ”Mūsu nelaime esam mēs paši.”

Alkatība cilvēces vēsturē ir bijusi noteicošais spēks daudzus gadsimtus, taču mūsdienās ir pieauguši draudi pašas planētas pastāvēšanai. Kāpēc tā ir noticis? Tāpēc, ka cilvēka spējas iznīcināt mūsdienās ir daudz lielākas. ”Tikai pēdējos piecdesmit gados,” teikts grāmatā Far From Paradise, ”mums ir kļuvuši pieejami ķīmiskie un mehāniskie līdzekļi, ar kuriem var efektīvi iznīcināt citas dzīvības formas uz mūsu planētas. [..] ..Homo sapiens [latīņu ’saprātīgs cilvēks’], kā sevi augstprātīgi dēvē cilvēks, ir ieguvis gandrīz neierobežotu varu un vairs neizrāda nekādu savaldību.” Nesen dabas aizsardzības organizācija Greenpeace publicēja šādu spēcīgu nosodījumu: ”Mūsdienu Cilvēks ir pārvērtis Paradīzi [zemi] par atkritumu izgāztuvi [..] ..un tagad kā dumjš bērns.. stāv pavisam tuvu tai robežai, aiz kuras.. šī dzīvības oāze būs pilnīgi iznīcināta.”

Mūsu planētas turpmākā pastāvēšana tomēr nav vienīgais, ko apdraud alkatība. Tā ir bīstama jūsu pašu un arī jūsu ģimenes locekļu pašreizējai laimei un drošībai. Kādā ziņā? Izlasiet, lūdzu, nākamo rakstu.