Kalpojot mēs apliecinām mīlestību pret Dievu
1. Uz ko Jēzu pamudināja mīlestība pret Dievu?
1 Mīlestība bija tā, kas mudināja Jēzu kalpot Dievam. Visās Jēzus kalpošanas jomās ir redzami neapstrīdami pierādījumi viņa mīlestībai pret Jehovu. Jēzus teica: ”Lai pasaule zina, ka es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis.” (Jāņa 14:31.) Mums kā Jēzus sekotājiem arī ir gods ar savu kalpošanu apliecināt mīlestību pret Dievu. (Mat. 22:37; Efez. 5:1, 2.)
2. Kā mīlestība pret Jehovu ietekmē mūsu kalpošanu?
2 ”Svētīts lai top tavs vārds.” Ja cenšamies izmantot katru iespēju, lai pastāstītu citiem par Jehovu un viņa Valstību, mēs apliecinām, ka mīlam Jehovu, un sekmējam viņa vārda svētīšanu. (Ps. 83:19, NW; Ecēh. 36:23; Mat. 6:9.) Mēs, tāpat kā Jēzus, ar savu kalpošanu skaidri parādām, ka vēlamies, lai tiktu svētīts Jehovas vārds un īstenota viņa griba. (Mat. 26:39.)
3. Kā mīlestība pret Jehovu palīdz mums pārvarēt šķēršļus?
3 Mīlestība palīdz pārvarēt grūtības. Mīlestība pret Jehovu palīdz pārvarēt visus šķēršļus. (1. Kor. 13:4, 7.) Jēzus dzīvē bija daudz situāciju, kuras varēja kļūt par nopietniem šķēršļiem viņa kalpošanai. Tomēr, sastopoties ar grūtībām, viņa dziļā mīlestība un vēlme rīkoties saskaņā ar Jehovas nodomu viņam palīdzēja tās izturēt. (Marka 3:21; 1. Pēt. 2:18—23.) Arī mums nākas pieredzēt daudzas grūtības, un mīlestība pret Dievu var palīdzēt nepadoties. Ja cieši sekosim Kristus paraugam, mēs varēsim ar paļāvību neatlaidīgi turpināt savu kalpošanu. Kaut arī mēs varam saskarties ar pretestību no ģimenes locekļu puses, problēmām, kas saistītas ar veselību vai vecumu, kā arī cilvēku vienaldzību pret sludināto vēsti, tas mums netraucē parādīt mīlestību pret Jehovu un darīt visu iespējamo kalpošanā.
4. Kāda brīnišķīga iespēja mums ir?
4 Mīlestībai piemīt liels spēks, un mums ir lieliska iespēja ar savu kalpošanu apliecināt, ka mīlam Dievu no visas sirds. (1. Kor. 13:13.) Tā kā strauji tuvojas laiks, kad Jehovas vārds tiks svētīts reizi par visām reizēm, lai mūsu ”mīlestība vienmēr vairāk un vairāk pieņemas”. (Filip. 1:9; Mat. 22:36—38.)