”Neliegsimies labu darīt” — mācīsim citiem Bībeli
1. Kā mēs varam apliecināt, ka ”neliedzamies labu darīt”?
1 Aktīvi sludinot labo vēsti par Dieva Valstību, mēs ”neliedzamies labu darīt” cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā. (Sal. Pam. 3:27.) Nav brīnišķīgākas vēsts, ko cilvēki varētu dzirdēt, kā vēsts par to, ka Dievs nodrošinās cilvēcei labākus laikus. Lai gan mēs varam palīdzēt daudziem uzzināt par cerību uz Valstību, kad sludinām neformāli un izplatām literatūru, būtu labi, ja mēs izvirzītu sev mērķi arī mācīt Bībeli vismaz vienam cilvēkam.
2. Kāpēc dažkārt sludinātāji vilcinās sākt Bībeles nodarbības?
2 Reizēm viens no lielākajiem šķēršļiem, kas mums traucē uzsākt Bībeles nodarbības, ir mūsu attieksme. Daži sludinātāji vilcinās uzņemties Bībeles nodarbību vadīšanu, jo uzskata, ka viņiem nav vajadzīgo iemaņu vai ka viņi ir pārāk aizņemti. Tālāk ir minētas dažas noderīgas domas, kas mums var palīdzēt pārvarēt šķēršļus, kuri mūs, iespējams, kavē uzsākt ar cilvēkiem Bībeles nodarbības. (Mat. 28:19; Ap. d. 20:20.)
3. Kāpēc mēs spējam mācīt citiem Bībeli?
3 Šaubas par savām spējām. Var gadīties, ka nelielas izglītības vai kāda cita iemesla dēļ mēs jūtamies nepiemēroti, lai vadītu Bībeles nodarbības. Taču pirmajā gadsimtā arī ”nemācīti un vienkārši cilvēki” bija prasmīgi sludinātāji. Kā viņi par tādiem bija kļuvuši? Šie kristieši bija ”bijuši kopā ar Jēzu”. (Ap. d. 4:13.) Viņi bija mācījušies no Izcilā Skolotāja Jēzus, par kura mācībām un mācīšanas metodēm mēs varam lasīt Bībelē. Arī tad, ja mums nav augsta laicīgā izglītība, mums ir iespēja saņemt pašu labāko izglītību — garīgo izglītību. (Jes. 50:4; 2. Kor. 3:5.)
4. Ko mēs varam mācīties no pravieša Amosa?
4 Senatnē ķēniņiem un citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kas rīkojās nepareizi, Jehova reizēm izteica nosodījumu ar praviešu starpniecību. Daži pravieši, piemēram, Amoss, bija pavisam vienkāršas izcelsmes. Amoss par sevi vaļsirdīgi teica: ”Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz arī kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.” (Am. 7:14.) Tomēr viņš nevilcinājās pasludināt Jehovas spriedumu bezdievīgajam priesterim Amacijam, kas atbalstīja teļa pielūgsmi. (Am. 7:16, 17.) Mums vienmēr jāpatur prātā, ka mēs darām Dieva darbu un viņš mūs pienācīgi sagatavos, lai mēs spētu izpildīt viņa uzticēto uzdevumu. (2. Tim. 3:17.)
5. Kāpēc mums būtu jācenšas mācīt Bībeli vismaz vienam cilvēkam, pat ja esam aizņemti?
5 Aizņemtība. Pat tad, ja mēs esam ļoti aizņemti, visticamāk, mēs regulāri izbrīvējam laiku sludināšanai. Viens no patīkamākajiem kalpošanas veidiem var būt Bībeles nodarbību vadīšana. Mācot kādam Bībeli, mēs varam paši savām acīm redzēt, kā Jehovas vārdi izmaina šī cilvēka dzīvi. (Ebr. 4:12.) Jehova priecājas, kad redz, cik pašaizliedzīgi mēs palīdzam kādam ”nākt pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:4.) Arī eņģeļiem ir prieks, ja cilvēks nožēlo savu nepareizo rīcību un sāk garīgi augt. (Lūk. 15:10.)
6. Kāda godpilna iespēja mums ir uzticēta?
6 Dievs ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:4.) Mums ir uzticēta godpilna iespēja rīkoties saskaņā ar Dieva gribu, tāpēc ”neliegsimies labu darīt” un mācīsim citiem Bībeli.