Kā atbildēt uz jautājumiem?
1. Ko mēs varam mācīties no Jēzus?
1 Līdz pat šai dienai cilvēkos izraisa izbrīnu tas, cik prasmīgi Jēzus spēja atbildēt uz jautājumiem. Mums jācenšas no viņa mācīties, jo arī mums sludināšanā nākas atbildēt uz dažādiem jautājumiem. (1. Pēt. 2:21.)
2. Kas mums jāņem vērā, atbildot uz cilvēku jautājumiem?
2 Vispirms uzklausīsim sarunas biedru. Jēzus ņēma vērā to cilvēku uzskatus, kuri vērsās pie viņa ar jautājumiem. Reizēm ir nepieciešams uzdot sarunas biedram jautājumus, lai izdibinātu, ko viņš īsti domā. Kāds, kas mums vaicā, vai mēs ticam Jēzum, iespējams, to dara tāpēc, ka nesaprot, kāpēc mēs nesvinam Ziemassvētkus. Ja centīsimies saprast, kas patiesībā nodarbina cilvēka prātu, mēs spēsim sekmīgāk risināt ar viņu sarunu. (Lūk. 10:25—37.)
3. Kādus palīglīdzekļus mēs varam izmantot, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem?
3 Atbildēsim ar Bībeles palīdzību. Parasti vislabāk ir parādīt, kas par attiecīgo jautājumu teikts Bībelē. (2. Tim. 3:16, 17; Ebr. 4:12.) Lai sniegtu apmierinošas, uz Bībeli pamatotas atbildes, mēs varam izmantot grāmatu Sarunas par Rakstiem, kas pieejama angļu, krievu un citās valodās, kā arī brošūriņas Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli un Bībeles temati apspriešanai. Pat ja cilvēks neuzskata Bībeli par autoritāti, mums var būt iespēja taktiski viņam pastāstīt, ko tā māca. Pievērsīsim viņa uzmanību laika gaitā pārbaudītajiem gudrajiem padomiem un principiem, kas atrodami Bībelē. Ja sekosim Jēzus paraugam, mūsu atbildes būs ”kā zelta āboli greznos sudraba traukos” — tās būs patīkamas, vērtīgas un noderīgas. (Sal. Pam. 25:11.)
4. Kāpēc dažreiz ir labāk neatbildēt uz jautājumiem?
4 Vai mums jāatbild uz katru jautājumu? Ja nezinām, kā atbildēt uz kādu jautājumu, mēs varam atklāti to atzīt un teikt, ka šo jautājumu izpētīsim un atbildēsim uz to nākamreiz. Ja šādi apliecināsim pazemību un personisku interesi, mājas iemītnieks, iespējams, labprāt piekritīs, ka mēs atnākam pie viņa vēlreiz. Sastopot kādu, kas ir naidīgi noskaņots un uzdod mums jautājumus tikai tāpēc, ka vēlas atspēkot mūsu uzskatus, būtu prātīgi neieslīgt garās sarunās, tāpat kā to šādās reizēs darīja Jēzus. (Lūk. 20:1—8.) Arī tad, ja kāds, kam nav īstas intereses par patiesību, mūs mēģina iesaistīt strīdā, taktiski pārtrauksim sarunu un dosimies meklēt tos, kas ir labvēlīgi noskaņoti. (Mat. 7:6.)
5. Ko Jēzus apzinājās?
5 Jēzus zināja, cik svarīgi ir paļauties uz Jehovu, lai viņš varētu izpildīt uzdevumu ”apliecināt patiesību”, un tas nozīmēja arī atbildēt uz godprātīgu cilvēku jautājumiem. (Jāņa 18:37.) Mums ir brīnišķīga iespēja mācīties no Jēzus, kā atbildēt uz jautājumiem, ko mums uzdod tie, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Ap. d. 13:48, NW.)