DĀRGUMI NO DIEVA RAKSTIEM | MATEJA 14, 15
Uzturs daudziem, ko sagādā nedaudzi
Tieši pirms mūsu ēras 32. gada Pashas svētkiem Jēzus paveica brīnumu — vienīgo, kas ir aprakstīts visos četros evaņģēlijos.
Ar šo brīnumu Jēzus parādīja, ka līdzīgā veidā viņš sagādās garīgo uzturu mūsdienās.
Jēzus lika saviem mācekļiem paēdināt lielu ļaužu pulku, kaut arī viņiem bija tikai piecas maizes un divas zivis.
Jēzus paņēma maizes un zivis un, pateicis lūgšanu, izdalīja tās mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.
Brīnumainā kārtā ēdiena visiem bija vairāk nekā diezgan. Jēzus bija paēdinājis tūkstošiem cilvēku ar nedaudzu mācekļu rokām.
Jēzus paredzēja, ka pēdējās dienās būs kāds, kam viņš uzdos sagādāt garīgo ”uzturu īstajā laikā”. (Mt 24:45.)
1919. gadā Jēzus iecēla nelielu grupu svaidīto brāļu par savu ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas sagādātu garīgo uzturu saimes ļaudīm.
Ar šīs nelielās svaidīto brāļu grupas starpniecību Jēzus rīkojas tāpat kā pirmajā gadsimtā — viņš sagādā garīgo uzturu daudziem ar nedaudzu rokām.
Kā es varu parādīt, ka atzīstu un augstu vērtēju tos, ar kuru starpniecību Jēzus sagādā garīgo uzturu?