Stāstīsim citiem par cerību uz Valstību
1 Tagad, grūtajās pēdējās dienās, daudzi cilvēki dzīvo ”bez cerības”. (Efez. 2:12, JD-07.) Citi savukārt akli paļaujas uz bagātību, valstu vadītājiem, zinātni vai uz kaut ko citu. Bet mēs nākotnē raugāmies ar prieku, jo mūsu cerība ir kā ”drošs un stiprs dvēseles enkurs”. (Ebr. 6:19.)
2 Valdot Dieva Valstībai, zeme tiks pārveidota par paradīzi. Mūsu tuvinieki, kas ir miruši, tiks celti augšā. (Ap. d. 24:15.) Vairs nebūs ne nabadzības, ne netaisnības, ne slimību, ne vecuma, ne nāves. (Ps. 9:19; Mat. 12:20, 21; Atkl. 21:3, 4.) Šie ir tikai daži no Jehovas solījumiem, ko viņš drīzumā izpildīs. Kura solījuma piepildīšanos jūs gaidāt visvairāk?
3 Sludināsim prieka vēsti. Cerība uz Dieva Valstību ir tik vērtīga, ka mēs nevaram par to nerunāt. Mīlestība pret Dievu un tuvāko mūs mudina rīkoties līdzīgi Jēzum un ”sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā”. (Lūk. 4:18.) Apustulis Pāvils darīja zināmu labo vēsti gan tirgus laukumā, gan citās vietās, kur bija sastopami cilvēki, un viņš sludināja ar visu sirdi. (Ap. d. 18:5.) Ja centīsimies darīt tāpat un dedzīgi piedalīsimies kalpošanā, tad ”šīs pasaules rūpes un bagātības viltība” nespēs padarīt neskaidru mūsu kristīgo cerību. (Marka 4:19.)
4 Cilvēku vienaldzība, pavisam maza interese par sludināto vēsti vai pat centieni mūs atturēt no sludināšanas nepadara blāvāku mūsu cerību uz Valstību. Mēs ”turamies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas” un nekādā gadījumā ”nekaunamies Kristus evanģelija”. (Ebr. 10:23, LB-65r; Rom. 1:16.) Iespējams, tieši mūsu neatlaidība un pārliecība būs tās, kuru dēļ daži cilvēki mūs uzklausīs.
5 Lai gan mēs pievēršam cilvēku uzmanību tam, ka apstākļi pasaulē arvien pasliktinās un tā piepildās Bībeles pravietojumi, mēs nesludinām bēdu vēsti. Tieši otrādi, mēs stāstām par cerību uz Dieva Valstību, un tā ir priecīga vēsts. Sludināsim labo vēsti ar pārliecību un dedzību, ”lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam”! (Ebr. 6:11.)