Sludināšana — vissvarīgākais darbs
1. Uz ko mūs mudina sapratne par to, cik svarīga ir sludināšana?
1 Kāpēc mēs pastāvīgi tiekam mudināti veltīt savu laiku, spēkus un līdzekļus sludināšanai? Tas tiek darīts tāpēc, ka sludināšana ir pats svarīgākais darbs. Ja pārdomāsim, kas ar sludināšanu tiek panākts, pieaugs mūsu vēlēšanās piedalīties šajā darbā, kas nekad vairs neatkārtosies. (Ap. d. 20:24.)
2. Kā mūsu sludināšana sekmē Jehovas vārda svētīšanu?
2 Jehovas vārda svētīšana. Sludinot mēs darām zināmu, ka Dieva Valstība, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus, aizstās cilvēku valdības un atrisinās visas cilvēces problēmas. (Mat. 6:9, 10.) Mēs godinām Jehovu, kurš ir vienīgais, kas spēj mūs izglābt no slimībām un nāves. (Jes. 25:8; 33:24.) Tā kā mēs esam nosaukti Jehovas vārdā, cilvēki, kuri redz mūsu labos darbus un dedzību kalpošanā, var just pamudinājumu slavēt Dievu. (1. Pēt. 2:12.) Cik gandarīti mēs varam būt par iespēju visā pasaulē darīt zināmu Visvarenā Dieva Jehovas vārdu!
3. Ko iegūst tie, kas labvēlīgi atsaucas uz vēsti par Valstību?
3 Dzīvības glābšana. Jehova nevēlas, ”ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pēt. 3:9.) Taču, lai cilvēki varētu uzzināt, kas Jehovas acīs ir pareizs un kas ne, kādam viņi ir jāmāca. (Jon. 4:11; Rom. 10:13—15.) Tie, kas atsaucas uz labo vēsti, atbrīvojas no kaitīgiem paradumiem, un līdz ar to uzlabojas viņu dzīves kvalitāte. (Mih. 4:1—4.) Turklāt viņi izjūt prieku, ko dod cerība uz mūžīgu dzīvi. Aktīvi iesaistīdamies sludināšanā un mācekļu gatavošanā, mēs varam izglābt gan paši sevi, gan tos, kas mūsos klausās. (1. Tim. 4:16.) Cik gan liels gods ir piedalīties šajā vissvarīgākajā darbā!
4. Kāpēc mums aktīvi jāpiedalās sludināšanā un mācekļu gatavošanā?
4 Drīzā nākotnē sāksies lielās bēdas, kad šai netaisnīgajai pasaulei pēkšņi pienāks gals, bet tie, kas būs nostājušies Jehovas pusē, paliks dzīvi. Nav šaubu, ka sludināšana un mācekļu gatavošana ir neatliekamākais, svarīgākais un vērtīgākais darbs, kāds patlaban tiek veikts. Tāpēc ierādīsim tam galveno vietu savā dzīvē! (Mat. 6:33.)