Jautājumi
◼ Kam ir paredzēta iespēja mājās pa telefonu klausīties sapulču programmu?
Šāda iespēja daudzās draudzēs tiek piedāvāta tiem, kas dažreiz slimības vai citu apstākļu dēļ nevar apmeklēt draudzes sapulces. Lai šo iespēju izmantotu tikai tie draudzes locekļi, kam tas tiešām ir nepieciešams, vecākajiem jāliek lietā spriestspēja un apdomība. Brāļiem, kas organizē šādu palīdzību, jāraugās, lai ”viss notiek pieklājīgi un kārtīgi”. (1. Kor. 14:40.)
Vecākajiem jāņem vērā, ka priekšroka vienmēr tiek dota tiem draudzes locekļiem, kuri hroniskas slimības, fizisku ierobežojumu vai citu apstākļu dēļ ir spiesti palikt mājās. Iespēju klausīties sapulču programmu pa telefonu var izmantot arī sludinātāji, kuru slimība ir īslaicīga vai kuri kādu laiku nevar apmeklēt sapulces, un Bībeles skolnieki, kas garīgi aug, bet veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nevar iziet no mājām. Ja dažiem nav iespējams nodrošināt programmas klausīšanos pa telefonu, viņiem var piedāvāt klausīties sapulču programmu ierakstus.
Protams, nekas nevar aizstāt to labumu, ko dod sapulču apmeklēšana. Kad esam klāt sapulcēs, mēs satiekam brāļus un māsas un gūstam savstarpēju uzmundrinājumu, kā arī palīdzam jaunpienācējiem saprast, cik svarīgi ir apmeklēt sapulces. Turklāt mēs gūstam daudz lielāku labumu no demonstrējumiem, izjūtam draudzes vecāko rūpes un brāļu un māsu mīlestību. Kāda māsa gados, kuru, ejot laukā no Valstības zāles, sirsnīgi apskāva māsa no viņu draudzes, aizkustināta sacīja: ”To nav iespējams pieredzēt pa telefonu.” (Rom. 1:11, 12.)
Līdzīgi pravietei Annai, kas ”nešķīrās no Dieva nama”, daudzi padzīvojuši brāļi un māsas regulāri ir klāt kristiešu draudzes sapulcēs, ja vien to atļauj viņu veselība un apstākļi. (Lūk. 2:36, 37.) Kaut arī vajadzības gadījumā viņi izmanto iespēju klausīties sapulču programmu pa telefonu, viņi to neuzskata par ērtu alternatīvu sapulču apmeklēšanai Valstības zālē. Apņemsimies sekot viņu labajam piemēram un centīsimies vienmēr apmeklēt sapulces, lai varētu vienoti kalpot mūsu Dievam Jehovam. (Ps. 95:1—3, 6; 122:1.)