Pievērsīsim uzmanību brāļu un māsu dzīvesbiedriem, kas nav Jehovas liecinieki
1. Vai kristieši, kuru dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam, ir vienīgie, kas vēlas, lai viņš pieņemtu patiesību?
1 Vai jūsu draudzē ir sludinātāji, kuriem dzīvesbiedrs nav Jehovas liecinieks? Šie brāļi un māsas noteikti vēlas, lai viņu dzīvesbiedrs pievienotos viņiem patiesajā pielūgsmē. Bet viņi nav vienīgie, kas to vēlas. Tāpat kā Dievs, arī pārējie draudzes locekļi ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:4.) Kā mēs varam palīdzēt draudzes locekļu dzīvesbiedriem pieņemt patiesību?
2. Kāpēc ir svarīgi censties saprast neticīgā dzīvesbiedra domāšanas veidu?
2 Vispirms mums ir jācenšas saprast brāļa vai māsas dzīvesbiedra domāšanas veidu. Droši vien viņš ļoti mīl savu ģimeni un cenšas vislabākajā veidā pildīt savus ģimenes pienākumus, taču, iespējams, viņš turas pie reliģiskajiem uzskatiem, kas atšķiras no mūsējiem. Varbūt šis cilvēks ne visai daudz zina par Jehovas lieciniekiem un lielākoties ir dzirdējis aizspriedumainu un nepatiesu informāciju no saviem draugiem un paziņām. Iespējams, kādam nepatīk, ka vīrs vai sieva daļu laika, kas agrāk tika veltīts ģimenei, tagad atvēl kalpošanai Dievam. Ja centīsimies saprast neticīgo dzīvesbiedru, mēs spēsim izturēties pret viņu laipni un ar cieņu un viņa sabiedrībā jutīsimies brīvāk. (Sal. Pam. 16:20—23.)
3. Kāds ir vislabākais veids, kā mēs varam liecināt par patiesību?
3 Personiska interese. Vislabāk būtu, ja sākumā mēs nevis censtos apspriest ar brāļa vai māsas dzīvesbiedru kādus bībeliskus jautājumus, bet liecinātu par patiesību ar savu uzvedību. (1. Pēt. 3:1, 2.) Ļoti svarīgi ir parādīt personisku interesi. Māsas var pievērst uzmanību kāda brāļa sievai, bet brāļi — kādas māsas vīram. Bet kā to darīt?
4. Kā mēs varam parādīt personisku interesi?
4 Pirms iepazīstamies ar kāda brāļa vai māsas dzīvesbiedru, būtu noderīgi aprunāties ar šo brāli vai māsu. Nebūsim sarūgtināti, ja sākumā neticīgā dzīvesbiedra attieksme pret mums būs vēsa. Mūsu draudzīgā izturēšanās un personiskā interese ar laiku var likt viņam mainīt domas par Jehovas lieciniekiem. (Rom. 12:20.) Daži kristieši reizēm uzaicina ciemos uz pusdienām kādu draudzes locekli kopā ar viņa dzīvesbiedru, kas nekalpo Jehovam, lai tuvāk ar to iepazītos un palīdzētu tam atbrīvoties no iespējamiem aizspriedumiem. Ciemošanās laikā viņi apspriež tēmas, kas interesē neticīgo dzīvesbiedru, nevis cenšas runāt vienīgi par garīgiem jautājumiem. Vēlāk, kad māsas vai brāļa dzīvesbiedrs kopā ar draudzes locekļiem jūtas brīvi un nepiespiesti, varbūt ir iespējams sākt ar viņu sarunu par patiesību. Tā kā viņš jau būs iepazinis vairākus draudzes locekļus, viņš, iespējams, piekritīs apmeklēt kādu no mūsu sapulcēm, lai pats redzētu, ko viņa dzīvesbiedrs tajās mācās. Pat ja viņš nevēlas neko vairāk uzzināt par patiesību, mēs viņu noteikti varam uzslavēt par to, ka viņš atbalsta savu dzīvesbiedru.
5. Kā draudzes vecākie var pievērst uzmanību neticīgajiem dzīvesbiedriem?
5 Īpaši draudzes vecākajiem ir jācenšas pievērst uzmanību draudzes locekļu dzīvesbiedriem, kas nav Jehovas liecinieki, un jābūt gataviem piemērotā situācijā sludināt. Var gadīties, ka cilvēks, kas nevēlas runāt par reliģiskiem jautājumiem, nokļūstot slimnīcā vai pieredzot nopietnas veselības problēmas, labprāt uzklausīs, kādu mierinājumu sniedz Bībele. Kad reliģiskā ziņā sašķelta ģimene piedzīvo smagas grūtības, piemēram, kāda tuvinieka nāvi, un draudzes vecākie ir atnākuši, lai mierinātu ģimenes locekļus, viņi var aicināt arī neticīgo dzīvesbiedru būt klāt sarunas laikā.
6. Kas mūs mudina pievērst uzmanību brāļu un māsu neticīgajiem dzīvesbiedriem?
6 Mēs varam iztēloties, kādu prieku izjutīs mūsu brālis vai māsa, ja viņa dzīvesbiedrs atsauksies uz labo vēsti un pieņems patiesību. Tas sagādās lielu prieku arī Jehovam, eņģeļiem un visai draudzei. (Lūk. 15:7, 10.) Bet pat tad, ja neticīgais dzīvesbiedrs uzreiz neatsaucas uz labo vēsti, mēs tik un tā varam būt priecīgi, jo mūsu pūles iepriecina Jehovu, kurš ”negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pēt. 3:9.)
[Izceltais teksts 6. lpp.]
Vislabāk būtu, ja sākumā mēs nevis censtos apspriest ar brāļa vai māsas dzīvesbiedru kādus bībeliskus jautājumus, bet liecinātu par patiesību ar savu uzvedību